Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA maija numurā lasiet:

Kad pozitīvais paštēls sāk traucēt. Pienāk brīdis, kad labā tēla pozīcija – nekonfliktēšana, neuzplīšanās ar saviem ieteikumiem, nekritizēšana, ieturētība, klusēšana – sāk ierobežot dzīvi un apgrūtina saskarsmi ar apkārtējiem. Piemēram, pastāvīga piekāpšanās un apslāpētas dusmas. Neuzdrošināšanās izteikt savas domas vai viedokli ir saistīta ar bailēm, ka konflikta situācijā tiks piedzīvots zaudējums vai kritika nogalinās.

Skolas neformālie līderi – skolotāji. Izglītības pētnieki: „Skolotājiem – līderiem ir jāsaprot, ka šī līderība būtībā ir mācīšanās, nevis kļūšana par perfektu darbinieku.” Skolotāji – līderi popularizē profesiju kā intelektuālu un kolektīvu darbu. Viņi var veicināt mācību sasniegumu atzīšanu un skolotāja lomas noteikšanu no jauna. Tikai paši skolotāji var uzlabot savas profesijas prestižu, darot savu darbu ar prieku, neko neslēpdami.

Skolotāja profesijas izaicinājumi. Skolotājs nereti pazūd prāta labirintos, iestrēgstot kādos stereotipos, pieņēmumos par to, kas ir pareizi un nepareizi, bieži darbojoties ierastā veidā.  Skolotājam ir nepieciešama prasme pielāgoties mainīgiem apstākļiem. To apgūst, pilnveidojot savu personību, izmēģinot jauno un izrādot drosmi, pielietojot iegūtās zināšanas un prasmes jaunā kontekstā vai jaunā kombinācijā.

Kā disciplinēt sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā? Līdz šim skolēnu disciplinēšana lielākoties notika, reaģējot uz uzvedības pārkāpumiem ar sodiem, privilēģiju atņemšanu, paskaidrojumu rakstīšanu, nosūtīšanu pie direktora, pat policijas izsaukšanu, ziņošanu vecākiem un citām metodēm. Pētījumos noskaidrots, ka sodīšana, turklāt nekonsekventa, ir nepietiekami efektīvs paņēmiens uzvedības pārkāpumu mazināšanā. Kas tad īsti ir disciplīna? Un kā drīkst disciplinēt skolēnu, kurš atsakās pildīt skolotāja norādījumus un demonstratīvi uzspļauj iekšējās kārtības noteikumiem?

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.