Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
Laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 19. septembra numurā lasiet:
Apbalvo 178 Latvijas Ekoskolas. 16. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika ikgadējā Ekoskolu apbalvošana, kurā par vērtīgiem darbiem vides aizsardzības un ilgtspējas labā tika sveiktas 178 skolas no visas Latvijas. Pasākuma laikā tika atklāta arī īpaša jauniešu vides aktīvismam veltīta kampaņa.
Talantus un spējas var attīstīt laika gaitā jeb izaugsmes domāšana. Cilvēki ar fiksētu domāšanu uzskata talantus un inteliģenci kā relatīvi stabilu un iedzimtu parādību, kas ietekmē un nosaka visu turpmāko dzīvi. Savukārt cilvēki, kam piemīt izaugsmes domāšana, uzskata, ka cilvēka inteliģence un talanti dzīves laikā ir elastīgi un vairojami ar centību un neatlaidīgu darbu. Ivars Austers: „Latvijā vairākums skolotāju netic, ka skolēnu prāta spējas var mainīt, kā arī ar grūtībām pieņem, ka skolēni lasa citas grāmatas un klausās citu mūziku.”
Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās. Amatas novada Drabešu Jaunajā pamatskolā 11. septembrī notika seminārs izglītības pārvalžu speciālistiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem „Remigrējušo ģimeņu bērnu iekļaušanās Latvijas skolās”. Semināra mērķis ir palīdzēt skolām izprast situāciju, sniegt ieteikumus turpmākajam darbam, sadarbībai, kā arī rosināt izglītības politikas veidotājus pilnveidot un noteikt vienotu, visiem izprotamu un saprotamu remigrantu ģimeņu bērnu iekļaujošo izglītības sistēmu valstī. Lai izprastu situāciju, laikraksts uzklausīja vairākus viedokļus.
OECD ziņojums saliek akcentus Latvijas izglītībai. „Mēs gaidām šos datus un izmantojam tos savā darbā. Vairāku gadu garumā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā ziņojumā norāda mums uz tām pašām problēmām – pedagogu nelabvēlīgo vecuma struktūru un pirmsskolas pedagogu zemo atalgojumu. Vieni un tie paši akcenti, bet problēmu risinājumu, uzlabojumu neredzam – acīmredzot, tas netiek ņemts vērā,” metot akmeni Latvijas izglītības politikas veidotāju dārziņā, pēc rezultātu prezentācijas sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga. Ko darīt, lai Latvijas rezultāti salīdzinājumā ar citām OECD valstīm turpmāk būtu labāki? Atbildes tika meklētas paneļdiskusijā, kas norisinājās pēc ziņojuma prezentācijas.
Sinerģija izglītībā jeb kaut kas kvalitatīvi cits nekā tikai procenti. Sākoties jaunam mācību gadam, gan mediju telpā, gan sabiedrībā kopumā likumsakarīgi uzvirmo dažādi ar izaicinājumiem izglītībā saistīti jautājumi. Ir problēmas, kas savu aktualitāti nezaudē gadu no gada, piemēram, par reorganizētajām un likvidētajām izglītības iestādēm, par pedagogu atalgojumu, par skolotāju trūkumu, par skolotāja profesijas prestižu. Pēdējos pāris gados nākuši klāt jautājumi par vispārējās izglītības satura reformu, bet šogad vasaras beigās politikas veidotāji diezgan skandalozi pieteikuši augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nepieciešamību.
Galvenais dzinulis: palīdzēt bērnam atklāt sevi pašam. Liepājniece Renāte Feldmane stāsta, ka izvēli kļūt par skolotāju sapratusi brīdī, kad atklājusi, ka tā ir viņas misija dzīvē – būt par gaismas nesēju un palīdzēt rast savu gaismas ceļu katram bērnam pašam, atklāt sevi un pasauli caur mīlestību, ko var sasniegt sadarbībā un sevis iepazīšanā. Radusies apziņa, ka izglītība ir spēcīgākais ierocis, kā mainīt pasauli, bet to viņa atklājusi caur sadarbību ar savu bijušo audzinātāju.
ZIŅAS
Pedagogu minimālās algas apjoma saglabāšanai esošajā līmenī nākamajā gadā atvēlēs teju 23 miljonus eiro.
LIZDA vērtēs iespēju sākt proaktīvas darbības cīņā par labākiem darba apstākļiem pirmsskolu pedagogiem.
2020. gadā brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem valsts un pašvaldības nodrošinās solidāri.
Premjers prasīs veikt ēdināšanas auditu izglītības iestādēs.
IZM prioritātēm piešķirto 8 miljonu eiro finansējumu paredz novirzīt zinātnes attīstībai.
LU izstrādā mācību materiālus pedagogiem pirmsskolas vecuma bērnu programmatīvās domāšanas attīstīšanai.
Atzīmēs Jelgavas Tehnikuma 50 gadu jubileju.
E-laikraksta saturs pieejams abonētājiem.
