Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS marta numurā lasiet:

AKTUĀLI
Diskusijas par pedagogu slodžu balansēšanas nosacījumiem turpinās. Kad uzvirmo diskusijas par pedagogu slodzi un  pienākumu līdzsvara meklējumiem, tad iesaistīto dalībnieku un lēmēju vidū katram ir savs redzējums. Lai arī mērķis tiek nosaukts līdzīgs – veidot sistēmu, lai aizsargātu pedagogus no pārslodzes un tajā pat laikā nodrošināt pienācīgu atalgojumu visiem. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji pārliecināti, ka visu atrisinātu trīs pamatprincipu ieviešana un vienīgās domstarpības ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību esot vien par metodoloģiju, kā izprot datus, taču Latvijas Izglītības vadītāju asociācija saskata zināmus riskus jebkurā gadījumā.

AKTUĀLI
Pedagogu atalgojuma finansēšanas modelis “Programma skolā” jautājumu krustugunīs. Izglītības un zinātnes ministrija 14. martā aicināja ikvienu interesentu piedalīties tiešsaistes sarunā par jauno pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli “Programma skolā”, uzdodot praktiskus jautājumus. Mērķis bija veidot vienotu izpratni par jauno atalgojuma modeli un caurskatāmāku tā ieviešanas procesu. Jaunajā finansēšanas modelī paredzēts, ka skolotāju atalgojuma fonds un skolas  administrācijas algu fonds caur pašvaldību uz izglītības iestādi nonāk iestādes direktora rīcībā, kurš sadala slodzes utt. Savukārt atbalsta personāla algu fonds paliktu pašvaldībā, un atkarībā no tā, kāda prakse un redzējums uz šī finansējuma centralizētu vai decentralizētu izlietojumu ir konkrētajā pašvaldībā, vai nu aizietu uz skolu, vai arī atbalsta personāls tiktu centralizēti organizēts pašvaldībā.

SKOLA2030
Vērtēšanas galvenais mērķis – mācīšanās uzlabošana. Limbažu Valsts ģimnāzija un Iecavas vidusskola 13. martā Limbažos organizēja starpreģionālo konferenci “Vērtēšana”. Konferences ievadā supervizore Inga Pāvula un jomas eksperts Pāvels Pestovs skaidroja būtiskākās izmaiņas vērtēšanas pieejā. “Ļoti gribētos, ka izglītībā sākam būvēt plānus no realitātes, nevis no iedomātām ilūzijām. Motivācija ir dabiska vēlme interesēties un izzināt pasauli, bet ir vajadzīga atgriezeniskā saite par mūsu teikto vai darīto, jo tā motivē gan bērnus, gan pieaugušos doties tālāk. Domājot par vidi, kurā strādājam vai mācāmies, motivē situācijas un konteksts, kur ikviens jūtas pieņemts, gaidīts, kur nav baiļu kļūdīties un darīt,” norāda I. Pāvula.

SARUNA AR AUTORU
Alternatīva jau esošajiem mācību līdzekļiem, lai ir ērti lietot skolotājiem un skolēniem. “Izdevniecības “Skolas Vārds” autoru komanda ir jauna un aizrautīga, tādēļ ir liels lepnums būt daļai no tās. Saturu varu veidot, kā man šķiet vispiemērotāk un tā ir zināma alternatīva jau pieejamiem mācību līdzekļiem. Patīk pieeja, ka galvenais ir, lai būtu ērti lietot skolotājiem un skolēniem” stāsta Rīgas 72. vidusskolas direktora vietniece, vēstures un sociālo zinību skolotāja Annija Bergmane, kura ir autore sociālo zinību darba burtnīcām 1. līdz 3. klasei un topošajai Latvijas un pasaules vēstures rakstāmgrāmatai 7. klasei.

SARUNA AR AUTORU
Lai pamazām izprastu radošo darbu tapšanas procesu. Dizains un tehnoloģijas ir viens no mācību priekšmetiem, kura koncepcija radās līdz ar projektu Skola2030. Skolotājiem nebija viegli lielās idejas pārcelt uz reālām nodarbībām klasē, taču Zūru pamatskolas dizaina un tehnoloģiju skolotāja Ieva Mickus sāka vispirms radīt sev plānus, ko un kā bērni varētu darīt, lai pamazām izprastu radošo darbu tapšanas procesu. Viņas sadarbība ar izdevniecību “Skolas Vārds” un darba burtnīcas no 1. līdz 6. klasei tagad ir veikums, ko atzinīgi vērtē arī kolēģi. I. Mickus atzīst, ka palīdzēja iepriekšējā prakse darbā pirmsskolā, jo tur bez rokdarbiem neiztikt.

TEHNOLOĢIJAS
Digitālās vides ietekme uz bērnu uztveres procesiem un attīstību. Neviens vairs nešaubās, ka nākotne nav iedomājama bez digitālām prasmēm, taču joprojām pastāv jautājums par jēgpilnu tehnoloģiju izmantošanu. Konferencē “Skolu digitalizācija: vienlīdzīga piekļuve zināšanām un izglītības resursiem” diskutēja par tehnoloģiju sniegtajām iespējām un būtiski, ka jomas eksperti norāda arī uz digitālās vides ietekmi uz bērnu uztveres procesiem un attīstību. Pētījumi liecina, ka lasīšana digitālās ierīcēs notiek ātri un pavirši, tādēļ arvien vairāk mazinās spēja uztvert satura būtību un kopsakarības.

ATBALSTS
Augstākā tiesa papildina mācību materiālus skolām. Augstākā tiesa kopš pagājušā gada īsteno skolu projektu, kura mērķis ir veicināt skolēnu un jauniešu tiesībpratību. Šī iniciatīva sastāv no vairākiem komponentiem, ieskaitot trīs izglītojošu animāciju veidošanu, darba lapu izstrādi un komentāru sagatavošanu pedagogiem. Šogad Augstākā tiesa papildinājusi mācību materiālu klāstu skolēniem ar video, kurās jaunieši izjautā Augstākās tiesas senatorus (tiesnešus).

DROŠS INTERNETS
Bērni kā vecāku sociālo mediju kontu centrālās personas, jeb, Vai internetā jāpublicē savu bērnu attēlus? Teju ikvienam no mums draugu vai paziņu lokā ir kāds, kurš aktīvi publicē savu bērnu fotoattēlus un video sociālajos tīklos, ar bērnu palīdzību cenšoties apliecināt savu veiksmi, statusu un, iespējams, prestižu. Kā vērtēt pārspīlētu vecāku dižošanos ar savām atvasēm? Un kā rīkoties, lai neviļus nenodarītu pāri saviem bērniem? Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

JAUNI MĀCĪBU LĪDZEKĻI