Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla "Skolas Psiholoģija" 9. oktobra numurā lsiet:

Kāpēc ir vērts mainīties? Būtiskākais ir saprast, kas tad ir tas, ko vēlos sasniegt, – kas ir mans dzīves uzdevums. Un tad strādāt, lai izveidotu sevi tādu, kas var sasniegt šo dzīves uzdevumu. Stāsta Inta Santa, biedrības ICF.LV valdes locekle, personīgās un komandu izaugsmes trenere, transformācijas spēles fasilitatore, sertificēta eneagrammas, koučinga un biznesa trenere.

Emociju loma skolēna un skolotāja sadursmju risinājumā. Cilvēka mijiedarbībā ar apkārtējo vidi palīdz ne tikai fiziskas sajūtas, bet arī cita signālu sistēma – emocijas, jūtas un emocionālie stāvokļi jeb iekšējās izjūtas. Reizēs, kad saduras skolotāja un skolēna atšķirīgās vēlmes, skolotājs vienmēr kaut ko jūt, tāpēc arī kaut ko dara. Seko uzmanība, situācijas izziņa, lēmums, rīcība. Rezultātā vajadzētu būt smaidam par to, ka problēma atrisināta un var turpināt darbu. Tomēr bieži vien tā nav. Kāpēc tā? Kas notiek brīdī, kad skolēna uzvedība pārtrauc skolotāja darbu? Stāsta Inga Raškova, skolotāja, Mg. filol.

Dusmu smalkā robeža. Agresija klasē. Mācību process rit savu gaitu līdz brīdim, kad klasē notiek emocionāls sprādziens. Parasti tie, kam nervi neiztur, ir skolēni, biežāk pusaudži, taču arī skolotājiem ir savs pacietības mērs. Kāda agresīva rīcība, frāze vai skatiens pārcērt kā ar pātagu gaisotni klasē. Skolotājs, lai arī perfekts, sagatavojies, koncentrējies un iejūtīgs, arī ir tikai cilvēks. Pedagogs zina un cenšas saprast, ka bērna agresīvai rīcībai vienmēr ir kāds neredzams cēlonis un arī mērķis, ko viņš cer šādi panākt, tomēr stunda ir jāvada un nereti notiekošais destabilizē mācību darbu visiem. Stāsta Dace Caica, psihoterapeite.

Kā skolotājam dzīvot labklājībā? Ja profesija nav pietiekami labi atalgota, vai tas nozīmē, ka skolotājam nav nekādas iespējas dzīvot labklājībā? Smaidu un saku – IR. Bet nu par visu pēc kārtas. Stāsta Inese Prisjolkova, Pavasara studijas vadītāja, grāmatu Ieelpo laimi un mīlestību un Audzēt Mīlestību autore