Sporta, mākslas un mūzikas skolas – tikai izredzētajiem?

Katra meitene ik pa laikam grib sajusties kā princese, sociālā tīkla Facebook ierakstu, kur redzamas audzēknes fotogrāfijas, komentē flautas skolotāja Ilze Ceipe. Dienā, kad Magdalēnai palika 10 gadi, skolotāja viņu sapucēja – iesārtoja vaigus, uzlika spīdumiņus, ieveidoja matus. Un nofilmēja video, kur dzirdams, kā meitenē spēlē “Velc, pelīte, saldu miegu”. Ilze ar Magdalēnu strādā privātstundās. Mūzikas skolā meiteni nepieņēma, jo viņai ir bērnu cerebrālās triekas izraisīti traucējumi.

Grūti atrast atsaucīgas ausis
Magdalēnai ir 11 gadu. Drīz pēc dzimšanas viņai tika uzstādīta diagnoze – bērnu cerebrālā trieka. Šī iemesla dēļ meitenei ir vājāka ķermeņa labā puse, bet līdz ar to – valodas un kustību traucējumi. Par spīti tam, Magdalēna mācās vispārizglītojošā mācību iestādē – Rīgas 49. vidusskolā. Bija vēlme apmeklēt nodarbības arī mūzikas skolā, taču tā nerealizējās.
“Mūzikas skolās ir lieli konkursi un diezgan grūti atrast atsaucīgas ausis,” pieredzē dalās Magdalēnas mamma Agnese Belousova. “Meitai nav izcila muzikālā talanta, nav muzikālās dzirdes un viņa arī nevar apgūt mūzikas instrumenta spēli tikpat ātri, cik pilnībā vesels bērns.” Mamma arī saprot, ka mūzikas skolu finansiālās iespējas ir ierobežotas – atbalstu par darbu ar īpašiem bērniem tās nesaņem.
“Kāda runa var būt var bērniem ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem, ja sporta skolas direktors sapulcē atļaujas pateikt, ka jaunie hokejisti, kuru sportiskais sniegums neatbilst prasībām, patiesībā būtu atskaitāmi?! Viņiem pat nav nekādu īpašu vajadzību, tikai fiziski vājāks sniegums,” sašutis ir kādas sporta skolas audzēkņa tētis, kurš savu vārdu publiskot nevēlējās. “Direktors vēl piebilda – tas, ka sporta skola viņus neatskaita, esot milzu pretimnākšana un labdarība, lai šie bērni nenonāktu uz ielas.”
Līdzīgā situācijā nonākusi arī kāda jaunā florbolista mamma. Viņas dēlam tā arī pateikts – profesionāls sportists nekad nebūs, tāpēc uz treniņiem lai vairs nenāk. “Vai šāda attieksme ir pieļaujama? Vai tad interešu izglītības iestādes nav paredzētas visiem?” sieviete ir neizpratnē.
Uz interešu izglītību kā pareizāko risinājumu iekļaujošajai izglītībai bieži vien norāda arī vispārizglītojošo skolu pedagogi. Daudzi uzskata, ka bērni ar īpašām vajadzībām tomēr būtiski ietekmē mācību procesu un gaisotni mācību stundu laikā. Viņuprāt, šiem skolēniem ikdienā vajadzētu apmeklēt speciālās izglītības iestādes un iekļaušanos sabiedrībā apgūt, apmeklējot tikai ārpusskolas nodarbības.

Mērķis – sagatavot profesionāļus
“Uzreiz jāsaka, ka ir atšķirība starp profesionālās ievirzes izglītību un interešu izglītību,” norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa. Viņa atzīmē, ka IZM pārziņā ir tikai sporta skolas un par mūzikas un mākslas skolām jautājumi uzdodami Kultūras ministrijai.
Ministru kabineta noteikumi patlaban neparedz obligātu nosacījumu sporta skolās nodrošināt izglītības programmu pielāgošanu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. To uzdevums ir sagatavot jaunos sportistus, tāpēc darbs vērsts uz to, lai sasniegtu pēc iespējas augstākus sportiskos rezultātus. Absolvējot sporta skolu, jaunieši saņem apliecību par valsts akreditētas profesionālās ievirzes sporta izglītības ieguvi.

Līdzīgi situāciju attiecībā un mūzikas un mākslas skolām skaidro Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Izglītības sistēmas eksperte Elita Barisa: “Ņemot vērā to, ka profesionālās ievirzes izglītība ir mērķtiecīga sagatavošanās nākamajam izglītības līmenim, kā arī programma ir strukturēta un tiek īstenota piecu līdz astoņu gadu garumā līdztekus gandrīz visam pamatizglītības posmam, katram mācību gadam un katrā mācību priekšmetā tiek definēti noteikti sasniedzamie rezultāti. Mācību procesā un mācību gada noslēgumā katra izglītojamā sasniegumi  tiek novērtēti, lai būtu saprotama atbilstība un sagatavotība mācību turpināšanai vai noslēguma klasē –  profesionālās ievirzes apliecības saņemšanai.” Viņa atzīmē, ka šobrīd tiek izstrādāts valsts profesionālās ievirzes standarts – normatīvais regulējums profesionālās ievirzes izglītības struktūras un obligātā satura ietvara nostiprināšanai Ministru kabineta noteikumu līmenī.
Tāpat nozares eksperti norāda, ka atšķirībā no vispārējās izglītības iestādēm profesionālās ievirzes skolām nav papildu finansējuma iekļaujošās izglītības nodrošināšanai. Taču tas, strādājot ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības, noteikti būtu vajadzīgs. Nepieciešams ne vien iekārtot atbilstošu vidi, iegādāties piemērotu aprīkojumu, bet arī nodrošināt pedagogiem speciālas zināšanas darbā ar šādiem audzēkņiem.

Aicina vecākus uz pārdomām
Tajā pašā laikā IZM atzīst, ka Latvijā ir sporta skolas, kur mācību treniņu grupās atrasta iespēja integrēt audzēkņus ar speciālām vajadzībām. Parasti šādās situācijās tikai nepieciešams iesniegt ārsta atļauju un ieteikumus. Taču arī tas var sagādāt problēmas.
Redakcijai zināms gadījums, kad kāds tētis savu bērnu gribēja sūtīt uz hokeja treniņiem sporta skolā, taču ārsti tam nepiekrita. “Viņi teica, ka esmu traks,” vīrietis atceras. Astma ir pieskaitāma pie somatiskajām saslimšanām. Tad tētis nolēma izglītības iestādē iesniegt dokumentu, ka apzinās visus iespējamos riskus un uzņemas pilnu atbildību, ja notiks kāda nelaime. Viņš arī mutiski informēja trenerus par dēla veselības problēmām. Jau pēc dažiem gadiem bērnam astmas lēkmes pazuda. Tētis uzskata, ka tieši sports un aukstais gaiss bērnam palīdzēja no tās atbrīvoties.

Valmieras Sporta skolas direktora vietniece izglītības jomā Santa Rulle stāsta, ka peldēšanas grupās ir darbojušies bērni, kuriem ir, piemēram, dzirdes traucējumi. Tāpat audzēkņi ar īpašām vajadzībām mēdz būt vieglatlētikas grupās. Parasti šajos gadījumos veselības traucējumi ir nebūtiski un no trenera prasa minimālu papildu atbalstu. “Ja interese ir, mēs neatsakām,” apgalvo S. Rulle. Tomēr daudz šādu audzēkņu neesot.
Bērniem ar īpašām vajadzībām un nepieciešamību pēc atbalsta mācību procesā nav liegts iestāties arī mūzikas un mākslas skolās, apliecina E. Barisa. Tomēr viņa aicina vecākus pārdomāt, vai “viņiem šāda slodze – līdz divpadsmit stundām nedēļā – nav par apgrūtinošu un apgūstamais mācību saturs ir piemērots”.

Bez spriedzes un drošākā vidē
Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un attīstīt savas prasmes, talantus un radošās spējas ikviens bērns un jaunietis var interešu izglītības pulciņos, risinājumu iesaka I. Bērziņa. Piedāvājums patlaban ir ļoti plašs. Rīgā darbojas astoņi pašvaldības dibināti bērnu un jauniešu centri, kas piedāvā iespēju iesaistīties dejošanā, dziedāšanā, tehniskās jaunrades, sporta un vides zinību nodarbībās, kā arī teātra studijās.
E. Barisa papildina, ka interešu izglītības forma un saturs audzēkņiem ar īpašām vajadzībām ir vairāk piemērota nekā profesionālās ievirzes izglītības iestādes. Pulciņos pieeja un mērķi ir daudz elastīgāki, bērniem nav liekas spriedzes par sasniedzamajiem rezultātiem, līdz ar to vide ir drošāka. Turklāt – nav izslēgts, ka interešu izglītības pedagogs, saredzot bērna talantu un spējas, tomēr ieteiks apmeklēt profesionālās ievirzes izglītības programmas.
Valmieras Sporta skola bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām dod iespēju ne vien darboties profesionālās ievirzes treniņu grupās, bet arī jau vairāk nekā 10 gadu piedāvā atsevišķu interešu izglītības programmu. Iepriekš to īstenoja citā izglītības iestādē. Izmaiņas notika, jo pašvaldība uzskatīja, ka labāk visas ar sportu saistītās izglītības programmas salikt zem “viena jumta”.
Patlaban šajā izglītības programmā darbojas vairāk nekā 20 audzēkņu ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Viņi ir vecumā no septiņiem līdz 25 gadiem. Kopumā izveidotas trīs treniņu grupas. Nodarbību laikā bērni un jaunieši darbojas atbilstoši savām spējām. “Viņi spēlē galda spēles, trenējas basketbolā, apmeklē baseinu – izmanto visas plašās iespējas, ko piedāvā mūsu sporta skola,” stāsta S. Rulle.
Ar audzēkņiem strādā divas treneres – Sarmīte Ulanovska un Sandra Vilne. Abas šajā jomā darbojas jau ilgus gadus. “Darbs ir grūts, jo nepieciešams ne vien plānot nodarbības, bet arī katram bērnam atrast individuālu pieeju atkarībā no traucējumu veida,” izprot sporta skolas direktora vietniece. Viņas pieredze rāda, ka vecāki, kuru bērniem ir smagāki traucējumi, pat neuzstāj, lai atvases noteikti apmeklētu profesionālās ievirzes izglītības programmas. “Interešu izglītībā nav stingru kritēriju – galvenais mērķis ir nodarbināt bērnus. Vecāki saprot, ka tie, kuriem ir smagāki traucējumi, savā vidē jūtas labāk.” Tajā pašā laikā arī audzēkņiem ar īpašām vajadzībām ir iespēja piedalīties sacensībās.

Iespēja gūt jaunu pieredzi
Saprotot, ka meita mūzikas skolu apmeklēt nevarēs, mazās Magdalēnas ģimene atrada iespēju viņai nodrošināt nodarbības pie privātskolotājas. Viens mēģinājums cieta neveiksmi, tomēr vecāki neatmeta cerības piepildīt meitas sapni. Viņi mēģināja vēlreiz un sazinājās ar skolotāju Ilzi Ceipi.
“Tā bija pavasara diena, kad saņēmu zvanu no Magdalēnas mammas,” pedagoģe atceras. Uzklausījusi Agneses lūgumu un bērna diagnozes aprakstu, skolotāja nevilcinoties piekrita. “Kaut flauta nav tas vieglākais mūzikas instruments – jātur šķērsām uz labo pusi, jādabū kopā pirksti ar mēli, pūšot ārā gaisu, specifiski jāsaliek lūpas, lai instruments vispār sāktu skanēt, un piedevām tam vēl jālasa notis un ritms –, man ne brīdi neradās šaubas, ka kaut kas varētu neizdoties. Es nodomāju, ka tieši flautas sarežģītība varētu Magdalēnai palīdzēt. Tā būtu lieliska terapija!” Vienlaikus viņa apzinājās, ka ieguvums no sadarbības varētu būt arī pašas profesionālajai darbībai. Darbs ar Magdalēnu radīja pedagoģisku izaicinājumu un deva iespēju gūt pilnīgi jaunu pieredzi. 
Tikšanās tika norunāta jau nākamajā dienā. Pirmais, kas skolotāju apbūra, bija meitenes humora izjūta. “Mēs tik daudz jokojāmies un smējāmies! Es uzreiz sajutu īpašu saikni,” neslēpj skolotāja. Flautas nodarbības Magdalēnai notiek trīs reizes nedēļā. “Skolotāja izrāda ļoti lielu ieinteresētību, līdz ar to rezultāts ir pavisam citādāks nekā, sadarbojoties ar iepriekšējo pedagoģi,” priecājas meitenes mamma.
I. Ceipa neslēpj, ka sākums bija grūts, jo Magdalēnas veselības problēmu dēļ vajadzēja meklēt jaunu pieeju un darba metodes. Lai meitenes rokas un ķermenis kļūtu atbrīvoti, skolotāja pati domāja vingrinājumus gan ar flautu, gan bez tās. Mācoties sajust un turēt savu mūzikas instrumentu, audzēkne vienu tā pusi balstīja uz pleca, otru – uz spilveniem. Tas bija nepieciešams, jo bērnam ļoti ātri piekusa rokas. Pirkstu vingrinājumi radīja pat sāpes.
“Bija vajadzīga ļoti liela pacietība, lai iemācītos spēlēt, taču Magdalēnai ir liels cīņasspars un krampis,” vērtē skolotāja. “Tagad, klausoties, kā viņa spēlē “Velc, pelīte, saldu miegu” un “Kas dārzā”, man acīs sariešas prieka asaras par to, ka kaut nedaudz esmu spējusi viņai palīdzēt!”
 

Uzziņai
Interešu izglītība
/ Interešu izglītība ir personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības, nosaka Izglītības likums.
/ Latvijā to īsteno valsts, pašvaldību un privātās izglītības iestādes, kā arī sabiedriskās organizācijas.
/ Līdzdalība interešu izglītības programmās nodrošina saturīga un lietderīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, sekmē personiskās un nacionālās identitātes attīstīšanu un radošo pašizteiksmi.
Avots: Kultūras ministrija.
 

Sporta pulciņos šobrīd Latvijā darbojas kopumā vairāk nekā 47 000 bērnu.
Avots: Izglītības un zinātnes ministrija.
 

Foto: No personiskā arhīva, lnkc.gov.lv, pexels.com
 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts sagatavots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai latviešu valodā tematiskajās kategorijās” projekta “Iekļaujošā izglītība Latvijā. Kā ir patiesībā?” ietvaros. Projekta numurs 2022.LV/TMA/56.  Par raksta “Sporta, mākslas un mūzikas skolas – tikai izredzētajiem?” saturu atbild Izdevniecība Skolas Vārds.