Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA novembra numurā lasiet:

Sociāli emocionālās prasmes. 2 nodarbību piemēri. Ja skolā ir iespēja apzināti attīstīt sociāli emocionālās prasmes, skolēnu attieksmi var mainīt un iespējams veicināt savstarpējās vardarbības mazināšanos. Skolēni ļoti labi spēj pamanīt problēmas, nosaukt to cēloņus, raksturot iesaistīto cilvēku izjūtas, bet konkrētās situācijās viņu dzīvē rīcība bieži vien ir bijusi citādāka. Stāsta Dace Šetlere, sociālā pedagoģe.

Kā top efektīva komanda? Elena Aguilara (Elen Aguilar) ir pasniedzēja, dažādu publikāciju autore un izglītības konsultante no Kalifornijas. Savā emuārā viņa regulāri dalās ar saviem profesionālajiem ieteikumiem un pieredzi darbā ar skolotājiem. Šajā materiālā esam apkopojuši izglītības konsultantes ieteikumus, kā izveidot efektīvu komandu skolā. Piemēram, fakts, ka komandā ir apvienojušies indivīdi ar spēcīgu emocionālo inteliģenci, nenozīmē, ka komandai pašai kopumā būs augsts emocionālās inteliģences līmenis. Grupās ar spēcīgu emocionālo inteliģenci sarunas fokusējas uz risinājumu atrašanu.

Pirms sarunas ar skolēnu vecākiem. Nereti pedagogiem un pat izglītības iestāžu vadītājiem mēdz būt emocionāli smaga komunikācija ar vecākiem. Šādā saskarsmē bieži visi iesaistītie jūtas kā cīnoties pretējās nometnēs. Tas prasa daudz spēka un laika gan izglītības iestādes pārstāvjiem, gan vecākiem. Ilgas sarunas par problēmu un risinājumiem nepalīdz vai palīdz uz īsu laiku, jo drīz vien viss sākas no gala. Ko tad īsti darīt? Ja izdodas sevī pārkāpt vēlmi dot padomu, tad ir iespējams uzklausīt otru un atrast piemērotāko problēmas risinājumu. Pirmkārt, uzdodot jautājumus, otrs jūtas uzklausīts. Otrkārt, jūs uzzināt faktus, kas patiešām palīdz saprast situāciju. Treškārt, uzdotie jautājumi pārliecina par kompetenci un gatavību sadarboties, risināt problēmu. Stāsta Ieva Kimonte, psiholoģe, izaugsmes trenere.

Faktori, kas motivē vecākus sadarboties ar skolu. Pētījumos ir pierādīts, ka skolas un vecāku sadarbībā ieguvēji ir visi – skolēniem ir augstāki akadēmiskie sasniegumi un labāka uzvedība, viņi ir tendēti regulāri apmeklēt skolu, pauž pozitīvāku attieksmi pret apkārtējiem un paši pret sevi. Tomēr sadarbība starp vecākiem un skolu ne vienmēr ir viegls un vienkāršs process. Arī klases vecāku sadarbība parasti neveidojas pati no sevis – dažkārt mēdz būt situācijas, ka bērni jau vairākus gadus mācās vienā klasē, bet vecāki izturas viens pret otru kā svešinieki. Vai tā ir vienaldzība, egoisms un nevēlēšanās veidot jaunus kontaktus? Un ko var darīt skolotājs? Vecāku ticība, ka skola sekmē bērna pozitīvu attīstību un viņa pūles un klātesamība ir svarīga un novērtēta, veicina vecāku iesaistīti sadarbībā ar skolu.  No skolotāja puses būtiski ir laicīgi un maksimāli daudz sniegt informāciju par jautājumiem, kuros skolotājs gaida vecāku palīdzību un brīvprātīgu rīcību. Stāsta Sandra Dūda, izglītības psiholoģe.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.