Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA janvāra numurā lasiet:

Lai skolotājs skolā justos labi. Mūsdienu izglītības sistēmas izaicinājumi paaugstina skolotāju stresu, kas saistīts ar skolotāju izdegšanu un darba pamešanu jau pirmajos profesionālās darbības gados. Lai tiktu galā ar šiem izaicinājumiem, skolotājiem ir jābūt sociāli un emocionāli kompetentiem. Tā ir sevis apzināšanās, sevis vadīšana, sociālā apzinātība, attiecību prasmes un atbildīga lēmumu pieņemšana.

Klasē konflikts. Ko darīt žēlošanas vietā? Kā rīkoties, ja viens bērns nodara pāri otram? Norāt, nokaunināt pāridarītāju? Žēlot cietušo? Vai vienmēr ir acīmredzams, kā veidojusies konfliktsituācija un kurš bērns ir vainīgs? Vai vienmēr cietējs un aizsargājamais ir bērns, kurš raud vai sūdzas par otra nejauko rīcību pret sevi? Nē! Dažkārt tieši cietušais var būt īstais vainīgais, kurš pirms tam provocējis otru, lai vēlāk gūtu gandarījumu par to, ka pretinieks tiek norāts. Savukārt bērnam, kurš konfliktu padarījis acīm redzamu, var rasties netaisnīguma izjūta, kas savukārt var veicināt atriebības kāri gan pret vienaudžiem, gan skolotāju. Stāsta Sandra Dūda, izglītības psiholoģe.

Sākumskolēnu motivēšana mācību darbam. Skolēna motivāciju iesaistīties mācību darbā ietekmē gan bērna prāta un emocionālais intelekts, gan personības aspekti, gan arī citi faktori, piemēram, pedagogs, mācību saturs, vide un izmantotās metodes. Kā motivācija ir saistīta ar jaunākā pusaudžu vecuma īpatnībām un kā skolotājiem organizēt motivējošu mācību darba vidi?

Skolēnu ticība savām spējām. Skolēnu dzīvē liela loma ir akadēmiskajiem sasniegumiem un to izpildes līmenim. Lai indivīdam izdotos sasniegt akadēmiskos panākumus, ļoti būtiska ir ticība saviem spēkiem jeb pašefektivitāte, jo tā ietver pārliecību par savām spējām īstenot konkrētu rīcību.

Žurnāla saturs pieejams abonētājien.