Saliedēt, nevis šķelt

Sākoties karam Ukrainā, politiķi pāris nedēļu laikā izlēma, ka no 2023./2024. mācību gada mazākumtautību skolās vajadzētu notikt izmaiņām. Ir pienācis laiks atrisināt pirms 30 gadiem nepadarīto, tomēr tas jādara gudri un saliedējot, nevis šķeļot vēl vairāk, savā Twitter kontā pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Rakstu sērijā, kas ilgs līdz decembra beigām, pētīsim, kā reformas mazākumtautību skolās notikušas līdz šim, kāda ir situācija pašreiz un vai izglītības iestādes ir gatavas pilnīgai pārejai uz mācībām valsts valodā.

Galvenais, lai saprot

Izglītības un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kas paredz pilnīgu pāreju uz mācībām latviešu valodā trīs gadu laikā – sākot no nākamā gada 1. septembra –Saeima 1. lasījumā apstiprināja jūnijā. Septembra sākumā parlaments grozījumus plāno skatīt otrajā lasījumā.

“Manuprāt, jautājums par valodām bija jānoņem no darba kārtības jau pirms laba laika. Izglītības politikas veidotāji nemākulīgi ir stūrējuši kuģi ar nosaukumu “Latvijas sabiedrība” jau no 1991. gada,” uzskata Liepājas 7. vidusskolas direktors Pāvels Jurs. Pēc viņa domām, nav pareizi uz notikumiem Ukrainā reaģēt ar izglītības reformu mazākumtautību skolās.

Lēmums nav pēkšņs un līdz šim visas reformas notikušas veiksmīgi un pēc plāna, uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā. Ceļš uz mācībām tikai latviešu valodā sākās jau 2004. gadā, kad tika ieviests bilingvālās izglītības modelis. Kopš pagājušā gada visi vidusskolēni mācās tikai latviski. 1. – 6. klašu skolēni mazākumtautību skolās valsts valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, bet 7. līdz 9. klasē – vismaz 80% apmērā.

“Mācības pie mums jau no 1. klases gandrīz visos priekšmetos notiek bilingvāli,” apliecina Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenkova. Viņa gan atzīst, ka pirmklasnieki bieži uz skolu atnāk, latviski nezinot nevienu vārdu, jo līdz šim krievu valodā runājuši gan ģimenē, gan bērnudārzā. Šī iemesla dēļ sākumā arī skolā ļoti daudz tiek runāts krieviski. “Es vienmēr esmu teikusi, ka galvenais ir nevis valoda, bet mācību saturs un tas, lai bērni saprot,” S. Semenkova norāda un piebilst – lai īstenotu gaidāmo reformu, noteikti vajadzētu sākt ar pirmsskolas izglītības posmu.

Gaidāmie grozījumi likumos tiešām paredz, ka no nākamā mācību gada izglītības process tikai latviski tiks īstenots ne vien 1., 4. un 7. klasē, bet arī pirmsskolā. No 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā uzsāks 2., 5. un 8. klašu skolēni, bet 2025. gada septembrī pārējiem pievienosies 3., 6. un 9. klases. Mazākumtautību valodu, literatūru un kultūrvēsturi skolēni varēs apgūt interešu izglītības programmas ietvaros. To finansēs valsts ar mērķdotāciju pašvaldībām, kā arī pašvaldības no savas kabatas.

Iesaka vēl nogaidīt

Tomēr mazākumtautību izglītības iestādēs uzskata, ka atsevišķa likuma norma nemaz nav nepieciešama, jo krieviski runājošo skolēnu vecāki aizvien biežāk izvēlas savus bērnus laist latviešu plūsmā. Vadoties pēc pieprasījuma, mazākumtautību skolas pēc savas iniciatīvas arī atver izglītības programmas, kurās bērni mācās tikai latviešu valodā.

“Domāju, ka jebkuri skaidri domājoši vecāki saprot, ka valsts valoda ir vajadzīga un viņu bērni cietīs, ja to nezinās. Viņi būs ierobežoti ne tikai augstākās izglītības ieguvē, bet arī darba tirgū,” saka P. Jurs. “Tāpēc arī aizvien vairāk krievvalodīgo vecāku izvēlas laist bērnus skolās, kurās nav mazākumtautību programmas.” Arī viņš pats bērnībā auga ģimenē, kurā runāja krievu valodā, bet izglītību ieguva skolā ar latviešu mācību valodu. Tagad, nodibinot savu ģimeni, mājās runā bilingvāli.

Direktoru novēroto tendenci apstiprina arī statistikas dati. Mazākumtautību skolu skaits ar krievu mācību valodu gadu no gada sarūk, bet to skolu skaits, kurās bērni mācās gan krievu, gan latviešu plūsmā – pieaug. Piemēram, 2012./2013. mācību gadā tikai krievu plūsma bija 99 izglītības iestādēs, bet krievu un latviešu – 65. Pagājušajā mācību gadā tā saukto krievu skolu bija vien 24, bet divvalodīgo izglītības iestāžu skaits pieaudzis līdz 107, rāda Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) dati.

Līdzīga tendence vērojama arī pirmsskolas izglītībā. Pirms 10 gadiem bija 85 bērnudārzi, kuros darbs notika tikai krievu valodā, un 94 ar latviešu un krievu mācību valodu. Savukārt pagājušajā mācību gadā krievu valodā bērni mācījās tikai 21 pirmsskolas izglītības iestādē, bet 134 programma tika apgūta gan latviešu, gan krievu plūsmā.

Nozares ministrija atzīmē, ka lēmums par pāreju uz mācībām valsts valodā attiecas uz visām mazākumtautību izglītības iestādēm. Pagājušajā mācību gadā Latvijā bija četras poļu un četras angļu, kā arī pa vienai ukraiņu, baltkrievu, franču un vācu skolai. Kopumā pamatizglītības programmu no 1. līdz 9. klasei mazākumtautību valodā apguva 45,8 tūkstoši bērnu. Tā ir vairāk nekā ceturtā daļa no kopējā skolēnu skaita Latvijā.

Aktuālās ziņas par mazākumtautību skolu un audzēkņu skaitu vēl tiek apkopotas un būs zināmas pēc 5. septembra. Līdz šim laikam izglītības iestādēm jāievada dati VIIS.
 

Trūkst valodas prasmju

To, ka ar latviešu valodas apguvi daudziem skolēniem veicas gana labi, apliecina fakts, ka pēdējos gados mazākumtautību jaunieši tiek uzņemti un sekmīgi mācās valsts ģimnāzijās, atzīmē IZM Komunikācijas nodaļa. Tajā pašā laikā tā atzīst: “Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos.”

Piektā daļa Latvijas mazākumtautību jauniešu pēc pašvērtējuma atzinuši, ka latviešu valodu apguvuši pamatprasmes līmenī vai zina to vāji, rāda pētījuma “Valodas situācija Latvijā: 2016 – 2020” dati. Visticamāk, daļa problēmas slēpjas tajā, ka stundu laikā ne visur tiek ievērota noteiktā mācību valodu proporcija. Aizdomas par to rada sarunas ar dažādu mazākumtautību izglītības iestāžu pārstāvjiem, sevišķi Latgalē. Ir bijušas situācijas, kad pedagogi, kas atbild uz telefona zvanu, pat nesaprot jautājuma būtību un steidz meklēt kolēģu palīdzību.

“Skolotājiem valsts valodas pārbaudes notiek reizi trijos gados, pretējā gadījumā cilvēku atbrīvo no darba,” stāsta P. Jurs. “Tad man rodas jautājums, kā tās pārbaudes notiek? Kāpēc ļaujam strādāt nekompetentiem, nezinošiem pedagogiem? Teikt, ka tad, ja atbrīvosim šos cilvēkus no darba, vispār nebūs, kas strādā, ir manipulācija, šantāža.”

Lai strādātu par pedagogu, neatkarīgi no skolu mācību valodas, valsts valodas zināšanām jābūt C1 jeb augstākajā līmenī. To, ka dokuments vēl nenozīmē spēju valodu pielietot praksē, apliecina arī mazākumtautību izglītības programmu reformas izstrādātāji. “Neraugoties uz atbilstīgā dokumenta esību, praksē bieži vien persona neprot un līdz ar to nav spējīga lietot valsts valodu augstākajā pakāpē,” teikts Izglītības likuma grozījumu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā.

Valsts valodas centra (VVC) informācija rāda, ka šā gada pirmajos četros mēnešos par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams amata pienākumu veikšanai, sodīti 114 pedagogi. 99 gadījumos pārkāpumi fiksēti pirmsskolas izglītības iestādēs, bet 15 – skolās. Par atbilstošu valsts valodas zināšanu trūkumu var tikt piemērots administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods no 35 līdz 250 eiro.

IZM gan uzsver, ka šajā situācijā nevajadzētu runāt par sodiem, bet atbalsta mehānismiem, lai pedagogi varētu apgūt valsts valodu turpmākajam darbam nepieciešamajā līmenī. Pretējā gadījumā cietīs jaunieši, kuriem tiks ierobežotas iespējas integrēties sabiedrībā un veidot veiksmīgu profesionālo karjeru.
 

Veido valodas klubiņus

Kopumā pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā skars 17% pedagogu, kas strādā pirmsskolas un pamatskolas mazākumtautību programmās. Tiem, kuri nejūtas pārliecināti par savām latviešu valodas prasmēm, IZM piedāvās atbalsta pasākumus – kursus, seminārus un pieredzes apmaiņas pasākumus.

Iepriekš plašu palīdzību valodas un kultūras apguvē piedāvāja Latviešu valodas aģentūra. Piemēram, 2018. – 2021. gadā tika īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts, sniedzot vispusīgu atbalstu pedagogiem, lai īstenotu mācības latviski. Tā laikā valsts valodas pilnveides kursus pabeidza 3050 pedagogi.

Ņemot vērā gaidāmās reformas, pedagogi latviešu valodu apgūst arī pēc savas iniciatīvas. Rīgas 72. vidusskolas latviešu valodas, literatūras un teātra mākslas skolotāja Ināra Mitkus stāsta, ka šajā vasarā strādājusi ar kolēģiem, mācot viņiem latviešu valodu. Šajā skolā pamatskolas posmā tiek īstenota mazākumtautību izglītības programma. “Izveidojām grupiņu, klubiņu un piektdienās sarunājāmies tikai latviski,” skolotāja stāsta un piebilst, ka četri kolēģi šādi sagatavojušies pārbaudījumam latviešu valodā, lai arī turpmāk varētu strādāt skolā.

Vai būs divu veidu latviešu skolas?

Politologs Juris Rozenvalds uzsver – lai iegūtu viendabīgu sabiedrību, kāds it kā ir reformas mērķis, nepieciešama daudz nopietnāka izglītības iestāžu reorganizācija. “Pretējā gadījumā man rodas jautājums – vai mums būs divu veidu latviešu skolas? Viena īsta, bet otra – tāda, kas bija agrāk krievu, bet tagad ir latviešu?” viņš rosina aizdomāties.

Pirms dažiem gadiem Latvijas Universitātē tika aizstāvēts promocijas darbs, kur bija skatīts jautājums, kas ir galvenais krievvalodīgo jauniešu integrācijā. Izrādījās, atšķirībā no tā, ko spriež daudzi politiķi, tā nav ne pilsonība, ne valoda, bet personiskie kontakti. Ja jaunietim ir draugi latvieši, viņš ar viņiem komunicē, tad arī integrējas. Tas nozīmē: ja patiešām gribam integrēt, bērniem ir jāmācās kopā.

To apliecina arī lielo pilsētu sporta spēļu laikā skolās novērotais. Tajās saplūst bērni gan no latviešu, gan mazākumtautību skolām, tādēļ treneri mēdz komandas dot divās un pat trijās valodās. Līdz ar to latviešu bērni dabiskā ceļā iemācās svešvalodu un cittautiešu bērni – latviešu valodu. Turklāt viņi veido draudzību, kas vēl vairāk stiprina integrāciju.

“Kopš es draudzējos ar Katrīnu, manas sekmes latviešu valodā ir ļoti uzlabojušās un stundās pelnu deviņniekus,” priecīgi stāsta 11 gadus vecā liepājniece Svetlana. Viņas māsai, kura ir četrus gadus jaunāka un latviskā vidē uzturas mazāk, valodas zināšanas ir krietni sliktākas. Viņa latviski ne tikai nerunā, bet pat nesaprot. To, ka valodu nevar apgūt skolas solā, bet personisku kontaktu ceļā, apliecina arī pedagogi.

Drauds – grūtības lasītprasmes apguvē
Andra Vabale, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rehabilitācijas katedras lektore, RSU Psihosomatikas klīnikas audiologopēde:
“Tas, ka bērni pirmsskolas izglītības iestādēs un pamatskolas posmā pāries uz mācībām tikai latviešu valodā, līdzi nesīs ļoti lielus izaicinājumus. Bērniem no mazākumtautību ģimenēm, kuri mācās bilingvāli, bieži vien akadēmiskā ziņā ir divas pusvalodas. Lai izteiktos, dzimtā valoda ir laba, bet mācīšanās procesā ne īsti pareizi lasa ne latviešu, ne krievu valodā. Līdz ar to viņiem ir specifiski mācīšanās traucējumi, grūtības lasītprasmes apguvē. Lai nodrošinātu nepieciešamos atbalsta pasākumus, valstij būtu jāiedala papildu līdzekļi. Savukārt tas, kā nodrošināt, lai bērns dzimtajā valodā nezaudētu akadēmiskās prasmes, vairāk ir vecāku kompetence. Skaidrs, ka dzimto valodu nevajag aizmirst.”

Uzziņai:

• Pedagogu darba kvalitāti un valsts valodā īstenoto priekšmetu proporciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām vērtē Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) akreditācijas laikā.
• Dienests reaģē arī uz rakstiskiem iesniegumiem.
• Ja tiek konstatēta iespējama valsts valodas prasmju neatbilstība, informāciju nodod Valsts valodas centram.
• Valsts valodas centrs skolā veic pārbaudi un pārkāpuma gadījumā uzliek sodu.

Avots: IKVD
Raksta autores: Ilze Šķietniece, Vita Pļaviņa