Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla "Skolas Psiholoģija" septembra numurā lasiet:

Kā mācīt tos, kas nekad nav mācījušies. Katram solim ir jābūt saistītam ar runāšanu. Rakstītprasmi vēlams nemācīt uzreiz, jo tas pārmērīgi pārslogos izglītojamos. Stāsta Dr. paed. Ērika Pičukāne.

Bērnus motivējošas mācību vides organizēšana. Savā individuālajā dzīves ceļā katrs bērns attīstoties ir atšķirīgs, un šī atšķirība var izpausties visos vecumposmos. Bet spēja domāt un mācīties nepieciešama visiem. Mācīties, iet skolā – tas ir bērna darbs, kā saka pieaugušie. Kādas ir būtiskākās atšķirības bērnu emocionālajā un kognitīvajā attīstībā, kas jāņem vērā, organizējot mācību darbu? Stāsta Ginta Teivāne, klīniskā psiholoģe, Junga analītiķ.

Kā bērnam izlādēt negatīvās emocijas, nekaitējot citiem? Skolotāja viens no daudzajiem uzdevumiem ir bērniem jau no 1. klases mācīt sociālo iemaņu prasmes. Kā to darīt? Iemācīt atpazīt un adekvāti paust savas emocijas, jo emocijas ir saistītas ar fizioloģiskajiem, kognitīvajiem un uzvedības procesiem. To dara stāstot, kā mēs jūtamies, ja esam dusmīgi, kā mēs tad uzvedamies, un būtiski akcentēt, kā tikt galā ar dusmām, ko darīt. Stāsta Inese Vaniņa, skolu psiholoģe.

Kā skolas vadītājam saliedēt kolektīvu?Attiecības starp darbiniekiem un kolektīva saliedēšana ir bijis viens no organizāciju vadītāju aktuālākajiem jautājumiem jau izsenis. Pat ja vadītājs kolektīva problēmas nav uzskatījis par nozīmīgām un tās nesaista ar organizācijas attīstību un rezultativitāti, agrāk vai vēlāk tās pašas liek sev pievērst uzmanību. Konflikti, sašķelšanās, grupējumu veidošanās var pilnībā paralizēt organizāciju darbu, un vadītāji tomēr ir spiesti pievērsties kolektīvam. Kā skolas vadītājam saliedēt kolektīvu? Stāsta Ieva Lāss, Latvijas Supervizoru apvienības sertificēta supervizore, Mg. sociālajā darbā, smilšu spēles terapijas metodes praktizētāja Junga analītiskās psihoterapijas apmācībā.