Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 17.oktobra numurā lasiet:

Par vērtību izpratnes veidošanos mūža garumā. Konferencē „Pasaule skolā – skola pasaulē”, kas notika 3. oktobrī Jelgavā, tika mēģināts atgādināt par vērtībām un definēt tās, kuras vēlamies piedzīvot kopā ar kādu. Projekta „Skola 2030” mācību satura ieviešanas vecākā eksperte Inga Pāvula, uzrunājot dalībniekus, atzina, ka konference ir par mums (pieaugušajiem), domājot par bērniem, jo viņi mācās ne tikai lasīt, rakstīt un rēķināt, bet arī attieksmi vienam pret otru un pasauli. Izskanēja mudinājums sadzirdēt sevi un citus, kā arī vērtēt, kā dzirdētais uzrunā, kam piekrītam un kam arī nepiekrītam.

Valsti kā vērtību svarīgi ir piedzīvot, pieredzēt un praktizēt. Konferences „Pasaule skolā – skola pasaulē” laikā notika arī diskusija „Valsts – mūsu identitātes stūrakmens”, kuru vadīja Raunas vidusskolas direktors Edgars Plētiens un kurā piedalījās Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse, Rīgas 155. skautu vienības priekšnieks, āra dzīves apmācību centra „Pelēkais vilks” treneris Nils Klints un projekta „Skola 2030” mācību satura izstrādes vecākais eksperts Ansis Nudiens. Sarunas dalībnieki dalījās ar saviem uzskatiem un pieredzi, kā kopā ar bērniem un jauniešiem piedzīvo, ka valsts ir vērtība un būt tās pilsonim ir goda lieta.

Mores skolā nebaidās riskēt. “Nav svarīgi, cik mazs esi, bet gan – cik liels vēlies būt!” Tā saka Siguldas novada Mores pamatskolas direktore Tīna Blūma, kad vaicāju, kā mazai lauku skolai noturēties izglītības okeāna viļņos. Direktorei ir sirsnīgs smaids un finansistes tvēriens. Ar apbrīnojamu konsekvenci viņa sociālajos tīklos pauž pozitīvus vēstījumus par Mores skolas ikdienu, un tikpat mērķtiecīgi savu kolektīvu vedina uz jaunu ideju īstenošanu. 

Parāda, ka fiziku var mācīties interesanti. Riebiņu vidusskolas projektā   “Rokasgrāmata skolotājiem, skolēniem un sliņķiem par siltumu” kas īstenots kopā Kr.Valdemāra Ainažu pamatskolu, skolēni mēģina pārliecināt, ka sarežģīto fiziku var mācīties interesanti – vērojot procesus un pēc tam veidojot video pamācības. Viņi paši veica dažādus siltuma eksperimentus un izstrādāja siltuma rokasgrāmatu, kas var noderēt gan skolēniem, gan skolotājiem. Projektā skolēni attīstīja pētnieciskās prasmes, kritisko domāšanu, kā arī mācījās sadarboties.

Apgūst vācu valodu tikai otro gadu, bet jau gūst panākumus. Projektā “Perfekt zusammen lernen” Rīgas Teikas vidusskolas 7. klašu skolēni kopā ar skolēniem no Polijas un Francijas apguva vācu valodas darbības vārdu formas. Skolēni strādāja gan individuāli, gan pāros un grupās, mainot dažādas mācību metodes, iepazīstinot ar sevi, paši izstrādājot savas mācību darba lapas, krustvārdu mīklas, tiešsaistes mācību spēles, kuras pildīja partnerskolu skolēni.

Vērtē gan skolēni iesaisti, gan rezultātus. Šogad konkursa “Nacionālā „eTwinning” balva 2019” finālā iekļuva viens nacionāla mēroga un pieci starptautiskie skolu sadarbības projekti, kas pārstāv dažādus mācību priekšmetus un skolēnu vecuma grupas. Konkursā vērtē ne tikai to, kā projekts integrēts mācību saturā, bet arī cik daudz skolēni iesaistīti projekta plānošanā, kā notikusi komunikācija un sadarbība ar citiem projekta partneriem, kā projektā jēgpilni izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, cik veiksmīgi sasniegts plānotais rezultāts.

Skolotāji dosies uz Eiropas konferenci Kannās, skolās notiks tehniski radošās darbnīcas. No katra finālā pieteiktā projekta vienam projektā iesaistītajam skolotājam (starptautisko projektu kategorija) un diviem projekta partneriem (nacionālo projektu kategorija) tiek piešķirts „eTwinning” apbalvojums – apmaksāta dalība „eTwinning” ikgadējā Eiropas konferencē no 24. līdz 26. oktobrim Kannās, Francijā, kur piedalīsies vairāk nekā 500 „eTwinning” skolotāju no visas Eiropas. Tāpat oktobrī un novembrī katru fināla projekta skolu apciemos “Aspired”, lai skolēniem novadītu aizraujošas tehniski radošās darbnīcas.

Valmieras, Cēsu un Limbažu skolēni ilgtspējas izglītību apgūs padziļināti. Lai interaktīvā veidā izglītotos par ilgtspēju, tās nozīmi ikdienā un vēlāk profesionālajā darbībā, jaunieši no desmit Valmieras, Cēsu un Limbažu skolām šajā mācību semestrī padziļināti iesaistīsies dažādos ar vides saglabāšanu saistītos izglītības pasākumos.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Finansējums zinātnei un citām prioritātēm 2020. gadā stiprinās izglītības un zinātnes nozari.

Valdība atbalsta finansējuma piešķiršanu mācību līdzekļu izstrādei izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem.

LIZDA pieprasa daļu no konfiscētajiem 29 miljoniem eiro novirzīt pedagogu atalgojuma palielināšanai.

IZM pieļauj, ka nākamgad pieaugs skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvars.

Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.