Pedagogi reformas dēļ gatavi pat aiziet no darba

Rēzekne publiski bieži tiek minēta to Latvijas pašvaldību vidū, kur visbiežāk netiek ievēroti noteikumi, kas attiecas uz valsts valodas lietojumu. Skaidrojām, kāda šobrīd ir situācija izglītības nozarē, kā arī to, vai skolas un bērnudārzi gatavi nākamgad sākt darbu valsts valodā.

Smags uzdevums

“Uz mums diemžēl attiecas tie paši nosacījumi, kas uz vispārējās izglītības iestādēm,” saka Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra direktore Rita Zommere. Viņas vadītajā mācību iestādē realizē pirmsskolas un pamatskolas izglītības programmas bērniem ar speciālām vajadzībām gan latviešu, gan krievu plūsmā. Izglītības likuma grozījumi paredz, ka mazākumtautību skolām pakāpeniski trīs gadu laikā ir jāpāriet uz mācībām valsts valodā. No nākamā gada septembra reforma skars pirmsskolas, 1., 4. un 7. klases audzēkņus.

“Mācīt bērnu ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kurš dažreiz pat nerunā savā dzimtajā valodā, latviski ir ļoti smags uzdevums. Sevišķi, ja mājās šie bērni pastāvīgi dzird citu valodu,” norāda R. Zommere. Rēzekne ir viena no tām Latvijas pilsētām, kur dzīvo daudz cittautiešu. Dati pašvaldības mājaslapā rāda, ka no visiem iedzīvotājiem latvieši ir gandrīz 14 000, bet krievi – aptuveni 12 000. Citu tautību pārstāvji veido salīdzinoši nelielu daļu – tādu ir 1600.

Šāds etniskais sastāvs veidojies, jo Rēzekne, kā jau Krievijas pierobežas pilsēta, Otrā pasaules karā tika gandrīz pilnībā nopostīta. Pēc kara beigām padomju vara pašu armijas sagrauto pilsētu atjaunoja, veidojot par nozīmīgu reģiona rūpniecības centru. 1957. gadā tika uzbūvēts “Rēzeknes piena konservu kombināts”, pēc pieciem gadiem ekspluatācijā nodota “Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca”, 1971. gadā – “Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca”, tapa vēl citas ražotnes.

Taču patiesībā šis process bija centralizēti izplānota “slēpta” pamatnācijas asimilēšana – vispirms radot nosacījumus pēc darbaspēka nepieciešamības, tad to ievedot no visas Padomju Savienības un padarot iedzīvotāju nacionālo sastāvu daudzveidīgu. Šāda politika tika īstenota arī citās pilsētās.

Vai pieļaut izņēmumus?

Saskaņā ar Izglītības pārvaldes informāciju kopumā Rēzeknē ir deviņas skolas un desmit bērnudārzi. Mazākumtautību izglītības programmas realizē kopumā četrās skolās. Rēzeknes 4. vidusskolā un jau minētajā Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā mācības notiek krievu un latviešu plūsmā, bet Rēzeknes 2. vidusskolā un Rēzeknes 6. pamatskolā – tikai krievu. Savukārt no visām pirmsskolas izglītības iestādēm mācības krievu un latviešu plūsmā notiek četrās, tikai krievu – vienā, bet pārējās – tikai latviešu, secināms, izpētot izglītības iestāžu mājaslapas.

Rēzeknes pamatskolā – attīstības centrā kopā ar pirmsskolas posmu mācās aptuveni 240 bērnu, mazākumtautību programmās – ne vairāk kā trešā daļa. “Daudzi no mūsu audzēkņiem nekad nelasīs, nerēķinās, bet mums tomēr ir jādomā par to, lai viņiem iemācītu vismaz pašapkalpošanās prasmes, saprast, kur viņš ir un kas viņš ir,” norāda R. Zommere. Smagi garīgās attīstības traucējumi ir apmēram 30 audzēkņiem.

Direktore uzskata, ka speciālās izglītības iestādēm vajadzēja pieļaut izņēmumus un uzsver, ka runa nav par pedagogu spējām komunicēt valsts valodā – to visi prot labā līmenī. Skola dibināta 1956. gadā, un sākotnēji tajā bija tikai latviešu plūsma. Mazākumtautību klases pēc vecāku pieprasījuma sāka veidot tikai pirms astoņiem gadiem.

“Jūs jau zināt, cik valstī ir pieņemti likumi un lēmumi, kurus pilda formāli…” R. Zommere nosaka. Uz iebildi, ka varbūt ar rosinājumu pieļaut izņēmumus nepieciešams vērsties pie atbildīgajām amatpersonām, viņa attrauc – nav jau zināms, pie kā vērsties. Publikācijas tapšanas gaitā jaunā valdība vēl nebija izveidota.

Solās pilnveidoties

Arī vairākās citās mazākumtautību izglītības iestādēs atzīst, ka gaidāmā reforma radījusi satraukumu. “Tāpat kā Rīga nekad nav gatava, arī mēs šim procesam nekad nebūsim pilnībā gatavi,” atzīst Rēzeknes pirmsskolas izglītības iestādes  “Bitīte” izglītības metodiķe Violeta Lustika, “jo mazākumtautību grupiņās strādā arī pedagogi, kuru dzimtā valoda nav latviešu.”

Situācija neesot kritiska, tomēr atsevišķiem kolēģiem valodas prasmi nepieciešams pilnveidot. Viena skolotāja jau solījusies izmantot latviešu valodas kursus un apmeklēt privātstundas. Jautāta, vai arī iestādes tehniskajiem darbiniekiem valsts valodas zināšanas ir pietiekamā līmenī, V. Lustika nopūšas, iepauzē un saka: “Būtībā – jā! Ikdienā maksimāli izmantojam latviešu valodu, lai gan krievvalodīgajiem darbiniekiem, protams, komunikācija savā starpā notiek arī krievu valodā.”

Arī Rēzeknes 2. vidusskolas vadības komanda provizoriski ir apzinājusi pedagogus, kam būtu nepieciešams pilnveidot latviešu valodas sarunvalodas prasmes, lai ikdienā varētu pilnvērtīgi organizēt mācību procesu valsts valodā, rakstiski informē direktors Igors Sergejevs. Brīdī, kad ar skolu sazinājāmies telefoniski, viņš norādīja, ka ir ļoti aizņemts, un lūdza jautājumus nosūtīt e-pastā. “Bet kopumā skolas pedagogiem valsts valodas prasmes ir pietiekamā līmenī kvalitatīva mācību procesa īstenošanai,” direktors apgalvo. Pavisam skolā strādā 65 skolotāji.

Līdzīgi atbild Rēzeknes 6. pamatskolas direktore Tatjana Tokareva. Viņa savukārt uzreiz ir gatava telefonsarunai. Izglītības iestādē strādā 50 pedagogu, un visi gatavojoties pārejai uz mācībām latviešu valodā. Lai arī zināšanu līmenis, pēc direktores teiktā, atbilst noteikumiem, kolēģi centīgi papildina valsts valodas zināšanas pie privātskolotājiem, latviski gatavo konspektus un mācību plānus.

Pietiek ar piekto daļu

Pedagogu valsts valodas zināšanām jāatbilst vismaz C1 līmenim, informē Valsts izglītības satura centra (VISC) Administratīvās nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Bērziņa. Tas nozīmē, ka cilvēks, piemēram, lasītā tekstā uztver zemtekstus, spēj bez grūtībām saprast jebkura veida runu – intervijas, diskusijas, lekcijas –, prot uzrakstīt labi strukturētu tekstu, izmantojot dažādas uzbūves teikumus, var sarunāties par dažādiem tematiem un bez iepriekšējas sagatavošanās.

Pārbaudījumu organizē VISC. To iespējams nokārtot, ja eksaminējamais iegūst vismaz 50 punktus no 100 iespējamajiem. Pārbaudei ir četras daļas. Līdzīgi kā svešvalodu eksāmenos skolēniem arī šeit eksaminē personas prasmi rakstīt, lasīt, runāt un klausīties.

Katrā daļā maksimālais iespējamais punktu skaits ir 25, bet, lai to varētu uzskatīt par ieskaitītu, pietiek iegūt tikai piekto daļu, skaidrots VISC materiālā par valsts valodas pārbaudi. Tas nozīmē, ka pedagogs var nokārtot eksāmenu, saņemot, piemēram, maksimālo punktu skaitu par spēju saprast rakstītu un runātu tekstu, bet paša runāt un rakstītprasme var būt vien piecu punktu līmenī.

Izjūt spriedzi

Pedagogu latviešu valodas prasmi pārbauda Valsts valodas centrs (VVC). Tā pārstāve Aira Semjonova iepriekš stāstīja, ka lielāko uzmanību pievērš spējai sarunāties un lietot ikdienas darbā nepieciešamos terminus. Taču, ja runāšanas daļu skolotājs nokārtojis, iegūstot minimālo punktu skaitu, šīs prasmes ir ļoti zemā līmenī. Šī iemesla dēļ A. Semjonova savulaik rosinājusi šo slieksni celt.

Šogad valsts valodas pārbaudes veiktas divās Rēzeknes izglītības iestādēs, informē VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Vilnis Kušķis. Pārbaudot četrus pedagogus, vienā gadījumā konstatēts, ka speciālista zināšanas neatbilst nepieciešamajam līmenim un viņš saukts pie administratīvās atbildības. Pārbaudes veiktas, pamatojoties uz sūdzībām, līdz ar to šie dati nesniedz nekādu informāciju par situācijas kopainu, uzsver VVC.

Pēc visa spriežot, administratīvi sodītā persona ir pirmsskolas izglītības iestādes “Māriņa” darbiniece. Bērnudārza vadītāja Anna Lāce stāsta, ka pārbaude izglītības iestādē notika pēc vecāku sūdzības. “Tagad vecāki arī mazajā grupiņā grib, lai bērni dzird pareizu latviešu valodu,” viņa piebilst.
Patlaban administratīvi sodītā pedagoģe no darba pienākumu veikšanas atstādināta. Likums šajā gadījumā ļauj trīs mēnešu laikā valodas prasmes pilnveidot, nokārtot VISC pārbaudi un atgriezties darbā. Tomēr pedagoģe jau paziņojusi, ka to nedarīs. Ir gatava aiziet no darba, jo latviešu valodu nevarot iemācīties. Esot mēģinājusi, gājusi pat uz nodarbībām pie privātskolotāja, taču – bez panākumiem. A. Lāce piebilst, ka viena darbiniece nepietiekamu valsts valodas zināšanu dēļ no darba aizgājusi jau iepriekš un vēl vienai to, visticamāk, nāksies darīt tuvākajā laikā.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestādes “Varavīksne” kolektīvu divi darbinieki pameta pērn. Viņi jau nojauta, ka nozarē sagaidāmas izmaiņas. “Sieviete izjuta psiholoģisku spriedzi no rīta līdz vakaram. Cits nepārdzīvo, ja nevar atcerēties kādu vārdu latviski, bet viņai tas radīja pārdzīvojumus,” stāsta “Varavīksnes” vadītāja Nataļja Maksimova. Savukārt pārējie pedagogi un tehniskie darbinieki pārejai uz mācībām latviešu valodā esot gatavi.

Nostāja saņemta mantojumā

Bērnudārzs “Māriņa” izveidots divu izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā – vienā mācības notika latviešu, otrā krievu plūsmā. Tiem bērniem, kas bija iesākuši mācīties mazākumtautību grupās, šo izglītības programmu ļāva pabeigt, bet jaunus audzēkņus tajā vairs neuzņēma, stāsta A. Lāce. No šā gada izglītības iestādē mācības notiek tikai latviešu valodā.

Patlaban “Māriņā” ir 318 audzēkņi, daļa bērnu nāk no krievvalodīgām ģimenēm. “Bērni valodu apgūst ļoti ātri,” novērojusi vadītāja. Tam piekrīt arī pirmsskolas izglītības iestādes “Bitīte” izglītības metodiķe V. Lustika. “Bērni reformai ir gatavi, bet visi vecāki – nē,” viņa saka. Šāda tendence biežāk vērojama ģimenēs, kas vispār nekomunicē latviešu valodā. “Uz vietas grupās lielākoties izmantojām bilingvālo apmācību. Problēmas ar latviešu valodas lietojumu ir tikai bērniem, kuriem nav atbalsta no ģimenes.” Speciāliste pieļauj, ka tā tas būs arī turpmāk, ja vien vecāki vai citi ģimenes locekļi nemainīs savu nostāju un neizvēlēsies pilnveidoties.

Lai arī situācija pamazām mainās, Rēzeknē aizvien iespējams nodzīvot visu dzīvi, tā arī neizjūtot vajadzību pēc valsts valodas zināšanām, stāsta vietējie iedzīvotāji. Pilsētā ir saglabājušās noslēgtas mikrovides, tajā skaitā darbavietas, kur runā tikai krievu valodā. Ja rodas nepieciešamība uzrakstīt kādu dokumentu latviešu valodā, palūdz palīdzību kādam latviešu valodā runājošam paziņam.

Turklāt šāda nostāja nav tikai gados vecāko iedzīvotāju vidū. Arī jaunākajā paaudzē sastopami indivīdi, kas uzskata: “Mana valoda ir krievu valoda!” Viņiem neko nenozīmē tas, ka valsts valoda ir cita. Visbiežāk šāda nostāja nāk no ģimenes. Ja vecāki un vecvecāki uzskata, ka latviski nav nepieciešams sazināties, šo uzskatu diemžēl parasti pārmanto arī bērni.

Pieprasījums sarūk

Līdzīgi kā “Māriņa” šajā mācību gadā uz mācībām latviešu valodā pārgājušas vēl divas pilsētas izglītības iestādes – Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija un Rēzeknes 3. pamatskola. Audzēkņu skaits mazākumtautību izglītības programmās krasi sarūk arī Rēzeknes 4. vidusskolā. “Mēs vairāk pozicionējamies kā tālmācības skola,” paskaidro direktors Jānis Gailis.

Viņš zina teikt, ka jau tagad daudzi bērni no krievvalodīgām ģimenēm mācās latviešu plūsmā gan viņa vadītajā, gan citās pilsētas izglītības iestādēs. “Viņi saprot, ka nepieciešams iegūt kvalitatīvāku izglītību, ja grib mācīties tālāk,” J. Gailis stāsta. “Kad atnācu uz šejieni strādāt, redzēju, ka priekšmetu, kas mācāms latviešu valodā, pasniedz pedagogs, kurš pats latviski nelieto ne jēdzienus, ne terminus. Mācījies padomju skolā, krievu valodā, tāpēc to nespēj. Tagad esam panākuši to, ka visi pedagogi pārvalda latviešu valodu.” Tas gan nav bijis ne vienas dienas, ne viena gada jautājums. Darbu pie pārejas uz mācībām latviešu valodā skolā sāka pirms 18 gadiem.

Tomēr Rēzeknes 2. vidusskolā, kas piedāvā mācības tikai mazākumtautību programmās, audzēkņu skaits pēdējo divu gadu laikā pieaudzis. “Zināmā mērā, tas ir saistīts ar Rēzeknes valstspilsētā savlaicīgi uzsākto skolu tīkla optimizēšanu,” skaidro direktors. Vēl pirms pieciem un desmit gadiem audzēkņu skaitam šajā izglītības iestādē bija tendence sarukt. To ietekmēja demogrāfiskā situācija. Pilsētā samazinājās iedzīvotāju skaits un dzimstības līmenis, līdz ar to saruka arī skolēnu skaits.

Otrs iemesls pašreizējam audzēkņu pieaugumam 2. vidusskolā varētu būt tas, ka izglītības iestāde pirms dažiem gadiem renovēta, apgādāta ar modernām informācijas tehnoloģijām un mēbelēm. “Tas ļauj organizēt mūsdienīgu mācību procesu un līdz ar to piesaistīt lielāku skolēnu skaitu,” spriež I. Semjonovs.

Gaida norādes no citiem

“Situācija nav viennozīmīga un vienkārša,” aicināts izteikties par gaidāmo reformu, atzīst Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Drelings. Daugavpils Izglītības pārvalde mācību gada sākumā publiskoja informāciju, ka pilnveidot valsts valodas zināšanas vajadzēs aptuveni 14% pedagogu. Savukārt A. Drelings konkrētus skaitļus atsakās nosaukt.

“Es jums varu pateikt vienkārši – visiem skolotājiem, kas strādā mūsu pilsētas izglītības iestādēs, ir augstākā valsts valodas zināšanu pakāpe. Man nav tiesiska pamata teikt, ka viņi nav atbilstoši savam ieņemamajam amatam,” viņš saka. “Bet skaidrs ir viens. Tagad prasības palielinās. Ar nākamo gadu vairs nav pieļaujama bilingvālā apmācība. Vairs nevarēs būt situācijas, kad skolotājs, kas neko nesaprot no latviešu valodas, it kā māca bilingvāli, bet patiesībā… mēs zinām, kā tas viss notiek.”

Rēzeknes Izglītības pārvaldes vadītājs uzskata, ka skolotāju valsts valodas zināšanu pārbaude ir “valstisko dienestu” pienākums. To paredzot Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) izstrādāts algoritms. “Man nepatīk viena tāda pēdējā laika tendence. Daudzas lietas valsts no saviem pleciem uzgāž uz pašvaldībām, tās noveļ uz skolām, un beigu beigās nekas nemainās,” viņš saka. “Tāpat kā neesmu policists un nevaru pateikt – tas skolotājs brauc ar neatļautu ātrumu –, nevaru arī objektīvi izvērtēt, vai pedagogs strādā nepietiekami labi! Tāpēc ir valsts institūcijas, kam jāiet skolās un jānorāda uz šo situāciju. Pēc tam esam gatavi rīkoties. Negribu skriet vilcienam pa priekšu, iet izvērtēt, ko kuram vajag vai nevajag piemācīties klāt!” Tajā pašā laikā Rēzeknes Izglītības pārvaldes speciālisti veiks monitoringu, lai noskaidrotu situāciju pilsētas skolās, kas šogad pārgāja uz mācībām latviešu valodā. Pirmā pārbaude notiks janvārī.

 

KOMENTĀRS

Tas ir izglītības iestādes un pašvaldības pienākums

Jana Veinberga, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte

Primāri pedagoga darba kvalitāte ir jāizvērtē izglītības iestādes vadībai. Atbilstoši Izglītības likuma 30. pantā noteiktajam par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs. Turklāt izglītības iestādes vadītājs ir tieši atbildīgs par izglītības programmas kvalitatīvu īstenošanu, tātad arī par pedagogu darbību.

Tāpat izglītības iestādes vadītāja pienākums ir organizēt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu, kā arī veidot un attīstīt izglītības iestādes kvalitātes sistēmu. Ja izglītības iestādes vadītājs uzskata, ka viņam nepieciešams profesionāls Valsts valodas centra izvērtējums par kāda pedagoga valsts valodas prasmēm, viņam jāvēršas Valsts valodas centrā.

Ja Valsts valodas centrs konstatē pedagoga valsts valodas prasmju neatbilstību, izglītības iestādes vadītājam jānodrošina, ka šis skolotājs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Ja pedagogs triju mēnešu laikā šo pārbaudi nav nokārtojis, ar viņu darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas. Valsts valodas centra konstatējuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

No 2023. gada sākuma gadījumos, kad Valsts valodas centrs konstatēs neatbilstošas valsts valodas prasmes, par to nekavējoties būs jāizdara ieraksts Pedagogu reģistrā Valsts izglītības informācijas sistēmā. Ieraksts tiks dzēsts, ja pedagogs būs nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi vai Valsts valodas centra konstatētais par nepietiekamu valsts valodas prasmes līmeni tiks atcelts.

Stājoties spēkā normām par pāreju uz mācībām valsts valodā, pašvaldībām ir jāizvērtē savs skolu tīkls, liekot uzsvaru uz latviskas vides veidošanu izglītības iestādēs. Ievērojot pašvaldības lēmumus, izglītības iestādēm, kuras līdz šim īstenoja tikai mazākumtautību programmas, ir jālicencē pirmsskolas izglītības vai pamatizglītības programma mācībām valsts valodā. Savukārt mazākumtautību izglītības programmas zaudēs savu aktualitāti atbilstoši Izglītības likumā noteiktajiem termiņiem par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.

Raksta autores: Ilze Šķietniece, Vita Pļaviņa, Izdevniecība Skolas Vārds
Foto: https://www.rcb.lv; pašvaldības izdevuma “Rēzeknes Vēstnesis” “Facebook” konts; rezekne.lv; publicitātes foto.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts sagatavots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” projekta “Analītisko rakstu sērija “Mazākumtautību skolēnu integrācija. Kas notiek skolās”” ietvaros. Projekta numurs 2022.LV/NMA/37. Par raksta “Pedagogi reformas dēļ gatavi pat aiziet no darba” saturu atbild Izdevniecība Skolas Vārds.