Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

E-laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:

DISKUSIJA

Kā panākt, lai reforma notiktu ne tikai “uz papīra”, bet arī realitātē. Noslēdzoties četrus mēnešus ilgajai rakstu sērijai par problemātiku Latvijas mazākumtautību izglītības iestādēs, organizējām diskusiju, kurā piedalījās nozares eksperti. Galvenais jautājums – kā panākt, lai reforma notiktu ne tikai “uz papīra”, bet arī realitātē.
Izdevniecības Skolas Vārds rīkotajā diskusijā piedalījās:
/ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietniece Irina Avdejeva;
/ Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle;
/ Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas biedrs, bijušais Ādažu vidusskolas direktors Česlavs Batņa;
/ Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle, Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva;
/ Mazākumtautību izglītības padomes priekšsēdētājs, Rīgas Valsts klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs.

AKTUĀLI
Čakša kā vienu no prioritārajiem darbiem redz kompetenču izglītības modeļa izvērtēšanu. Pēc izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas sacītā, Skola2030 ir jāauditē, jāsaprot, kuras lietas tur būtu jāpamaina, jo novērots daudz nepilnību. “Šis projekts ar ļoti labu domu ir palaists, bet bez atbalsta sistēmas skolotājiem, kā rezultātā lielu daļu no sākotnējām labajām iecerēm esam zaudējuši,” viņa pauda.

MAZĀKUMTAUTĪBU SKOLAS
Pedagogi reformas dēļ gatavi pat aiziet no darba. Rēzekne publiski bieži tiek minēta to Latvijas pašvaldību vidū, kur visbiežāk netiek ievēroti noteikumi, kas attiecas uz valsts valodas lietojumu. Skaidrojām, kāda šobrīd ir situācija izglītības nozarē, kā arī to, vai skolas un bērnudārzi gatavi nākamgad sākt darbu valsts valodā. “Uz mums diemžēl attiecas tie paši nosacījumi, kas uz vispārējās izglītības iestādēm,” saka Rēzeknes pamatskolas – attīstības centra direktore Rita Zommere. Viņas vadītajā mācību iestādē realizē pirmsskolas un pamatskolas izglītības programmas bērniem ar speciālām vajadzībām gan latviešu, gan krievu plūsmā. Izglītības likuma grozījumi paredz, ka mazākumtautību skolām pakāpeniski trīs gadu laikā ir jāpāriet uz mācībām valsts valodā. No nākamā gada septembra reforma skars pirmsskolas, 1., 4. un 7. klases audzēkņus.

IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Somatiskie traucējumi – vai saglabāt speciālo izglītības programmu? Tuberkuloze, kuņģa čūla, cukura diabēts – tās ir tikai dažas no diagnozēm, kuru gadījumā bērnam pedagoģiski medicīniskā piešķir atzumu par somatisku saslimšanu. Arī šādu saslimšanu gadījumā patlaban iespējams piemērot speciālu izglītības programmu. Tomēr paredzēts, ka nākamgad izglītības programmas bērniem ar somatiskiem traucējumiem tiks likvidētas.

IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Dzirdēt vēl nenozīmē saprast. 11 gadus vecajai Selīnai līdz ar pamatdiagnozi “bērnu cerebrālā trieka” ir trešās pakāpes vājdzirdība. Dzirdes implantu viņa sāka izmantot salīdzinoši vēlu – septiņu gadu vecumā. Līdz ar to labākais risinājums bija sākt mācības speciālajā izglītības iestādē. Tagad ārsti meitenei iesaka iet “parastā” skolā. Taču tas nav tik vienkārši. Latvijā iekļaujošo izglītību iegūst tikai 15 bērni ar dzirdes traucējumiem.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Čakša: Pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks tiks izstrādāts līdz 1. februārim.
Pašvaldībām piegādāti 25 080 datori 7.9. klašu skolēniem.
Mainās pedagogu darba samaksas mērķdotāciju sadales kārtība.
No 2023. gada bērnudārzu pedagogiem zemākā mēneša darba algas likme ir 1070 eiro.
Skolotāji var sākt elektronisko izmēģinājuma eksāmenu vērtēšanas procesu.


 
Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

20.01.2023

Pirmsskolā

30.12.2022

Izglītība un Kultūra

26.01.2023

Skolas Psiholoģija

30.12.2022

Vecākiem

30.12.2022

Normatīvie akti

19.01.2023

Aktuālās ziņas

02.02.2023