Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA 21. augusta numurā lasiet:
KOMPETENČU IZGLĪTĪBA
Cik gatavi esam jaunajam mācību saturam un pieejai? No septembra visās pamatskolās Latvijā sāks īstenot pakāpeniskas pārmaiņas mācību saturā un pieejā 1., 4., 7. un 10. klasē. Obligātais mācību saturs ir veidots, fokusējoties uz būtiskāko mācību satura apguvei skolēnam, lai veidotos lietpratība (kompetence) kā komplekss skolēna mācīšanās rezultāts ilgākā laika periodā (pirmsskolā, 1.-3., 4.-6., 7.-9., 10.-12. klasē). Kā skaidro „Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa: „Lietpratība ir māka zināšanas un prasmes lietot jaunās situācijās. Skolēniem ir jādomā, ar kādu mērķi viņi rīkojas, jāmācās uzdot jautājumus un rīkoties atbilstoši situācijai.”
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
2020./2021. mācību gada būtiskākās aktualitātes. Izglītības pārvalžu vadītāji un speciālisti 19. augustā tikās ikgadējā izglītības konferencē, lai uzzinātu 2020./2021. mācību gada būtiskākās aktualitātes. Ieskats svarīgākajos tematos.
Mācību procesa īstenošanas modeļi. Sagatavots pēc VISC materiāliem, www.visc.gov.lv COVID-19 izplatības laikā izglītības iestāde mācību procesu īsteno atbilstoši vienam no trim modeļiem vai kombinē divu vai vairāku modeļu īstenošanu vienlaikus atkarībā no apstākļiem konkrētā izglītības iestādē.
VIEDOKLIS
Levits: Jauno personību audzināšanas procesā sabiedrībai jāizprot katra atbildības daļa. Izglītības reformas mērķī ir jābūt ietvertai un sabiedrībā izdiskutētai atbildei, kādus mēs gribam redzēt tos cilvēkus, kuri veidos Latvijas kopdzīves telpu 2030. gadā, pēc tam 2040., 2050. gadā un tā tālāk.
JAUNIE SKOLOTĀJI
Darbu skolā sāks programmas „Mācītspēks” 100 skolotāji. Jaunais skolotāju izglītības projekts „Mācītspēks” ir darba vidē balstīta pieeja studijām. Projekts ilgs divus gadus, un jau pirmajā gadā projekta dalībnieki uzsāks algotu darbu kādā no Latvijas skolām un paralēli iegūs skolotāja kvalifikāciju, studējot Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē. No 20. līdz 31. jūlijam Jelgavas Tehnikumā noritēja vasaras mācības, un tā ir daļa no 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Skolotājs”, kurā savas studiju gaitas uzsāk 100 studenti – projekta dalībnieki. Laikraksts uzrunāja dažus no topošajiem skolotājiem, lai uzzinātu, kas pamudinājis uz šādu izvēli.
IZVĒĻU GROZI
Ko vidusskolas liks izglītības izvēļu grozos. Vēloties uzzināt, kā vidusskolās veicas ar izglītības izvēļu grozu piedāvājumu un skolēnu atsaucību, nākas secināt, ka Rīgas apkaimēs vairāku vidusskolu vadītāji kārto dokumentāciju, lai pārtaptu par pamatskolām, ir novadi, kur kādas vidusskolas vairs nebūs, bet ir, kur vienīgās skolas vadības komandai jādomā, kā izlīst caur adatas aci, jo trūkst gan vajadzīgais bērnu, gan skolotāju skaits. Jāpriecājas, ka skolu direktorus nepamet cerība un optimisms, ka izglītoti jaunieši ir viena no valsts svarīgākajām misijām.
VIEDOKLIS
Saturs vai forma? Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: „Form and function are one.” Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai. Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums. Zane Ozola, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja.
PEDAGOGS
Valdis – pavēnī palikušais pedagogs un rakstnieks.
MUZEJS
Izglītības programma „Nospēlē muzeju”.
GRĀMATPLAUKTS
Laikraksta saturs pieejams abonētājiem.
