Latviešu valoda. Darba burtnīca 2. klasei, 1. daļa

Darba burtnīca 2. klasei 1. daļa ir izmantojama komplektā ar Latviešu valoda. Mācību grāmata 2. klasei 1. daļa, kuras saturs veidots atbilstoši “Latviešu valoda 1.-9. klasei” mācību priekšmeta programmas paraugam, kas ir izstrādāts Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros pēc Skola2030 izveidotās programmas.
 

Mācību komplektizdevumu Latviešu valoda 2. klasei veido:

Darba burtnīcu “Latviešu valoda 2. klasei 1. daļa” veido divi lielie temati un vairāki apakštemati, kuru apgūšanai paredzētas 90 mācību stundas mācību gada pirmajā semestrī:

2.1. Manas ģimenes, pilsētas, novada valodu pasaulē.
Kas ir latviešu valoda citu valodu vidū?
Kas ir valoda? Valoda – zīmju sistēma.
Cik dažādas ir valodas! Valodu daudzveidība. Alfabēts. Vārda nozīme.
Iepazīsimies! Latviešu valoda. Aptauja. Kopsavilkums un secinājumi.
Katram sava dzimtā valoda, visiem viena latviešu valoda Afiša. Plakāts. Teksta saturs, valodas līdzekļi, izkārtojums.

2.2. Fantāzijas pasaulē. Kā iegūt informāciju un veidot vēstījumu?
No Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Informācijas meklēšana, apkopošana, vērtēšana. Vārda nozīme.
Saceram pasakas un spoku stāstus! Teksts. Temats un galvenā doma. Rindkopa. Plāns.
Ķirbju svētki Afiša. Vēstījums. Ielūgums.
Ceļā uz Ziemassvētkiem. Mīklas. Antonīmi. Deminutīvi.

Kā veidota mācību grāmata un darba burtnīca latviešu valodā 2. klasei

►  Katras nodaļas sākumā skolēns iepazīstas ar jauno tematu un apgūstamajiem jēdzieniem.
►  Katrs mācību grāmatas atvērums ir paredzēts vienai mācību stundai. Atvēruma augšā, labajā pusē norādīts, kuras darba burtnīcas lappuses atbilst konkrētai mācību stundai skolēna grāmatā.
►  Katra mācību stunda sākas ar kāda literāra darba fragmentu, kam ilustrācijas veidojusi talantīgā bērnu grāmatu māksliniece Linda Lošina.
►  Grāmatā piedāvātas atgādnes, kas palīdz skolēnam apgūt tēmu. Katrā mācību stundā tiek skaidroti konkrēti jēdzieni.
►  Ikvienai mācību stundai noteikts konkrēts sasniedzamais rezultāts. Grāmatā piedāvāta vārdu banka, kurā skaidroti vārdi, kas skolēnam varētu būt sveši, tādejādi, paplašinot skolēna vārdu krājumu.
►  Grāmatas lappuses apakšā var izlasīt, kādu tematu šobrīd skolēns apgūst.
►  Nodaļas nobeigumā skolēnam, izmantojot STAP vērtēšanas metodi, ir iespēja novērtēt apgūtās zināšanas un prasmes.
►  Darba burtnīca paredzēta uzdevumu veikšanai un rokraksta trenēšanai. Pieejamas arī brīvas līnijas rakstītprasmes pilnveidošanai.
 

– Pastāstiet par jauno mācību līdzekli! Kas, jūsuprāt, attiecībā uz to būtu īpaši izceļams?
– Grāmatu veidojam ar pamatdomu – lai tā ir bērniem interesanta. Kad izvēlos tekstus, stāstus, pasakas, meklēju fragmentus, kas veicinātu interesi izlasīt visu grāmatu, lai bērni gribētu teciņiem skriet uz skolas bibliotēku un sacensties, kurš pirmais paspēs paņemt šo grāmatu. Izstrādes procesā nonācām arī pie rubrikas “Vai zināji?”, kas, manuprāt, jaunajā mācību līdzeklī ir pats interesantākais. Ideja radās, kad izvēlējos Luīzes Pastores grāmatas fragmentu ar stāstu par Rundāles pils spoku dāmām, kuru frizūras atgādina Gīzas piramīdas un Bābeles torni. Iedomājos, ka skolēni, visticamāk, nemaz nezina, kas tas ir, tātad – jāpaskaidro! Grāmata veidota tā, lai virzītos no vieglākā uz sarežģītāko un lai bērni, kuri mazāk saprot valodas jautājumus, arī spēj tikt līdzi, sajūt, ka viņiem izdodas, un veidojas interese mācīties tālāk. Ir taču zināms, ka tas, kas mums nepadodas, mums arī nepatīk. Tāpēc jārada sistēma, lai vispirms iepatīkas. Vēl man patīk pieeja, ka viens atvērums ir veltīts vienai stundai un ka tas nav pārblīvēts, tajā ir skaisti attēli. Tāpat būtiska ir iespēja dažādot uzdevumus bērniem ar dažādām prasmēm. Domāju, ka skolotājam būs viegli izmantot un variēt šo grāmatu, pielāgojoties konkrētai klasei. Grāmatas saturā laiku pa laikam nemanāmi ieliekam arī rosinošas tēmas, kas tiks mācītas mazliet vēlāk.

– Pastāsiet vairāk par tekstu fragmentiem, kas vēl iekļauti grāmatā! Minējāt, ka svarīgi ir rosināt interesi – vai tas nozīmē iekļaut tikai mūsdienīgus tekstus?
– Mums ar grāmatas pirmo redaktoru bija spraiga diskusija par šo tēmu, jo biju izvēlējusies fragmentu no Annas Brigaderes triloģijas “Dievs. Daba. Darbs” vai to īsākā formāta – “Anneles stāsti”. Redaktora domas bija tādas, ka mūsdienu bērniem to nevajag, bet es viņam centos pierādīt, ka konkrētie stāsti ir interesanti. Piemēram, viens no šiem stāstiem ir par to, kā Annele mācās lasīt. Skaisti parādīts, kā viņa velk kopā burtus, kā viņai darbojas iztēle, piemēram, kā viņa, izlasot vārdu “ziema”, uzreiz iztēlojas, kā izskatās ziema. Manuprāt, neskatoties uz to, ka tā literatūra ir sena, mūsdienās tēma joprojām ir aktuāla un tā ir aprakstīta saprotamā veidā. Tāpēc domāju, ka arī šādiem tekstiem ir vieta mācību līdzekļos. Vēl grāmatā iekļauju arī publicistikas tekstus, piemēram, tematiskajā plānā ir par senajām 9 latviešu ciltīm – lībiešiem, latgaļiem –, un šos aprakstus meklēju publicistikā un piemēroju tā, lai tie bērniem ir saprotami. Savukārt tekstu par Braila rakstu paņēmu no Neredzīgo biedrības sagatavotās informācijas. Varu gan apliecināt, ka atrast tekstus, kas būtu interesanti un piemēroti mūsdienu bērniem, nav viegli.

– Ja domājam par sākumskolu un latviešu valodu, literatūru, ir būtiski rēķināties arī ar atšķirīgo lasītprasmes līmeni pirmajās klasēs. Vai tā, jūsuprāt, ir problēma?
– Šis ir ļoti jutīgs jautājums. Problēma ir tā, ka šobrīd ir ļoti liela plaisa starp pirmskolas un sākumskolas programmām. Tā kā mūsu skolā ir arī pirmskola, mēdzu sazināties ar kolēģēm pirmskolā un redzam šo plaisu pavisam tiešā veidā. Piemēram, bērniem pirmskolā ir jāiemācās brīvā laukumā uzrakstīt vārdu ar drukātajiem burtiem, bet 1. klasē viņiem ir jāraksta teikumi burtnīcā. Izglītības ministrija un “Skola2030”, ko jūs esat izdarījuši? Jūs esat aizmirsuši, ka mācību procesam ir jābūt pēctecīgam! Izstrādājot jauno programmu, netika ņemts vērā, kas ir vecajā programmā – vai, no vecās programmas pārejot uz 1., 4. un 7. klasi, neveidojas kaut kādi robi zināšanās. Ar bērnudārzu un sākumskolu tā ir liela problēma. Bet šeit es varētu teikt skarbus vārdus arī pirmskolas audzinātāju virzienā par to, ka viņas nepasaka vecākiem – jūsu bērns nav gatavs skolai. Piemēram, man 1. klasē vēl martā divi bērni neprata lasīt. Vienā gadījumā saņemu pārmetumus no mammas, ka nemācu viņas bērnam lasīt, bet vienlaikus ir tā, ka arī bērns negrib mācīties, – kad jāpaliek uz ārpusstundu darbu, bērns lūdz mammai atļauju doties mājās un mamma to arī atļauj. Tāpēc, no otras puses, saprotu arī pirmskolas audzinātājus, jo negribas vecākiem teikt – jūsu bērns nelasa un nav emocionāli gatavs skolai –, jo tas būs audzinātājs, kurš saņems pārmetumus un sūdzības. Tādejādi viņš saudzē sevi un aprakstā uzraksta, cik bērns ir brīnišķīgs un cik visu lieliski dara, palaiž uz skolu, un tad es 1. klasē secinu, ka man nav materiāla, ar ko strādāt.