Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA marta numurā lasiet:

Sociālpedagoģiskā rīcība verbālās agresijas gadījumā. 6. klases skolēnu konflikts.  Verbālā agresija ir tipiska pusaudžu vecuma agresīvās uzvedības forma un atspoguļo iekšējo pusaudža personības attīstību un viņa sociālo stāvokli vidē. Viena no pusaudžu biežākajām valodas agresijas formu izpausmēm ir rupja leksika. Tās izmantošana ir saistīta, pirmkārt, ar pusaudža emocionālo stāvokli, nemācēšanu atspoguļot savas emocijas citādāk, turklāt vairumā gadījumu tās ir negatīvas emocijas, ietekme no tuviem draugiem, kas ir vai nu nedaudz vecāki, vai vienaudži, vai vēlēšanās realizācija izskatīties vecākam. Tāpat rupjas leksikas izmantošana pusaudžiem bieži vien izrādās vienkāršs banāls pieradums. Stāsta Jeļena Petrova-Miliha, sociālā pedagoģe.

Darbu plānošanas ABC. Darbu plānošanas pamatā ir konstruktīva un bezkaislīga attieksme pret laiku kā savas dzīves resursu un skaidra apzināšanās, ka es pats nosaku, kam es to tērēju un ko saņemu pretī. Tā ir atbildība par to, ko es izvēlos darīt. Kam mēs tērējam savu laiku? Tā ir uzskatāma par investīciju. Nereti, analizējot, ko es sagaidu no dzīves un kam es atdodu savu laiku, var nonākt pie pārsteidzošiem secinājumiem. Ar laiku ir līdzīgi kā ar naudu, kas ir makā. Mums laika makā ir 24 h diennaktī, 8760 h gadā u.tml.; ko es par to gribu nopirkt? Stāsta Ieva Kimonte, psiholoģe, izaugsmes trenere.

Par atgriezenisko saiti. Atgriezeniskā saite ved uz izaugsmi tikai tad, ja tā ietver informāciju, kā veikt uzlabojumus. Atbalstošais novērtējums ir konkrētas informācijas sniegšana par to, kas labi sanāk ceļā uz izvirzītajiem mērķiem. Gan par procesu (kā darīja), gan par radīto produktu (kas sanāca). Stāsta Anna Reinolde un Ilga Kušnere, kouči, Radošuma pils treneres.

Par sadarbību ar ģimeni: vajag, bet nedara. Pagājušajā gadā es kļuvu par klases audzinātāju 5. klasei skolā, kurā mācības notiek bilingvāli. Uz pirmo vecāku sapulci atnāca sešu bērnu vecāki, kaut klasē ir 26 skolēni. Pirmā semestra laikā es iepazinos vēl ar dažiem vecākiem, kuriem interesēja viņu bērnu sasniegumi un uzvedība skolā. Daži vecāki, kuriem es rakstīju vēstules ar lūgumu satikties, ignorēja tās. Šajā gadā uz vecāku sapulci atnāca tieši tie paši vecāki, kuri sadarbojās ar skolu arī pagājušajā gadā. Kā uzlabot sadarbību starp vecākiem un skolotājiem, kā veicināt situāciju, lai vecāki vairāk laika veltītu skolēnu mācībām, atbalstam, mājas darbu pildīšanai kopā ar bērniem? Stāsta Anna Simoņenko, skolotāja.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.