Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 13. februāra numurā lasiet:
AKTUĀLI
Valsts prezidents akcentē kopīgu jauniešu solidaritāti, cīnoties pret mobingu. Kopīga jauniešu solidaritāte, kas nepieļauj cienīgu vai pat varmācīgu rīcību pret citu skolēnu, ir svarīga, sarunājoties ar „Gada Eiropas cilvēku 2019", mūziķi un sabiedrisko darbinieku Ralfu Eilandu un aptuveni 50 Ēnu dienas jauniešiem, sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
Lems par pienākumu nodrošināt mācību programmu apguvi latviešu valodā visos pašvaldību bērnudārzos.
IZM: Šonedēļ visām ministrijas pārraudzībā esošajām augstskolām un koledžām pārskaitīts studiju bāzes finansējums.
Aptauja: 42,7% pedagogu norāda, ka nepieciešamas plašākas profesionālās pilnveides iespējas.
Cimzes balvai aicina pieteikt kultūrizglītības izcilākos skolotājus.
Noslēdzies Kultūras kanona konkurss vidusskolēniem.
Starptautiskajā dzimtās valodas dienā aicina sargāt un apgūt lībiešu valodu.
INTERVIJA
Zaļais zelts un gudrie saimnieki. „Ir jātur rūpe par mežu un jāredz kopsakarības – lai mēs, meža pētnieki, apsaimniekotāji un kopēji, spētu dot labumu nākotnei. Iespējams, ļoti tālai nākotnei,” uzsver Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes prodekāne, lektore un pētniece Solveiga Luguza. Ar S. Luguzu sarunājamies par to, kā bērniem parādīt meža vērtību un kādēļ ir vērts studēt mežos. Un vēl par to, ko viņai mantojumā atstājusi mamma un vectēvs, kuru dzimtā sauc par Kurbadu.
SKOLVADĪBA
Cenšas visus uzklausīt un nebūt vienaldzīgs. Laurenču sākumskolas direktors Kristaps Zaļais amatā stājās pirms trim gadiem un uzmanību izpelnījies kā jaunākais skolas vadītājs Latvijā. Nesen viņam apritēja 29 gadi. Laikraksts aicināja K. Zaļo uz sarunu par darbu skolā un viņa domām par notiekošo izglītības procesā.
VIEDOKLIS
Izglītība ir valsts un sabiedrības asinsrite. Drabešu Jaunā pamatskola ir kopienas skola, ko raksturo humānisms, atvērtība, partnerība, efektivitāte un dinamiskums. Ikviena skola ir instruments visas apkārtējās teritorijas attīstībai, īpaši reģionos. Manuprāt, izglītība ir valsts un sabiedrības asinsrite, un būtiskākais kritērijs skolas turpmākai pastāvēšanai ir piedāvātās izglītības kvalitāte, kas ir sabalansēta ar izmaksu efektivitāti. Ja skolu slēgšanas vienīgais iemesls ir naudas trūkums, tad mēs varam nonākt situācijā, kad būsim spiesti atzīt – esam pieņēmuši lēmumu, kuram nav pietiekama pamatojuma. Kristīne Paisuma, Drabešu Jaunās pamatskolas direktore.
Skolēnu rezultāti ir sekas nepaveiktajam pirms 15 vai 20 gadiem. Skolēnu vidējais rezultāts centralizētajā eksāmenā matemātikā turpinājis kristies arī šogad, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē. Šie rezultāti ir sekas darbībām vai bezdarbībai pirms piecpadsmit vai divdesmit gadiem, tāpēc arī cerēt uz straujiem rezultātiem gada vai divu laikā būtu naivi. Runājot par to, vai eksāmenos un izglītības procesā kopumā nepieciešamas izmaiņas, uzskatu – tagad vai nekad, turklāt ar labo gribu vien nepietiks, būs vajadzīga mērķtiecīga rīcība, lai ieceres mācību satura pārmaiņās būtu nodrošinātas arī ar nepieciešamiem resursiem gan esošo pedagogu profesionālajā pilnveidē un jaunu skolotāju piesaistē, gan mūsdienīgas mācību vides izveidē katrā klasē. Aivars Gribusts, izglītības uzņēmuma „Lielvārds” valdes priekšsēdētājs.
SPECIĀLĀ IZGLĪTĪBA
Kā Latvijā sadzird un izprot vājdzirdīgos un nedzirdīgos bērnus. Projekta „Skola 2030” vadītāji un autori norāda, ka svarīgs skolas uzdevums un viens no būtiskiem principiem pilnveidotajā mācību saturā un pieejā ir iekļaujoša izglītība. Katram bērnam ir tiesības uz izglītību neatkarīgi no sociālā, ekonomiskā vai veselības stāvokļa, un katram bērnam jādod iespēja mācīties, saņemt vajadzīgo atbalstu, lai sasniegtu tieši savus augstos mērķus. Laikraksts šajā numurā lielāku uzmanību pievērsa skolēnu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanai vispārējās izglītības iestādēs, tam, kādu sagatavotību tas prasa no skolotājiem, kādu atbalstu skolas saņem no valsts un pašvaldības, cik informēti un sagatavoti ir vecāki.
SKOLA 2030
VISC sāk informēt vecākus par pilnveidoto mācību saturu un pieeju. Šā gada septembrī visās Latvijas skolās pakāpeniski tiks ieviests pilnveidotais mācību saturs un pieeja, savukārt pirmsskolas izglītības iestādes pēc jaunajiem principiem strādā jau pusgadu. Līdztekus tradicionālajām zināšanām un prasmēm mācību jomās bērni un pusaudži skolā mērķtiecīgāk un sistemātiskāk nekā iepriekš apgūs arī domāšanas, sadarbības, jaunrades un citas vispārīgas prasmes, kā arī vērtībās balstītus ieradumus.
LATVIEŠU VALODA
Latviešu valoda kā svešvaloda: kultūru atšķirību faktors. Kāpēc mācīt latviešu valodu kā svešvalodu pieaugušajiem? Atbilde ir vienkārša: skolotājs var saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti par paveikto darbu. Tomēr latviešu valodas kā svešvalodas mācīšana var būt izaicinājums pat ļoti prasmīgam skolotājam. Nereti valodas apguvēji neprot nevienu vārdu latviski. Skolotājam ir jāpielāgojas ikviena valodas apguvēja individuālajiem mācību ieradumiem, un tam ir nepieciešama profesionālā pieredze, liela pacietība un nebeidzama radošā izdoma. Jo, lai veiksmīgi iemācītu valodu, ir jāizprot katra valodas apguvēja atšķirīgā kultūra, jāizpēta mācīšanās pieredze un pasaules uztvere. Šajā rakstā dalīšos savā personiskajā pieredzē, kas veidojusies, ilgus gadus pasniedzot latviešu valodu dažādu kultūru pārstāvjiem. Dr. paed. Ērika Pičukāne, Latviešu valodas aģentūras Izglītības daļas metodiķe.
Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.
