Žurnāls "Skolas Psiholoģija"
Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA aprīļa numurā lasiet:
Supervīzija – iespēja uzlabot profesionālo efektivitāti. Lielākoties pedagogu profesionālās pilnveides kursi orientēti uz aktīvu pedagoga darbību, kura savukārt aktivizē skolēnu. Tāpēc pedagogiem ir nepieciešamas atbalsta formas, kuras attīsta un sekmē viņu iedziļināšanos sevī, savā profesionālajā darbībā. Profesionālās efektivitātes uzlabošana ir supervīzijas galvenais rezultāts, kas var būt saistīts ar dažādiem aspektiem, kuri jārisina, – profesionālo robežu apzināšanos, rīcības alternatīvu atrašanu konkrētās darba situācijās, attiecību veidošanu ar kolēģiem, padotajiem, klientiem, sadarbību komandā, darba stratēģijām, stresa faktoru un izdegšanas mazināšanu un daudziem citiem, kas aktualizējas ikdienas darbā.
Kā kļūt par autoritāti pusaudzim? Optimālas mācību vides pamats sākas ar labu klases vadību un noteiktām procedūrām, kārtību un mācību stratēģiju, kurā paredzētas arī individuālās atšķirības. Tomēr ir dažādas skolēnu uzvedības problēmas, kas mūsdienu sabiedrībā kļūst arvien biežākas. Viena no tām ir skolotāju kā autoritāšu neuztveršana. Uz dabisku autoritāti skolēns reaģēs ar bijību, paklausību un patvēruma izjūtām. No šāda skolotāja staro personības spožums, pievilcība, pievilkšanas spēks, kuram cilvēki labprāt pakļaujas.
Kāpēc bērni ir rupji? Skolotājam, kurš stāv klases priekšā, nereti nākas dzirdēt skolēnu izteikumus, apzīmējumus vai frāzes, kuras dziļi ievaino, sāpina vai liek justies pazemotam. Brīdī, kad klasē dzirdami izteikumi par skolotāja kompetences trūkumu un atklāti naidīgi vai nepiedienīgi apzīmējumi, skolotājs uz brīdi apmulst un sastingst, jo nezina, kā rīkoties. No vienas puses, šķiet, ka neatbilstoša skolēna rīcība vai izteikumi būtu atbilstoši jāapstādina vai jāierobežo, bet, no otras puses, skolotājs var raizēties, ka viņa rīcību skolēni saredzēs kā vājuma un ievainojamības pazīmi. Pat tad, kad situācija ir atrisināta (skolotājs pret sevi vērstās negatīvās frāzes ignorē vai skolēns pārtrauc to lietošanu), skolotājs bieži vien izjūt aizvainojumu, kas gruzd, urda un rada dusmas pret skolēnu, skolēna vecākiem vai draugiem. Reizēm skolotāja un kāda noteikta skolēna vai skolēnu grupas cīņa turpinās un atkārtojas ik pa brīdim, līdz pārvēršas ieilgušā konfliktā. Īpaši situācijās, kad abas puses uzsāk cīņu par varu – kurš no mums šajā situācijā gūs virsroku.
Vai ir iespējamas pārmaiņas bez piepūles? Jau vairākus gadus vadot mācības gan jauniešiem, gan dažādu profesiju pārstāvjiem, tostarp arī pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem, dažkārt dzirdam dalībnieku pieprasījumu: „Dodiet mums jaunas zināšanas, šo mēs jau zinām.” Un šīs zināšanas nereti beidzas ar secinājumu – bet praksē viss ir citādi. Vai arī – dalībniekiem kursi ir bijuši interesanti, bet ikdienā tiek aiziets tik un tā pa ierasto taciņu. Viens no mācību izaicinājumiem ir spēja un iespējas šīs zināšanas ieviest praksē. Tikai tad tām ir jēga. Zināšanām bez praktiskas izmantošanas nav jēgas un nozīmes – tad mācības ir vien ārā izmests laiks, nauda un enerģija. Mēs vairs negaidām, kad būs vairāk laika, jo zinām, ka tā ir ilūzija – svarīgajam laiks atrodas vienmēr. Nepieciešams pārstāt gaidīt iedvesmu no ārpuses un iemācīties skolu un klases darbu vadīt tā, ka tiek izmantots un attīstīts tajā esošais potenciāls.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
