Žurnāls "Izglītība un Kultūra"
Laikraksta IZGLĪTĪBA un KULTŪRA jaunajā numurā lasiet:
INTERVIJA
Pieredzot kultūru, es mācos būt cilvēks. “Mēs runājam par un ar cilvēku, kā palīdzēt augt, attīstīties un saprast sevi un pasauli. Lai tas notiktu, ir vajadzīga izglītība un kultūra, kas ir vienas monētas divas puses. Tās ir neatraujamas viena no otras un tās vajadzētu apzināties gan skolotājiem, gan kultūras norišu veidotājiem,” atzīst kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” izveidotāja Dr.paed. Aija Tūna, kura par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā iecelta par Atzinības krusta virsnieku. Sarunā ar “Izglītība un Kultūra” arī par to, kas viņu dara bažīgu, vērojot norises izglītības sistēmā. “Man ļoti sāp sirds, ka daudz tiek runāts par ēkām, algām un mistisku izglītības kvalitāti, bet nerunā par mācīšanās procesa kvalitāti,” intervijā norāda A. Tūna.
AKTUĀLI
Sāk ķerties klāt arī lielajām un stiprajām skolām, jeb pieņemts lēmums reorganizēt Jūrmalas Pumpuru vidusskolu. Sabiedrībā plaši izskanējis un visai pretrunīgi tiek vērtēts Jūrmalas domes lēmums veidot vienotu skolu, reorganizējot Jūrmalas Pumpuru vidusskolu un Jaundubultu pamatskolu, kurā mācības līdz šim notikušas krievu valodā. Vai patiesais iemesls ir Izglītības pārvaldes vadītāja viens no argumentiem, lai turpmāk nebūtu “mēs un viņi”, toties būtu lielākas atbalsta iespējas mācību procesā, vai tomēr finansiālie un citi apsvērumi, rādīs laiks. Viens gan ir aizmirsts, ka tīri mehāniski cilvēki nekļūst par kaut ko vienu un vienotu. Lielai daļai skolotāju, skolēnu un viņu vecāku ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu par iecerēto pārveides procesu.
VIEDOKLIS
Skolotāja klātesamības fenomens. Mēs aizvien vairāk visās lietās, gan mazās, gan lielās, kaut kādu baiļu vadīti, cenšamies pieturēties pie principa “visi dara tā”. Tas ir nonsens, ja vēlamies atsegt katra individuālo potenciālu un likt tam rezonēt mūsu tautas labumam. Izglītības process būtu jābalsta uz klātesamības ‒ promesamības saspēli, jo, pakļaujoties tikai uz apzīmētājiem – definētiem terminiem, skolēns tiek atrauts no lietām kā tādām. Ojārs Rode, tautskolas “99 Baltie zirgi” valdes priekšsēdētājs.
SKOLA2030
Labotas kļūdas un izveidots nozīmīgs atbalsts bioloģijas skolotājiem. Lai arī klusāki, taču tikpat satraukušies kā citu mācību priekšmetu skolotāji ir bijuši bioloģijas skolotāji, jo Skola2030 ekspertu piedāvātajā programmas saturā iztrūkusi loģiska secība, un skolotāji atstāti bez didaktiski metodiska atbalsta. Apvienojoties mācībspēkiem no Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes un skolotājiem praktiķiem, pusgada laikā tapis metodisko materiālu komplekts skolotājiem “Bioloģija I”, un būs pieejams vietnē skolo.lv. LU Bioloģijas fakultātes dekāne, Dr.biol. Līga Ozoliņa-Molla informē, ka tas ir pilns metodisko materiālu komplekts skolotājiem 105 stundu apjomā – tajā ir detalizēti stundu plāni, tai skaitā, prezentācijas skolotājiem, uzdevumi, laboratorijas darbi, pārbaudes darbi un metodiski komentāri.
PIEREDZE
Skolā ir izveidots atbalsta centrs sadarbībai un valodas apguvei. Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā ir izveidots atbalsta centrs, kurā palīdzību saņem klašu audzinātāji un ikviens pedagogs, lai mācību process varētu veiksmīgāk notikt latviešu valodā. “Vienotā skola ir sadarbība – gan ar latviešu valodas skolotājiem, gan ar atbalsta centru, kurā iesaistījusies arī skolas vadība, gan ar skolēnu vecākiem. Patriotisms jau nerodas pats no sevis, tāpēc skolas atbildība ir vide, kādu radīsim,” stāsta Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ingūna Hitrova, daloties pieredzē Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra organizētajā izglītības forumā “Ceļā uz vienotu skolu”.
PĒTĪJUMS
OECD TALIS pētījumā izzinās skolotāju darba apstākļus un mācību vidi skolās. Līdz 30. martam Latvijas skolās norisināsies primāro datu vākšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD mācību vides pētījumam TALIS, kurā padziļināti izzinās skolotāju profesionālo pilnveidi un labbūtību, kā arī ilgtspējas jautājumus un to apguvi skolās. Šie rādītāji ļauj identificēt jomas, kurās Latvijas skolotājiem ir nepieciešams papildu atbalsts, kā arī tos apstākļus un skolotāju prasmes, kuras būtu papildus jāveicina.
PĒTĪJUMS
Latvijas skolēni jūtas piederīgi Eiropai. Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas 2022. gada Starptautiskā pilsoniskās izglītības pētījuma Eiropas aptaujas pirmie rezultāti liecina, ka Latvijas skolēni ir lepni par savu dzīves vietu Eiropā un Latviju kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kā arī apzinās ES lomu cilvēktiesību un brīvības nodrošināšanā Eiropā.
JAUNI MĀCĪBU LĪDZEKĻI
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
GRĀMATPLAUKTS
