Žurnāls "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA
Dejošana attīsta domāšanu, muzikalitāti, stāju, gribasspēku un pacietību. Starp dažādām izcilām personībām, kas šogad Latvijas Republikas Neatkarības Proklamēšanas 105. gadadienā saņēma augstāko Latvijas valsts apbalvojumu ir arī Madonas novada Ērgļu vidusskolas deju kolektīvu vadītāja un ģeogrāfijas skolotāja Antra Grinberga. Kolēģi viņu raksturo kā aizrautīgu entuziasti, kas ar deju mēģina bērniem atklāt un saglabāt vērtības, lai visi kopā sevi varētu dēvēt par kultūras nāciju. Sarunā ar A. Grinbergu par dejas un tradīciju lomu kultūrizglītībā.

JAUNI MĀCĪBU LĪDZEKĻI
Izdevniecība Skolas Vārds sadarbībā ar sākumskolas skolotājām Lindu Ādamsoni, Anniju Vilnīti un Ilgu Brigmani-Briģi ir sagatavojusi mācību līdzekļu komplektu matemātikas apguvei 1. klasē. Izdotie mācību līdzekļi ir vieni no pirmajiem matemātikā jaunāko klašu skolēniem, kas Latvijas skolām piedāvā jaunajam mācību saturam vienkopus apkopotus atbilstošus materiālus un pieeju.

AKTUĀLI
Skaidro mācību snieguma vērtēšanas principus. Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir uzsācis informatīvo kampaņu “Vērtēšana, kas izceļ vērtīgāko”, lai skaidrotu skolotājiem un vecākiem mācību snieguma vērtēšanas principus, kas gan nav jauni, taču secināts, ka par tiem ir atšķirīga izpratne. Kā norāda eksperti, vērtējums nav tikai atzīme, bet arī atgriezeniskā saite, kas palīdz bērnam uzlabot savu sniegumu un attīstīties. VISC ir apkopojis sešas būtiskākās izmaiņas, kuras ietekmēs vērtēšanu un ar kurām ikdienā skolās saskarsies gan skolotāji, gan skolēni un vecāki.

PROBLĒMA
Kultūras pedagogi ir nemierā ar centralizētā eksāmena saturu un norisi. Ne vienu reizi vien dzirdēta atziņa, ka izglītība un kultūra ir neatraujami jēdzieni, lai cilvēks attīstītos vispusīgi. Taču gan kultūras pedagogus, gan skolēnus, kuri izvēlējās apgūt kultūras pamatus un kārtot centralizētos eksāmenus Kultūra un māksla II, joprojām nav pametusi vilšanās un aizvainojums par eksāmena norisi un tālāko komunikāciju. Uz Kultūras pedagogu biedrības iesniegtajiem jautājumiem Valsts izglītības satura centram līdz šim atbildes saņemtas virspusējas un novēlotas.

PIEREDZE
Kā mācīt literatūru saskaņā ar Eiropas pamatnostādnēm. Latvijas Angļu valodas skolotāju asociācija (LAVSA) sadarbībā ar Eiropas Moderno valodu centra un Eiropas Padomes atbalstu no 25. līdz 27. oktobrim piedāvāja angļu valodas skolotājiem apmeklēt pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus “Literatūra un radošie teksti: kā mācīt literatūru un veidot pārbaudes darbus saskaņā ar Eiropas kopīgām pamatnostādnēm un to pavadošo sējumu valodas apguvei”. Uzrunātie skolotāji atzina, ka uzzinājuši saturīgu informāciju par vērtēšanas līmeņiem un to praktisko pielietojumu, bet ne mazāk būtiska ir iespēja sadarboties un diskutēt ar kolēģiem. Tapa mācību materiāli, kurus izmantot stundās Kā stāsta LAVSA prezidente Inga Linde, angļu valodas skolotājiem līdz šim ir bijusi iespēja piedalīties vairākos Eiropas Moderno valodu centra semināros, piemēram, par mediāciju un alternatīvo vērtēšanu, kas kļuva īpaši aktuāla pēc kovida pandēmijas laikā, bet šajos kursos skolotāji iepazinās ar jaunu moduli saistībā ar literatūru un radošajiem tekstiem un kā to sasaistīt ar Eiropas kopējām pamatnostādnēm.

VIEDOKLIS
Kāpēc skolotājs ir viena no svarīgākajām profesijām, ko nevar aizvietot? Kādi jaunieši grib kļūt par skolotājiem? Varētu sākt ar ierastām frāzēm – motivēti, mērķtiecīgi, ar misijas apziņu un vēlmi būt daļai no Latvijas nākotnes veidošanas. Jā, tā ir. Tomēr šoreiz gribētu mazliet atskatīties uz “sausiem cipariem”, kā mēdzam saukt statistikas datus. Kāds ir jauniešu, kuri izvēlas studēt pedagoģiju, sniegums pirms ienākšanas augstskolā? Linda Daniela, profesore, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne.

VIEDOKLIS
Bērnu lasītprasmes pasliktināšanās apburtais loks – kurš var to pārraut: skola vai vecāki? Tehnoloģiju uzplaukums ir mainījis veidu, kādā iegūstam informāciju, it īpaši tas attiecināms uz bērniem. Bērni arvien vairāk laika pavada ar digitālajām ierīcēm, aizraujoties ar spēlēm vai skatoties video. Starptautiskās lasītprasmes novērtēšanas pētījuma “PIRLS 2021” rezultāti raisa bažas, jo skolēnu lasītprasmes vidējie rezultāti ir pazeminājušies, turklāt ir būtiski pasliktinājusies attieksme pret lasīšanu. Galvenais izaicinājums ir izpratnes trūkums par lasīto. Lai uzlabotu situāciju, svarīga ir ne tikai pirmsskolas un skolas loma, bet arī vecāku iesaiste. Būtiskākais – radīt izpratni, ka lasīšana ir ne tikai izglītības, bet arī izklaides avots. Dace Jansone, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas skolotāja.

KONFERENCE
Labbūtība – panākumu atslēga izglītības iestādē. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra organizētajā konferencē “Labbūtība – panākumu atslēga izglītības iestādē” uzstājās vairāki lektori, kuri pirmsskolu izglītības iestāžu vadītājiem un vispārizglītojošo skolu direktoriem skaidroja, kas ir labbūtības pamats un kā to iedzīvināt ikdienā. Organizāciju psihologs Reinis Lazda runāja par vadītāja labbūtības lomu organizācijas mērķu sasniegšanā, bet Krustpils pamatskolas direktores vietniece izglītības jomā Marika Boķe dalījās pieredzē, kā izvairīties no toksiskiem cilvēkiem.

VIEDOKĻI
Kurš pārmeklēs skolēnu somas? Valsts prezidents rosinājis izmaiņas Izglītības likumā, kas skolās dotu lielāku rīcības brīvību un noteiktu mehānismu, kas un kā pārbaudītu skolēnu personīgās mantas, ja radušās aizdomas par neatļautu vielu vai priekšmetu lietošanu un glabāšanu. Lūdzām vairāku skolu direktoru viedokli par līdzšinējo pieredzi un iespējamo rīcību turpmāk.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

GRĀMATPLAUKTS