Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

NUMURA INTERVIJA
Materiālu izvēle konkrētai mācību stundai paliks pedagoga ziņā. Pilnveidotais mācību saturs jeb kompetenču pieeja mācību saturā, ko uzsāka projekts Skola2030, ir jau ilgstoša izglītības reforma, kura joprojām nav nosegta ar visiem nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. “Izglītība un Kultūra” saruna ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Izglītības satura departamenta direktori Diānu Šavalginu par situāciju ar mācību līdzekļu pieejamību un izdevēju iesaisti šajā procesā. “Materiālu pieejamība ir pietiekami plaša, un ir ļoti daudz labu un izmantojamu metodisko materiālu, taču VISC, atbilstoši savām funkcijām, nevar izvērtēt pilnīgi visus pieejamos materiālus, un izvēle konkrētai mācību stundai paliks pedagoga ziņā,” norāda D. Šavalgina.

DISKUSIJA
Vieniem skolas somā ir grāmatas, citiem – kopētas lapas. Diskusijā par mācību līdzekļu pieejamību vispārizglītojošajās skolās un esošo finansējumu to iegādei piedalījās pārstāvji no dažādām institūcijām un interešu grupām. Lai arī visi ir vienisprātis, ka mācību līdzekļu nodrošinājumam ir jābūt prioritātei, lai skolotāji varētu mācīt un katram skolēnam būtu nodrošināta iespēja mācīties no atbilstošiem, kompetenču pieejā balstītiem mācību materiāliem atbilstošā formā un saprotamā vērtēšanas sistēmā, tomēr realitātē par šo prioritāti vēl nākas nopietni iestāties. Izdevniecības “Skolas Vārds” 17. aprīlī organizētā saruna atklāja ne tikai to, cik atšķirīgas ir situācijas dažādās skolās, bet arī faktu, ka Valsts izglītības satura centra (VISC) mācību līdzekļu izvērtēšanas process ir diezgan nesaprotams un necaurspīdīgs, savukārt skolu nepietiekamie finanšu līdzekļi veicina bērnu nevienlīdzīgu izglītības ieguvi, jo daudzi sākumskolā mācības uzsāk no melnbaltām kopētām lapām, kas savukārt izvēršas par vairāku izdevēju autortiesību pārkāpumiem. Taču galvenā atziņa – zaudētājs ir bērns un cieš izglītības kvalitāte. Sanākušie varēja sev un citiem atbildēt uz jautājumu, vai mācību līdzekļu nodrošinājums mūsu valstī patiesi ir prioritāte, ja visi kopā patiesi ir ieinteresēti valsts ilgtspējā.

VĒRTĒŠANA
Kā katrs tiek līdz finišam, jeb formatīvās vērtēšanas nozīme. “Arvien pieaug formatīvās vērtēšanas nozīme, tādēļ par to diskutējam ar skolotājiem un viņi dalās savā pieredzē, cik ikdienā veiksmīgi izdodas īstenot formatīvo vērtēšanu,” stāsta Iecavas vidusskolas metodiķis Jānis Šķesters, uzrunājot skolu pārstāvjus starpreģionālajā konferencē “Vērtēšana”, kas  norisinājās Limbažu Valsts ģimnāzijā. Diskusija un pieredzes apmaiņa notika arī viņa vadītajā darbnīcā “Vērtēšana mācīšanās atbalstam”. Skolotāji situāciju salīdzina ar sportistu ikdienu – sportists ir starta pozīcijā un jāsasniedz finišs, attiecīgi skolā vērtējuma summatīvā daļa ir finišs, bet ieguldītais darbs, lai veiksmīgi noskrietu līdz galam, ir formatīvā vērtēšana.

IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA
Kas bērniem un pusaudžiem izraisa trauksmi. Kādu atbalstu sniegt bērniem ar disleksiju un citām mācīšanās grūtībām, pārsprieda starptautiskajā konferencē “Iekļaujošas izglītības nākotne”, kas norisinājās starptautiskajā Ekziperī vidusskolā. Viena no atziņām – trauksme rodas, ja ir neziņa, bet trauksme ir arī resurss attīstībai. Kā skaidro skolas psiholoģe, logopēde Alina Malošika, disleksija ir smadzeņu minimāla disfunkcija. “Cilvēki, kuriem tā piemīt, visbiežāk ir radoši cilvēki, var apgūt dažādus mākslas veidus, jo vairāk attīstīta smadzeņu labā puse. Viņiem piemīt nestandarta domāšana, vēlas darīt visu, tikai ne to, ko liek. Tāpat viņu intelekta attīstība visbiežāk ir augstāka par vidējo, jo smadzenes savā ziņā kompensē esošo trūkumu,” stāsta speciāliste un norāda, ka disfunkcija izpaužas ar grūtībām atšķirt skaņas, lasot jaukt burtus.

SARUNA AR AUTORU
Profesionālā misija ir būt bērnu ar UDHS advokātei. Pie lasītājiem nonākusi izdevniecībā “Skolas Vārds” izdotā grāmata “Saprast UDHS”, kuras autore ir psiholoģe Dana Skara. Tik vispusīga informācija par uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS) latviski pieejama pirmo reizi, tādēļ grāmata jau izraisījusi lielu interesi. D. Skara atklāj, ka mērķis ir atklāt milzīgās grūtības, ar ko saskaras bērni un neērtības, ko piedzīvo vecāki un pedagogi, jo daudzi nezina, kā veidot sadarbību un pieeju, lai bērns varētu attīstīt savu patieso potenciālu. “Svarīgi, ka arī pedagogi ir izglītoti un varētu ieteikt vecākiem tikties ar skolas psihologu, ja viņi šos traucējumus nav ievērojuši vai par to izpausmi nav informēti. Grāmatā ir sadaļa par vecāku un pedagogu, tāpat bērnu un speciālistu sadarbību un cik nozīmīga ir šī mijiedarbība,” norāda D. Skara.

KULTŪRIZGLĪTĪBA
Radīts metodiskais atbalsts, lai kultūras norises kļūtu par mācību līdzekli. Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” veidotāji sadarbībā ar Izglītības attīstības centru ir sagatavojuši pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu “Kultūras norises kā mācīšanās resurss”. Izvērtējot līdzšinējo pieredzi, secināts, ka skolotājiem joprojām ļoti ir nepieciešams metodiskais atbalsts kvalitatīvu kultūras norišu izvēlē un kultūras norišu kā mācību līdzekļu izmantošanā. Programmai paredzēti vairāki ilgtermiņa rezultāti: vispirms – tās absolventi kļūs par padom[1]devējiem citiem kolēģiem savās un apkaimes skolās. Savukārt uzkrātā pieredze, tai skaitā, aprobētās metodes tiks apkopotas visiem brīvi pieejamā metodiskajā materiālā, kas sniegs idejas un atbalstu kultūras norišu kā mācīšanās resursa izmantošanā plašākai pedagogu auditorijai.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS