Žurnāls "Skolas Psiholoģija"
Žurnāla "Skolas Psiholoģija" maija numurā lasiet:
Par nepieciešamību veidot skolas tēlu. Patlaban būtiskākais skolas izvēles kritērijs vairs nav tikai iespēja iegūt izglītību, jo patiesībā visām Latvijas skolām ir viens pamatmērķis: īstenot izglītības programmu – dot izglītību. Bet, lai nodrošinātu skolēnu plūsmu uz savu skolu, tās ir spiestas meklēt un saskatīt savas priekšrocības attiecībā pret citām skolām. Un šīs priekšrocības atspoguļojas skolas tēlā. Tieši skolas tēls, kāds ir izveidojies sabiedrībā, nosaka, vai vecāki uzticēs savu bērnu šai izglītības iestādei vai ne.
Kā veidojas skolēna spēja uzticēties skolotājam? Vecākiem dažkārt nav ne jausmas, cik liels darbs pedagogam ir jāiegulda, lai sagatavotu bērniem interesantu, aizraujošu un integrētu rotaļnodarbību. Pedagogs arī ir tikai cilvēks un, protams, nogurst. Ko darīt, ja skolēna aicinājumam sadarboties kāda darba tapšanā gluži vienkārši vairs nav spēka? Godīgi atzīties vai sakost zobus un iesaistīties, lai nezaudētu bērna uzticēšanos? Ir bērni, kuri uzdrošinās paziņot, ka nepildīs darba lapu, ja skolotājs to neizpilda.
Bērnam draudzīga skola – neiespējams ideāls? Turpinot tēmu par vardarbību skolā, šoreiz nedaudz sīkāk par to, kā atpazīt varmākas un upurus un kas ir tie apstākļi, kuri palielina risku bērniem kļūt par varmākām vai par upuriem, un nobeigumā nedaudz par skolotāju vēlamo rīcību.
Žēlošanas un žēlošanās fenomens. Katram ir sava subjektīvā izpratne, kas ir palīdzība un atbalsta sniegšana. Vienam tā ir raudāšana līdzi, cits piedāvās meklēt konstruktīvu situācijas risinājumu. Tādēļ rodas jautājums – vai žēlot ir tas pats, kas just līdzi, vai tomēr pastāv neliela, taču ļoti nozīmīga atšķirība?
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
