Materiālu izvēle konkrētai mācību stundai paliks pedagoga ziņā

04.05.2024
Dalīties:
Pilnveidotais mācību saturs jeb kompetenču pieeja mācību saturā, ko uzsāka projekts Skola2030, ir jau ilgstoša izglītības reforma, kura joprojām nav nosegta ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Izglītība un Kultūra” saruna ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Izglītības satura departamenta direktori Diānu Šavalginu par situāciju ar mācību līdzekļu pieejamību un izdevēju iesaisti šajā procesā. Materiālu pieejamība ir pietiekami plaša, un ir ļoti daudz labu un izmantojamu metodisko materiālu, taču VISC, atbilstoši savām funkcijām, nevar izvērtēt pilnīgi visus pieejamos materiālus, un izvēle konkrētai mācību stundai paliks pedagoga ziņā,” norāda D. Šavalgina.
 

Sarunās ar skolu pārstāvjiem ir nācies secināt, ka skolēniem tūlīt būs jākārto centralizētie eksāmeni saskaņā ar jauno pieeju, bet daudzos mācību priekšmetos trūkst pilnvērtīgu mācību līdzekļu. Kas izraisa lielākās grūtības, lai šo problēmu novērstu?

Pamatizglītības posmā izdevniecību piedāvātais mācību grāmatu klāsts var nodrošināt izglītības iestādes ar nepieciešamajām mācību grāmatām. Atsevišķās klašu grupās nav pietiekams mācību grāmatu nodrošinājums mācību priekšmetiem “Latviešu valoda” un “Matemātika”. Savukārt ir arī vērojama situācija, ka kādā klašu grupā vienā priekšmetā ir vairāku izdevniecību izdotas grāmatas. Papildus plašu latviešu valodas mācību un metodisko materiālu klāstu piedāvā arī Latviešu valodas aģentūra.

Atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, Sports un veselība, Datorika, Dizains un tehnoloģijas, Vizuālā māksla izdevniecības nepiedāvā mācību grāmatas. Šajos mācību priekšmetos lielāko mācību satura daļu veido skolēnu prasmes atbilstoši valsts pamatizglītības standartā noteiktajam. Prasmju veidošana mācību procesā notiek darot – izpildot soļus noteiktā secībā un apgūstot stratēģijas.

 

Lai mācību procesa organizēšanā sniegtu atbalstu skolotājam, ir nepieciešami papildu metodiskie materiāli, kas ietver metodiskos komentārus par to, kā skolēni apgūst konkrēto prasmi, kā arī uzdevumus, jautājumus, projektu piemērus, kurus skolotājs var pielāgot saviem skolēniem.


Metodiskie materiāli skolotājiem netiek klasificēti kā mācību grāmata Izglītības likuma 1.panta 12.5 punkta izpratnē. Atsevišķās tēmās nosauktajos mācību priekšmetos izdevēji un NVO ir izstrādājušas mācību līdzekļu komplektus, kurus arī pedagogs var izmantot mācību procesā.

Runājot ar pedagogiem, esam nonākuši pie atziņas, ka kādā no mācību priekšmetiem mācību grāmatu un metodisko materiālu ir vairāk, bet kādā – mazāk, bet tie ir tādā apjomā, lai mācību stundas varētu nodrošināt. Galvenās grūtības ir sagatavoties un orientēties šajā klāstā un vajadzīgos materiālus atlasīt.
Lai palīdzētu orientēties metodisko materiālu klāstā, ir izstrādātas ceļa kartes pedagogiem pamatskolas mācību priekšmetos un vidusskolas posmā. Tās ievietotas un pieejamas ikvienam skolotājam mācību plānošanas e-vidē mape.gov.lv. Tāpat projekta Skola2030 ietvaros izveidoti 16 padziļināto e-kursu digitālie mācību līdzekļi.

Piekrītu, ka mūsdienās nav vienas universālas grāmatas, ar ko pedagogs varētu iztikt, lai vadītu mācību procesu. Viens no veidiem, kā atbalstīt pedagogus, lai mācību process varētu noritēt labāk, ir turpināt izstrādāt digitālos metodiskos atbalsta materiālus pedagogiem. Šis ir arī virziens, kurā trupinās strādāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un VISC. Pedagogu metodiskā atbalsta centra projekta ietvaros plānota digitālo metodisko materiālu komplektu pedagogiem izstrāde, ievērojot iepriekšējo ESF fondu periodu labo praksi šādu materiālu izstrādē, kā piemēru minot izveidotos materiālu komplektus Fizika I, Programmēšana II, Dizains un tehnoloģijas II, Ķīmija I, Bioloģija I.

Kā prioritāri izstrādājamie mācību līdzekļi ir noteikti mācību priekšmetos “Latviešu valoda” un “Matemātika”, "Vēsture I" un "Sociālās zinātnes I", kā arī dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju mācību līdzekļu nodrošinājums. Izstrādātie materiāli pedagogiem ir pieejami platformā skolo.lv un tie ir pieejami bez maksas.

Kā skolotājiem un skolu vadībai orientēties izdevēju piedāvājumā, lai zinātu izvēlēties kvalitatīvāko un piemērotāko?

VISC tīmekļvietnē ir pieejams apstiprinātās un izdotās mācību literatūras saraksts. Sarakstā ir iekļautas mācību grāmatas, kuru atbilstību valsts vispārējās izglītības standartiem ir apstiprinājis Valsts izglītības satura centrs. VISC aicina pedagogus izmantot mācību materiālus, kas pieejami VISC uzturētajās vietnēs mape.gov.lv, skolo.lv un tavaklase.lv.
 

Vienlaikus jāuzsver, ka pedagogi ir brīvi savā izvēlē un, lai gatavotos stundām un dotu skolēniem uzdevumus, var papildus izmantot daudzus un dažādus citus materiālus un literatūras klāstu.


Pedagogi var izmantot izdevniecību un komersantu sagatavotos metodiskos materiālus drukātā vai digitālā veidā, izvērtējot to atbilstību valsts izglītības standartiem, mācību programmām un izglītojamo audzināšanas vadlīnijām.

Kā jau minēju, materiālu pieejamība ir pietiekami plaša, un ir ļoti daudz labu un izmantojamu metodisko materiālu, taču VISC, atbilstoši savām funkcijām, nevar izvērtēt pilnīgi visus pieejamos materiālus, un izvēle konkrētai mācību stundai paliks pedagoga ziņā.


Kur izdevniecība vai autors, kas plāno sagatavot mācību grāmatu kādā no mācību priekšmetiem, var iepazīties ar mācību līdzekļa sagatavošanas un vērtēšanas vadlīnijām?

VISC iepriekšējos periodos ir organizējis un turpina organizēt  profesionālās kompetences pilnveides pasākumus kā autoriem, tā arī mācību grāmatu recenzentiem. Mācību grāmatu izvērtēšana notiek pēc VISC izstrādātas iekšējās kārtības un visas iesniegtās mācību grāmatas tiek izvērtētas pēc vienotiem kritērijiem. Ja kāds vēlas iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem, ir jāsazinās ar VISC un jāvienojas par tikšanās laiku.

Par valsts piešķirto dotāciju var iegādāties mācību literatūru, kurai vajadzīgs apstiprinājums no IZM / atbilstība pamatizglītības standartam un digitālos līdzekļus, kuriem apstiprinājums nav vajadzīgs. Vai šeit nav saskatāmas pretrunas?

VISC veic mācību literatūras izvērtējamu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 894 “Kārtība, kādā izvērtē un apstiprina mācību literatūras atbilstību valsts pamatizglītības standartam un valsts vispārējās vidējās izglītības standartam”. Šo noteikumu izpratnē mācību literatūra ir mācību grāmata, tai pielīdzināta darba burtnīca vai cits izglītojamam paredzēts izdevums, kurā iekļauts standartā noteiktais izglītības saturs, metodiski izklāstīti mācību priekšmeta teorijas un prakses jautājumi, kā arī doti uzdevumi un vingrinājumi mācību priekšmeta satura apguvei un mācību sasniegumu vērtēšanai. Izdevumam jāatbilst izglītojamo vecumposma attīstības īpatnībām, interesēm, pieredzei un vajadzībām. Uzbūves ziņā tam didaktiskajā pieejā ir jābūt vienotam un piemērojamam noteiktas mācību priekšmeta programmas apguvei. Izdevuma veidi var būt iespieddarbs, elektronisks izdevums vai tiešsaistes publikācija.

Atbildot uz jautājumu par valsts dotāciju piekļuvei dažādām digitālām mācību platformām, šis atbalsts tika ieviesta tieši covid-19 laikā, nodrošinot galvenokārt abonēšanas maksu segšanu, lai atvieglotu pedagogiem mācību procesa īstenošanu, piemēram, izmantojot izveidotu e-vidi uzdevumu risināšanai, testiem un teorētiskajiem materiāliem, ko arī izglītības iestādes novērtēja atzinīgi.

Piemēram, visu izdevniecības “Skolas Vārds” poligrāfiskā un digitālā formātā izstrādāto mācību līdzekļu saturs ir veidots atbilstīgi VISC Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030) katra mācību priekšmeta programmu paraugiem, taču, vēršoties ar vaicājumu VISC Izglītības satura atbalsta nodaļā, saņēma skaidrojumu, ja mācību līdzekļa saturs ir veidots atbilstīgi mācību priekšmeta programmas paraugam, kas ir izstrādāts saskaņā ar šo projektu, tad īpaša saskaņošana ar IZM nav nepieciešama. Kāpēc tā?

Izdevniecībai ir jāizšķiras vai ir vēlme izdot mācību grāmatas un tās apstiprināt atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai, vai arī veidot un izdot pedagogu sagatavotos metodiskos materiālus, kurus VISC neizvērtē.

Tie gan nav viens vai divi pedagogi, bet izdevniecībā sagatavoti mācību līdzekļi.

Kā jau minēju iepriekš, tā ir izdevniecības izvēle. Izdevējiem ir iespēja izveidot mācību grāmatu pēc noteiktiem kritērijiem un iesniegt to VISC apstiprināšanai, vai arī izdot metodiskos materiālus, kuru atbilstību tad jau izvērtē katrs pedagogs pats, kurš šo materiālu izmantos mācību procesā.

 

Kur var iepazīties ar katras mācību jomas recenzentiem?
Šādu iespēju VISC nenodrošina.


Jautājums radās, jo izdevniecības “Skolas Vārds” rīkotajā diskusijā par mācību līdzekļu pieejamību un finansējumu vairāki gan skolu pārstāvji, gan iepriekš intervijā ar Skola2030 mācību satura ieviesēju Zani Oliņu izskanēja secinājums, ka starp VISC apstiprinātajām mācību grāmatām ir tādas, kas saturiski neatbilst kompetenču pieejas saturam un nav lielu atšķirību no konkrēto izdevēju iepriekš izdotajām, tādēļ skolotājam nepalīdz darbam klasē.
 

VISC nav pamata šādu apgalvojumu apstiprināt. Katru iesniegto grāmatu vērtē divi recenzenti, tai skaitā izvērtējot atbilstību standartam un mācību programmai. Runājot par mācību līdzekļu kvalitāti, protams, vienmēr var izdarīt labāk un piekrītu, ka par to ir jārunā un mācību grāmatu kvalitātei ir jāpievērš uzmanība. Otrs, ir jādomā, kā stiprināt grāmatu autoru kapacitāti, jo ne vienmēr ļoti labs pedagogs var būt arī labs grāmatu autors. Kopumā ir jādomā, kā veidojam autoru kolektīvus un kā tos stiprinām, lai iegūtu labāku rezultātu.

Vai VISC nesaskata ētikas pārkāpumus un interešu konfliktu gadījumos, kad esošie / bijušie VISC darbinieki kļūst par mācību līdzekļu autoriem? Vai ir apzinātas situācijas, kad viena un tā pati persona ir mācību grāmatas autors, kura darbu izdod “X” izdevniecība un vienlaicīgi VISC piesaistīts recenzents, kurš izvērtē mācību grāmatu, ko izdod izdevniecība “Y”?

Vēršu uzmanību, ka Latvijā ir salīdzinoši neliela mācību grāmatu autoru kapacitāte, un pieļauju, ka daļa no pašreizējiem grāmatu autoriem ir bijuši projekta Skola2030 satura izstrādes eksperti, jo kopumā satura izstrādē ir bijuši iesaistīti vairāk nekā 600 ekspertu.
 

Tāpat arī recenzentu pieejamība ir ierobežota. Jebkurā gadījumā lēmums par mācību grāmatas apstiprināšanu tiek pieņemts balstoties uz divu recenzentu atzinumiem.


Skolu vadītāji ir satraukušies, ka taustāmā veidā trūkst drukātu grāmatu latviešu valodā, ģeogrāfijā, bet vistraģiskākā situācija ir vidusskolā, jo trūkst mācību līdzekļu padziļināto kursu apguvei. Vai tuvākajā laikā ir kaut kas sagaidāms? 

Izdevniecības ir ieinteresētas izdot grāmatas pamatizglītības posmā, kur ir vairāk skolēnu un lielāks produktu noiets. Savukārt vajadzība pēc izdevumiem padziļināto kursu apguvei ir mazāka. Kā jau pieminēju, esam uzsākuši veidot digitālos atbalsta materiālus pedagogiem gan pamatkursu, gan padziļināto kursu mācīšanai, nepieciešamo finansējumu piesaistot no Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Mācību grāmatas papīra formātā neplānojam izdot, bet veidosim digitālos mācību materiālus pedagogu atbalstam, kurus viņi varēs izmantot darbam stundās.

Kas ir autori, kas veido digitālos metodiskos atbalsta materiālus pedagogiem?

Digitālo metodisko atbalstu materiālu izstrādei plānots veidot autoru kolektīvus, piesaistot augstskolu akadēmisko personālu, attiecīgās zinātnes nozares pārstāvjus, zinātnes jomas didaktikas pētniekus, kā arī praktizējošus pedagogus.

Kādas vēl funkcijas veiks Metodiskais centrs?
Metodiskā centra mērķis ir izveidot un attīstīt vienotu un stratēģiski pārraudzītu profesionālā atbalsta sistēmu vispārējā un profesionālā izglītībā valsts, pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī, veicinot pedagogu profesijas attīstību un prestiža uzlabošanu, kā arī izglītojamo snieguma izcilību.

 

Metodiskais centra funkcijas būs metodiskā atbalsta sniegšana, sadarbība ar pašvaldībām, metodisko materiālu izstrāde, pedagogu profesionālās kompetences pasākumu nodrošināšana, izglītības satura attīstība un pilnveide.


Vai no VISC puses ir paredzēts nodrošināt drukātus mācību līdzekļus papīra formātā vismaz sākumskolā, ko klasē varētu izmantot bērni?

Drukāto mācību līdzekļu sagatavošana ir izdevniecību ziņā.

Un šāda veida pasūtījumi, piesaistot struktūrfondu līdzekļus, no IZM turpmāk arī nav plānoti ?

Nē, tādu pasūtījumu izdevniecībām neveicam un nav paredzēts veikt.


 


Ilze Brinkmane  I  e-laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Foto avots: Delfi.lv
Atgriešanās atpakaļ