Vienmēr soli priekšā. Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā visām pārmaiņām gatavojas laikus

Gluži kā amerikāņu filmās! Tā ir viena no pirmajām domām, kas ienāk prātā, apskatot Rīgas Valsts Klasiskās ģimnāzijas jauno korpusu. Klašu telpas ir gaišas, ar mūsdienīgu interjeru un aprīkojumu, durvis stiklotas, tāpēc ikviens garāmgājējs var pavērot, kā tiek organizēts mācību process. Šī ir skolēnu skaita ziņā lielākā Latvijas izglītības iestāde, kur realizē mazākumtautību izglītības programmas.

Tā ir arī viena no pirmajām, kas sāka īstenot pāreju uz  mācībām latviešu valodā un pievērsās kompetenču pieejai izglītībā.

Lielākā daļa – cittautieši
Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija atrodas Purvciemā. Tas ir viens no pilsētas mikrorajoniem, kur krievu tautības cilvēks var nodzīvot visu mūžu un tā arī neizjust vajadzību iemācīties latviešu valodu, raksturo skolas direktors Romāns Alijevs.

Padomju laikā Purvciemā pamatā izmitināja imigrantus, kas ieradās strādāt rūpnīcās un fabrikās. Zināms arī, ka šajā mikrorajonā dzīvojamo platību piešķīra Valsts drošības dienesta darbiniekiem. Tāpēc nav pārsteigums, ka no 54 000 Purvciema iedzīvotāju gandrīz 50% ir krievu, aptuveni 20% – citu tautību pārstāvji, bet latvieši – tikai 30%.

Purvciema vēsture ir sena, bet Rīgai tas tika pievienots pagājušā gadsimta 20. gados. Tolaik šeit uzsāka vienģimeņu māju būvniecību, šis process turpinājās arī pēc Otrā pasaules kara. Taču 60. gados tas mainījās – sākās piecstāvu ķieģeļu dzīvojamo māju un sabiedrisko ēku būvniecība. 70. un 80. gados celtniecības darbi intensīvi turpinājās. Tika uzbūvētas deviņstāvu tipveida mājas, poliklīnikas, skolas, bērnudārzi, veikali “Mēbeļu nams” un “Minska”, kas bija pirmais lielveikals mūsdienu izpratnē. Tas bija tipisks guļamrajons – bez rūpnieciskiem objektiem, tāpēc tika izveidots labi attīstīts sabiedriskā transporta tīkls.

Iedzīvotāju skaitam šeit, tāpat kā citos Rīgas rajonos, mūsdienās ir tendence samazināties. 2002. gadā Purvciemā bija par gandrīz 10 000 iedzīvotāju vairāk nekā tagad. Gluži loģiski, ka, sarūkot iedzīvotāju skaitam, samazinās arī bērnu skaits skolās. 2017. gadā veiktā pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” tika konstatēts, ka Purvciemā un tam blakus esošajos Pļavnieku un Mežciema mikrorajonos atrodas 15 vidusskolas, bet skolēnu skaits ir pietiekams tikai nepilnu astoņu darbībai. Ņemot vērā obligāto centralizēto eksāmenu indeksu, trīs spēcīgāko skaitā iekļuva 64. un 85. vidusskola, kā arī Klasiskā ģimnāzija. Tajā vidusskolas obligāto centralizēto eksāmenu indekss bija 54,9%. Vidēji Latvijā tas 2017. gadā bija 46,3%, visaugstākais – 84% – Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai.


2019./2020. mācību gadā Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija Ata Kronvalda fonda skolu reitinga lielo skolu grupā ieguva 1.vietu. Apbalvošanas ceremonijā Romānu Alijevu sveica arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Bērnībā vieglāk
Analizējot 12. klašu mācību rezultātus, var secināt, ka pēdējo gadu laikā ir jūtama izaugsme, teikts skolas pašnovērtējuma ziņojumā par 2020./2021. mācību gadu. Obligāto centralizēto eksāmenu vidējais vērtējums pieaug, īpaši nozīmīgi – latviešu valodā. 2019. un 2020. gadā rādītāji šajā eksāmenā bija zemāki nekā vidēji valstī, bet 2021. gadā – par aptuveni 10% augstāki.
 

Pārmaiņas notika pēc skolas direktora iniciatīvas, balstoties viņa paša pieredzē. R. Alijevs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē iestājās pēc mazākumtautību skolas absolvēšanas. “Filozofijas nodaļā bija tikai latviešu plūsma, un pirmais pusgads man bija nenormāli smags,” viņš atceras. “Neviens man neko netulkoja. Valodu apguvu pamazām – komunicējot, dziedot dziesmas un citādi pavadot laiku kā jau studentam.”

Izveido jaunu kolektīvu
Pārmaiņu process ģimnāzijā sākās 90. gadu beigās ar izmaiņām mācību plānos. Latviski bija paredzēts mācīt tādus priekšmetus kā vēsture, ģeogrāfija, latviešu literatūra, atsevišķi izdalīta Latvijas vēsture. Lai to varētu īstenot, uz vietas organizēja gan latviešu valodas, gan profesionālās pilnveides kursus. “Mēs piedāvājām metodoloģiju, kas saistīta ar otras valodas lietošanu mācību procesā,” stāsta direktors.

Skolotāji mācījās, kā izmantot esošos mācību līdzekļus, kā pašiem veidot jaunus, kā izstrādāt darba lapas un citas prasmes. Tāpat viņi devās pieredzes apmaiņas braucienos uz Eiropu, pārsvarā – Lielbritāniju. Tur apguva izglītības satura un valodas integrācijas mācību metodes.

Skolotāji, kuri nevarēja un negribēja vadīt stundas latviešu valodā, no darba aizgāja. Pārsvarā tie bija gados vecāki cilvēki. Viņu vietā pieņēma pedagogus ar latviešu valodas zināšanām vai arī tādus, kas bija gatavi mācīties. “Daudziem nebija vides, kur lietot latviešu valodu – mājās runā krieviski, veikalos un citur krieviski –, tāpēc pakāpeniski pārgājām uz to, ka arī pedagogu kolektīvā sarunājamies latviski,” stāsta direktora vietniece izglītības jautājumos Gaļina Rafaļsone. R. Alijevs piebilst, ka kolektīva sastāvs pakāpeniski nomainījās par 80% un tas nebija vienkāršs process.
Patlaban skolā strādā 160 pedagogu. Viņu vidū ir arī tādi, kas vēl pilnveido valsts valodas prasmes. Piemēram, par pedagoga palīgu nesen sākusi strādāt skolotāja no Ukrainas. Patlaban viņa jau cenšas ar kolēģiem sarunāties latviski. Savukārt kāda cita skolotāja pirms pieciem gadiem ieradās Latvijā no Baltkrievijas un drīz vien nokārtoja valsts valodas prasmes eksāmenu, iegūstot C1 līmeni. Viņa skolēniem māca sociālās zinības, latviski spēj runāt plūstoši un tagad gatavojas naturalizācijas eksāmenam, lai iegūtu Latvijas pilsonību. “Šādi cilvēki bieži vien ir daudz patriotiskāk noskaņoti nekā tie, kas ieradās pirms piecdesmit, sešdesmit gadiem,” secina direktors.

Interesē arī latviešu skolēnus
Pirmās klases, kurās ģimnāzijas skolēni mācījās pēc jaunā modeļa, tika nokomplektētas, uzrunājot esošo audzēkņu vecākus. “Mēs skaidrojām, ka paies seši, septiņi gadi un vienalga būs jāmācās latviešu valodā. Vecāki to uztvēra normāli. Piekrita, ka valsts valodu nepieciešams zināt,” atceras R. Alijevs. Iebildumi sākās pēc tam, kad aktīvi sāka iejaukties un ar vecākiem komunicēt politiskā partija “PCTVL”. 2004. gads, kad visā valstī mazākumtautību skolās tika uzsākta pāreja uz bilingvālo izglītību, pakāpeniski palielinot latviešu valodā apgūstamo mācību priekšmetu skaitu, daudziem paliks atmiņā ar asiem protestiem un mītiņiem. “Mums reforma problēmas nesagādāja, jo izmaiņām mērķtiecīgi gatavojāmies jau iepriekš. Tā bija mūsu prioritāte,” uzsver direktors.

Laika gaitā latviešu valodas īpatsvars mācību satura apguvē skolā palielināts. Pirms 10 gadiem ieviesta prakse vidusskolas klasēs strādāt tikai latviski. Ar likumu šāda prasība noteikta no pagājušā mācību gada. Bet pirms pāris gadiem ģimnāzija izglītības programmas latviešu valodā sāka realizēt jau no 7. klases. Tas nozīmē, ka skolotājiem, kuri strādā 1. – 6. klasē, laikus jārūpējas, lai bērni pārmaiņām būtu gatavi. Tādēļ arī viņi apgūst jaunas darba metodes, piebilst R. Alijevs.

Visticamāk, tieši progresīvais skatījums uz latviešu valodas apguvi ļāvis skolai saglabāt lielu audzēkņu skaitu. Patlaban tajā mācās 1890 bērnu, 1. – 3. klasē ir astoņas paralēlklases. 7. klasē skolēnu skaits gan tradicionāli mazliet sarūk. Tā ir pirmā proģimnāzijas klase un, lai tajā tiktu, bērniem jāiztur konkurss. “Mums nepieciešams rūpēties par augstiem mācību sasniegumiem un eksāmenu rezultātiem – valsts ģimnāzijā tiem jābūt par 15% augstākiem nekā vidēji valstī,” pamato G. Rafaļsone.

Konkursā konkurenci pašu skolēniem rada audzēkņi arī no citām izglītības iestādēm. “Skolēni no citām mazākumtautību skolām pie mums pārnāk tādēļ, ka vēlas iegūt kvalitatīvāku izglītību latviešu valodā,” stāsta R. Alijevs. “Diemžēl ir vēl skolas, kur mācību process aizvien nav tik kvalitatīvi organizēts, un viņi negrib zaudēt.” Tāpat interesi par mācībām Klasiskajā ģimnāzijā izrāda bērni no latviešu skolām. Viņus interesē iespēja apgūt plašu svešvalodu klāstu – angļu, vācu, franču, itāļu, ķīniešu un pat latīņu – un skolas piedāvātās iespējas nākotnē. Vidusskolēniem šeit tiek dota iespēja iepazīt astoņus izglītības virzienus. To vidū ir inženierzinības, ekonomika, starptautiskās attiecības, mediji un producēšana, medicīna, IT dizains un tehnoloģijas.

“Mūsu skolas koncepcija ir attīstīt skolēnu radošās spējas, tāpēc ir svarīgi dot viņiem iespēju izvēlēties un individuāli izpausties. Lai palīdzētu bērnam augt un attīstīties, nepieciešams izveidot mācību vidi, kurā ir nodrošināti visi tam nepieciešamie apstākļi,” R. Alijevs uzsver un piebilst, ka kompetenču izglītību viņa vadītajā skolā sāka īstenot daudzus gadus pirms projekta Skola2030 ieviešanas. Pieeja savu lietderību pierādījusi, jo absolventi lielākoties turpina mācības labās augstskolās. No pagājušā gada beidzējiem 15 jaunieši studē Rīgas Stradiņa universitātē, tikpat – Rīgas Tehniskajā universitātē, aptuveni 20 – Latvijas Universitātē. Ir arī tādi, kas pārcēlušies uz dzīvi Lielbritānijā, Dānijā, Nīderlandē un studē turienes augstskolās.

Grāmatas raksta paši

Bilingvālā apmācība nozīmē to, ka mācības divās valodās notiek pamīšus – daļa tekstu ir latviski, daļa krieviski un tie nedublējas, skaidro R. Alijevs. Kā labu piemēru viņš rāda Klasiskās ģimnāzijas pedagogu izstrādātos mācību līdzekļus. Matemātikas grāmatā viens teksta uzdevums lasāms latviski, bet nākamais tai pašā lapā – krieviski. Jautāts, kā spēj motivēt savus skolotājus tik apjomīga darba izstrādei, direktors attrauc: “Tas ir tikai entuziasms!” Viņa vietniece papildina, ka būt grāmatas autoram – tas tomēr ir prestiži.
R. Alijevs piebilst, ka šie mācību līdzekļi izstrādāti bilingvālai apmācībai, tāpēc nākamgad, realizējot pāreju uz mācībām valsts valodā, sagaida jauns izaicinājums. Pedagogiem vajadzēs sagatavot jaunus materiālus, jo vismaz mazākajās klasēs daudzos priekšmetos nav ieteicams izmantot tās pašas grāmatas, ko latviešu plūsmas skolās. Piemēram, 2. klases latviešu valodas grāmatā iekļautie literārie teksti ir gari un “blāķīgi”. Mazākumtautību skolēniem vairāk piemēroti dialogi, jo tos ir vieglāk lasīt un uztvert. “Mums jāturas rāmjos, bet vienlaikus bērniem, kam latviešu valoda nav dzimtā, jāsniedz atbalsts,” norāda direktors.

Prasa ilgstošu darbu
Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas pieredze gan rāda, ka ar mācību satura ieviešanu latviešu valodā ir par maz. Gan starpbrīžos, gan stundu laikā, sadaloties darbam grupās, skolēni savā starpā bieži vien turpina sarunāties krieviski. Lai to novērstu, pedagogam nepieciešams izmantot dažādus motivācijas instrumentus, uzskata direktors. “To var izdarīt tikai, stimulējot skolēnus, skaidrojot, ka paši ir atbildīgi par valsts valodas lietošanu gan rakstiski, gan mutiski.” Tas gan prasa pedagoga izpratni par valodas lietošanas nozīmību un arī to, ka pārmaiņas nevar notikt vienā mirklī.

R. Alijevs savukārt uzsver: “Ja no pieaugušo puses tiks izdarītas kļūdas, mēs varam bērniem nodarīt pāri.” Viņš novembra sākumā Izglītības un zinātnes ministrijā plāno novadīt konsultatīvās padomes sēdi mazākumtautību jautājumos, lai apspriestu vēlamo rīcību un izstrādātu ieteikumus veiksmīgai reformas īstenošanai.

Klasiskā ģimnāzija labprāt dalās pieredzē ar citām izglītības iestādēm. 90. gadu beigās cieša sadarbība notika ar Liepājas 8. vidusskolu un Daugavpils 3. vidusskolu. Izglītības iestādē bieži viesojās arī pedagogu grupas no citām Latgales skolām un pat Igaunijas. Tas turpinās arī tagad. Īsi pirms intervijas direktoram piezvana Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenko un konsultējas, vai mācību procesā ir vērts izmantot platformas soma.lv un uzdevumi.lv. R. Alijevs par pēdējo izsakās noraidoši. “To var izmantot treniņu procesam, bet ne pārbaudēm. Kāpēc visu laiku kaut ko vajag pārbaudīt? Tādu pieeju es neatbalstu!” viņš vēlāk paskaidro.
 

Romāna Alijeva ieteikumi pārejai uz mācībām latviešu valodā

1. Pats svarīgākais ir labi sagatavoti skolotāji. Viņiem jāprot latviski strādāt tā, lai skolēni procesā iesaistās labprātīgi.
2. Laikus sagatavo mācību materiālus. Neizmanto tās pašas mācību grāmatas, ko latviešu skolās. Tajās teksti ir sarežģīti, tāpēc mazākumtautību skolēniem grūtāk saprotami.

3. Rūpējies par to, lai pat skolas sienas “runātu” latviski! Visus uzskates līdzekļus veido tikai valsts valodā.
4. Arī tad, ja bērns nesaprot mācību vielu vai terminus, skaidrojot izmanto valsts valodu.
5. Mācību satura tulkošana no vienas valodas citā ir lāča pakalpojums. Tas kavē valodas apguvi, jo bērni pierod, ka visu var iztulkot, un prasīs to darīt ilgstoši.
6. 1. klasē nodrošini pedagoga palīga nepārtrauktu klātbūtni. Viņš varēs ne vien atbalstīt bērnus ar mācīšanās traucējumiem, kā arī tos, kam grūtības sagādā valodas apguve. Taču – pedagoga palīgs netulko skolotāja teikto!
 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts sagatavots Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” projekta “Analītisko rakstu sērija “Mazākumtautību skolēnu integrācija. Kas notiek skolās”” ietvaros. Projekta numurs 2022.LV/NMA/37. Par raksta “Vienmēr soli priekšā. Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā visām pārmaiņām gatavojas laikus” saturu atbild Izdevniecība Skolas Vārds.