Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

DISKUSIJA   I   IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Iekļaujošā izglītība Latvijā – cik tālu esam no ideāla? Dokumentos jau viss ir labi un pareizi uzrakstīts, saka izglītības jomas speciālisti. Taču dzīvē ne vienmēr iekļaujošo izglītību izdodas īstenot atbilstoši priekšrakstiem. Katram bērnam ir savas vajadzības un katrai skolai savas iespējas sniegt atbalstu. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas nepieciešams ieviest, lai situācija pēc iespējas ātrāk uzlabotos, uz diskusiju aicinājām nozares ekspertus.

Izdevniecības Skolas Vārds rīkotajā diskusijā piedalījās:

• Ādažu novada domes Izglītības un jaunatnes nodaļas vadītāja Aija Kalvāne;
• Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere;
• Biedrības “Latvijas Bērniem ar kustību traucējumiem” valdes priekšsēdētāja Ilze Kenne;
• Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle, Rīgas Valdorfskolas direktore Māra Svilāne;
• Neatkarīgās Izglītības biedrības biedre, Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības pārstāve, privātās pirmsskolas “Patnis” direktore Inguna Vārtiņa;
• Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, bakalaura studiju programmas “Speciālā izglītība” direktore, Speciālās izglītības skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Mārīte Rozenfelde (attālināti).

DISKUSIJA   I   IEKĻAUJOŠĀ IZGLĪTĪBA
Kā labāk bērnam – būt iekļautam vai nošķirtam? Tuvojoties rakstu sērijas par iekļaujošo izglītību noslēgumam, uz diskusiju “Kura vide šobrīd bērnam ir piemērotāka – vispārizglītojošā vai speciālā skola?” aicinājām pedagogus un mediķus. Tas bija viens no jautājumiem, kas izkristalizējās sarunās ar vecākiem, kuru bērniem ir speciālas vajadzības.

Izdevniecības Skolas Vārds rīkotajā diskusijā piedalījās:

•  bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs;

• Latvijas Skolu psihologu asociācijas pārstāve Sanita Mende;

• Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Štekele;

• Rīgas Valda Avotiņa pamatskolas direktora pienākumu izpildītāja Gunta Maslovska;

• Grobiņas vidusskolas direktore, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle Laila Roga.

INTERVIJA
Ļoti daudz ko atrisinātu konkurence. Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Linda Daniela atzīst, ka par skolotājiem un skolotāju sagatavošanu ir gatava runāt vienmēr. “Viena no problēmām – skolotāju tik ļoti trūkst, ka viņus paņem strādāt, tikko viņi iestājušies 1. kursā. Tātad dažreiz viņu nav lekcijās, dažreiz simtprocentīgi nepaveic darāmo, un tad ir jautājums, ko būs iemācījušies,” intervijā Izdevniecībai Skolas Vārds norāda Linda Daniela.
 

VIEDOKLIS
Skola2030 eksperts: projekta ideja ir laba, bet ieviešanā pieļautas kļūdas. Ģirts Zāģeris ir fiziķis vismaz sešos amatos, un viņa entuziasms un drosme iesaistīties dažādos ar fiziku un izglītību saistītos projektos ir iedvesmojoša. Turklāt Ģirta skatījums ir visaptverošs, jo viņš ir pabijis abās pusēs – gan kā skolotājs, gan kā daudz kritizētā projekta Skola2030 eksperts. Ģirts atklāti dalās gan ar savu pedagoģisko pieredzi un ikdienu, gan ar Skola2030 projekta ieviešanas aizkulisēm. “Gan skolotājiem, gan vecākiem ir jākomunicē ar skolēnu par to, ko šīs atzīmes nozīmē. Vienīgais īstais kritērijs ir nevis atzīmes, bet gan zināšanas un prasmes, jo tās saglabāsies un būs nozīmīgas visas dzīves garumā,” norāda Ģirts.
 

ATBILD IZGLĪTĪBAS JURISTS
Aktuālie jautājumi/skaidrojumi
1. Citiem pedagoga pienākumiem noteiktais stundu skaits.
2. Mērķdotācija administrācijas algām.  
3. Tehniskā darbinieka aizvietošana.      
4. Direktora aizvietošana atvaļinājuma laikā.    
5. Rīkojums par atbrīvošanu no valsts pārbaudījumiem.       
6. Atļautā liecības papīra krāsa.    
7. Obligātās veselības pārbaudes izmaksu segšana mācību praksē.  
8. Vai bērnudārzs var ietekmēt summu, ko vecāki nolēmuši maksāt par izlaidumu