Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 14. maija numurā lasiet:
AKTUĀLI
Par pieredzi veidot stundas televīzijas kameru priekšā. „Divu mēnešu stundas būs jau nofilmētas, bet tikai tagad lēnām sāku apzināties, kā vajadzētu darīt. Ceru, ka citi skolotāji saprot, ka pasaulē šāda prakse, vismaz tāda, kas saistīta ar mazu bērnu attālinātu mācīšanos, nav pastāvējusi, līdz ar to viss ir jārada no nulles. Caur mēģināšanu un atsauksmēm jāsaprot, kas strādā un kas nestrādā,” stāsta Ance Jaks, kas veido latviešu valodas stundas 3. klasei un koordinē citu skolotāju darbu līdz 6. klasei TV kanāla „Tava klase” nodarbībām. Par pieredzi, veidojot stundas televīzijas kameru priekšā, uz sarunu aicinājām arī latviešu valodas un literatūras skolotāju Ilutu Dalbiņu, kura veidoja nodarbības 5. klasei.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
Ievērojot vispārējus piesardzības pasākumus, var vairāk mācīties un sportot.
Ilga Šuplinska: darbs pie pedagogu algu paaugstinājuma turpinās.
Aptauja: Tiešsaistē notiek vien daļa attālinātā mācību procesa.
Grozījumi Augstskolu likumā ir pirmais solis augstskolu autonomijas un atbildības stiprināšanā.
Šuplinsku lūdz ļaut augstskolām pašām veikt citās valstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu.
Jūnijā varētu atļaut bērnu nometņu darbību.
Kārtība, kādā šogad eksāmenus un prakses kārto profesionālajās skolās.
Rīgas Stila un modes tehnikumam meklē jaunu direktoru.
TV STUNDAS
Skolotāju viedokļi par TV stundām „Tava klase”. Kā lielāko mīnusu visi skolotāji atzīst, ka tēmas nav zināmas vismaz nedēļu iepriekš, jo skolā dzīvi plānojam laicīgi, kā arī nav zināms, kādi palīglīdzekļi būs vajadzīgi, jo bērni pārdzīvo, ka nevarēja līdzdarboties. Ir ģimene, kurā ir seši bērni, un viens no puisēniem žēlojās, ka brālis izmantoja prasīto, bet viņam nebija, ar ko strādāt. Skolotājiem ir noderīgi, ka no raidījuma „Tava klase” varam izmantot darba lapas.
VIEDOKLIS
Globāls triecienkurss digitālajā pratībā – kā ar to veicas Latvijas izglītībai? Diez vai bez globāla mēroga pandēmijas izglītības sistēma dažu nedēļu laikā spertu tik platus soļus digitālajā pratībā, kā tas noticis tagad. Gan skolotāji, gan skolēni apguvuši jaunas prasmes un zināšanas, ko likt lietā ikdienas darbā, ne tikai pieņemt zināšanai un turpināt dzīvot pa vecam. Arī tad, kad vīrusa radītā krīze jau būs aiz muguras, pasaule vairs nekad nebūs tik nedigitāla, kāda tā bija līdz Covid-19. Tieši digitālā pratība ir tā, kas pat pandēmijas piežmiegtajai ekonomikai ļauj saglabāt dzīvību, un tā būs galvenais virzītājs ne tikai pēc krīzes tirgus attīstībā, bet arī izglītībā.
NOSLĒGUMA EKSĀMENI
Par valsts pārbaudījumu norisi 2019./2020. mācību gadā. 6. maijā notika tiešsaistes vebinārs par valsts pārbaudījumu norisi 2019./2020. mācību gadā. Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks informēja, ka mācību gads beigsies 29. maijā, bet 12. klašu skolēniem – 15. maijā, lai viņi varētu sagatavoties obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem svešvalodā, matemātikā un latviešu valodā. Skolēni līdz maija beigām turpina mācības attālināti, bet 9. un 12. klašu skolēni, kā arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi, kuri kārto noslēguma pārbaudījumus, apmeklē (ja nepieciešams) klātienes konsultācijas.
EMOCIJU VIESISTABA
Visi vēlas saņemt uzmundrinājumu un izpratni. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tiešsaistē izveidojusi „Emociju viesistabu”, kurā notiek sarunas par atbalstu nedrošā brīdī. 29. aprīlī Liene Bērziņa sarunājās ar psihologu Marku Jermaku, Līvānu 1. vidusskolas direktoru Gati Pastaru un Mārupes Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāju Aleksandru Vorobjovu par pedagoga un skolēnu attiecībām, kad tikšanās nenotiek klasē, bet ar tehnoloģiju starpniecību. Laikraksts sniedz ieskatu galvenajās atziņās, bet ierakstu varat noskatīties un noklausīties IZM tīmekļvietnē.
VIEDOKLIS
Krīze jāizmanto izglītības kvalitātes lēcienam. Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus. Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot. Zane Ozola, privātās vidusskolas „Patnis” dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja.
LEKCIJA
Neatkarīga valsts nav pašsaprotami jeb kas notika 4. maijā. Valsts prezidents Egils Levits 30. aprīlī lasīja lekciju vecāko klašu skolēniem „Kāpēc 4. maijs?”. Šogad aprit Latvijas neatkarības atgūšanas 30. gadadiena. Prezidents savā uzrunā atgādināja, ka latviešu patība bija apdraudēta, jo 50 gadu bija zem svešām varām, visilgstošāk padomju režīmā, kas ir totalitārs režīms, bet sapnis par savu valsti nebija zudis un arī īstenojās. Interesanti bija skolēnu jautājumi, uz kuriem E. Levits atbildēja. Tie liecināja, ka jaunieši domā, vai Latvijā ir pilnībā atjaunota demokrātija, vai varam lemt savu dzīvi un savu likteni.
ATBILD IZGLĪTĪBAS JURISTS
Iekšējie normatīvie akti attālināta izglītības darba vadībai.
Darbinieku atlaišana.
Darba devēja atbildība.
Pašvaldības darbinieku atlīdzība.
Blakus darbs.
Izglītojamā atbrīvošana no valsts pārbaudījumiem.
Skolēnu pārvadājumi.
Dienesta viesnīcas un internāta statuss.
Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.
