Žurnāls "Skolas Psiholoģija"
Žurnāla "Skolas Psiholoģija" septembra numurā lasiet:
Skolotāja fiziskā un psiholoģiskā veselība skolā. Kāpēc ilglaicīgas pārslodzes un stresa sekas var būt saslimšana, un kā sev nodrošināt fizisko un psiholoģisko veselību skolā? Stāsta Karīna Andersone, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite.
Kontakts ar skolēnu vecākiem. Sadarbības veidošana ar vecākiem, kuri ir noraidoši vai baidās paust savas idejas un viedokli (turpinājums). Šoreiz turpināsim iepriekšējā žurnāla Skolas Psiholoģija numurā iesākto tēmu par skolas un vecāku sadarbību veicinošajiem faktoriem, vairāk pievēršoties sadarbības veidošanai ar vecākiem, kuri ir noraidoši vai baidās paust savas idejas un viedokli. Stāsta Sandra Dūda, izglītības psiholoģe.
Saziņas veidi un komunikācijas ētika starp skolu un skolēnu vecākiem. Kad runājam par to, vai mēs sadarbojamies viens ar otru, vai to protam, visdrīzāk teiksim – jā! Iespējams, pat raksturojam sevi kā draudzīgus, runātīgus, atvērtus, tādus, kas labprāt satiekas ar cilvēkiem. Taču, vai mēs varam teikt, ka mūsu komunikācija vedina uz saprašanos un sadarbību kopīgas lietas veikšanā? Vai tajās situācijās, kad notiek komunikācija ar otru cilvēku, mums ir kāda kopīga lieta, ko risināt?
Tu nekad neko...” Valoda, kas ietekmē izaugsmi. Skolotāji ir visādi – vecāki, jaunāki, stingrāki, mīļāki, reizēm arī dusmīgi, bet citreiz jauki un atraktīvi. Ir skolotāji, ar kuriem var parunāt par dzīvi, ir arī tādi, kuri, pēc skolēnu domām, uz skolu nāk tikai mācīt un nereti to dara, lietojot stiprus vārdus, kuriem var būt negatīvas sekas. Stāsta Dace Caica, psihoterapeite, biedrības Esi brīvs valdes priekšsēdētāja.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
