Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla "Skolas Psiholoģija" 20. aprīļa numurā lasiet:

Kā iedvesmot darbiniekus pārmaiņām? Ikdienā, strādājot ar skolām, esmu novērojusi interesantu ainu, ka pedagogi viens otram pārmet nevēlēšanos mainīties, inertumu. Bieži vien kādām idejām tiek atmests ar roku, jo ir pārliecība, ka tik un tā neviens negribēs neko mainīt. Tēma par pretestību pārmaiņām jo sevišķi aktuāla ir kļuvusi gaidāmās izglītības reformas dēļ. Un par to jau atkal tiek paustas bažas: „...bet daudzi pedagogi jau negribēs mainīties!” Pirms pārmetam viens otram šādu reakciju pret pārmaiņām, es rosinu izprast dziļāk šīs pretestības cēloņus, jo tad mums būs daudz skaidrāks, kā varam to mazināt vai vispār tikt no tās vaļā un ar iedvesmu sākt darbu pārmaiņu ieviešanai. Stāsta Kristīne Zaksa, Radošuma pils izaugsmes trenere.

Būt emocionāli inteliģentam nenozīmē būt vien jaukam. Jaunākie pētījumi zinātnes, pedagoģijas un biznesa jomās apliecina, ka emocionālais intelekts ne tikai nozīmē būt jaukam, bet ietver arī principialitāti, pastāvēšanu uz savām vērtībām, tātad savā ziņā – būt ar mugurkaulu dzīvē. Skolēnu izaicinājumi arvien vairāk ir uzmanības noturības un koncentrēšanās trūkums, impulsivitāte, nepacietība un apātija. Nepieciešams darbs ar emocijām un to vadīšanu. Stāsta Zuarguss, Augsta emocionālā intelekta centra Cilvēkam vadītājs.

Teorijas un prakses konflikts. Latviešu, krievu un citu tautu pasakās ir iekodēta informācija: pirmais dēls ir tēva dēls un pārņem tēva mantojumu – profesiju, otrais – mātes talantus, bet trešais mācās jaunu profesiju. Viņam ir visgrūtāk, jo viņš meklē savus talantus un intereses. Stāsta Sandra Zeltiņa, biznesa trenere.

Mūzikas terapija. Mūzikas terapijā klients tiek uztverts nevis kā cilvēks ar kādiem trūkumiem vai ierobežojumiem, bet gan kā personība ar savu radošo potenciālu. Stāsta Sandra Barsineviča, maģistre veselības aprūpē, psiholoģijas maģistre, sertificēta mākslas terapeite mūzikas terapijā, sertificēta supervizore.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.