Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA oktobra numurā lasiet:

Kā koučings palīdz attīstīt vadītāja kompetences? Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta  izstrādātajai izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas metodikai izglītības iestāžu vadītājiem ir jāpilnveido un jāizvērtē piecas no desmit metodikā minētajām kompetencēm. Jautājums paliek atvērts – kā katrs vadītājs papildus ikdienā veicamajiem uzdevumiem viegli un efektīvi var strādāt arī pie šo kompetenču attīstīšanas? Stāsta Dr. admin. Kristīne Zaksa, Radošuma pils izaugsmes trenere, Lumina Learning praktiķe.

Iemācīties paškontroli? Varam teikt, ka pašdisciplīnu apgūst un iemanto ģimenē, – ja pašdisciplīna tiek praktizēta ģimenē, tā būs arī bērnam. Taču šis ir tikai labs arguments, lai teiktu, ka bērns nav maināms. Nonākot klasē, bērniem ir jāspēj vērst un noturēt uzmanību, sekot norādījumiem, uzturēt sevī motivāciju, jākontrolē savas reakcijas, iekšējie stimuli. Līdz ar to mēs varam secināt, ka paškontrolei ir būtiska loma akadēmiskajos sasniegumos.

Uzmanību – skolā jauns skolotājs. Gan skolas administrācija, gan skolotāji respektē adaptācijas perioda nozīmību skolēna izglītošanās procesā. Taču, cik nozīmīgs ir adaptācijas periods un atbalsts pieaugušajiem, nonākot jaunā darbavietā? Izglītības pētnieki jau sen norādījuši uz to, ka jaunā skolotāja adaptācijai ir jābūt strukturētai, organizētai un ar atgriezenisko saiti no jaunā skolotāja. Turklāt skolas vadība var būtiski ietekmēt jauno skolotāju adaptāciju skolas kolektīvā. Kā ir Latvijā?

Par izglītības kvalitātes vērtēšanu. Ko tieši es iemācīšos šajā stundā, šajā mācību gadā, mācību priekšmetā, izglītības posmā? Šis ir jautājums par mērķi – uz kurieni es eju? Ko es ar apgūtajām zināšanām un prasmēm varēšu izdarīt savā dzīvē tūlīt vai pēc noteikta laika posma? Šis ir jautājums par ceļa gājējam vēlamo rezultātu jeb ieguvumu tur, kur viņš ir nokļuvis. Stāsta Inga Raškova, skolotāja, Mg. philol.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.