Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla "Skolas Psiholoģija" marta numurā lasiet:

Aizspriedumi un stereotipi – kā par bēgļiem runāt skolā? Šobrīd viena no nozīmīgākajām aktualitātēm pasaulē un arī Latvijā ir bēgļu uzņemšana. Sabiedrības vairākums bēgļus uzskata par nevēlamiem savā zemē, jo ir bailes par svešo, kas atnāk un paņem to, kas pienākas mums. Mēs nevis mēģinām saprast savas zemapziņā mītošās bailes, bet esam bēgļus iedalījuši teroristos un ekonomiskajos bēgļos. Tas ir palīgmehānisms, lai attaisnotu nesaprotamo sevī. Un – jā, tas ir cilvēciski. Tomēr – kā nesaprotamo padarīt saprotamāku un neļaut bailēm vadīt savu rīcību? Stāsta Guna Garokalna-Bihela, starpkultūru komunikācijas un konfliktu vadības speciāliste.

Mācot valodu iebraucējiem. Bieži skolotājus, kuri strādā ar cilvēkiem no dažādām valstīm (turpmāk – izglītojamie), nodarbina jautājumi: „Kā strādāt ar cilvēkiem, kuriem nav mācīšanās pieredze? Ar ko sākt, ja grupā ir dažādu valodu pratēji? Ko darīt, ja mums nav starpniekvalodas? Kādi ir šie cilvēki, kuri mācās valodu?” Par šiem un daudziem citiem jautājumiem domāju arī es, kad gatavojos nodarbībām. Stāsta Dr. paed. Ērika Pičukāne.

Bailes, kas ietekmē saskarsmi. Bērnam visi baiļu cēloņi ir vienādi nopietni. Bailes ir un paliek tās pašas, lai arī kāda iemesla dēļ būtu radušās. Tādēļ pieaugušie nedrīkst bērnu šo baiļu dēļ pazemot. Tā bērnā veidojas tikai neuzticēšanās, bet bailes nemazinās. Stāsta skolotāja Līga Mateusa.

Ģimenes zīmējums – metodika bērnu izpētei, II daļa. Stāsta Māra Vidnere, psiholoģijas profesore.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.