Žurnāls "Skolas Psiholoģija"

Žurnāla SKOLAS PSIHOLOĢIJA augusta numurā lasiet:

Komunikācija starp dažādām paaudzēm. Izglītības pētnieki ir pierādījuši – ja skola un vecāki sadarbojas, skolēniem ir augstāki akadēmiskie sasniegumi un labāka uzvedība, viņi regulāri apmeklē skolu, pauž pozitīvāku attieksmi pret apkārtējiem un paši pret sevi. Tomēr sadarbība starp vecākiem un skolu ne vienmēr ir viegls un vienkāršs process. Vieni no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc neizveidojas sadarbība starp vecākiem un skolu, ir vecāku laika trūkums, kā arī informācijas un dialogu trūkums starp vecākiem un skolu. Tātad viena no problēmām, kāpēc mūsu bērni negūst iespējamos augstākos rezultātus izglītošanās procesā, ir arī komunikācijas problēmas starp skolotāju un vecākiem. Mēģināsim aplūkot šo problēmu paaudžu atšķirību redzējumā. 

***

Par vēstījumu uztveršanu. Cilvēki, kas ir izvēlējušies savu ikdienas darbu saistīt ar tiešu un intensīvu komunikāciju klātienē ar citiem cilvēkiem, profesionalitāti būvē ne tikai ar savām specifiskajām zināšanām kādā konkrētā jomā, bet arī ar prasmēm uztvert un pārraidīt vēstījumus. Ja mēs nespējam izveidot tiltu starp sevi un pārējiem, darbs klātienē ar citiem cilvēkiem nav efektīvs. Un viena no detaļām šī tilta veidošanā – vēstījumu uztveršanā un nodošanā – ir prasme klausīties.

 ***

Klusums palīdz sākt darboties. Pedagoģijas profesore Helēna Helminga kļuva populāra ne tikai dzimtajā Vācijā, bet visur Eiropā tieši kā Montesori pedagoģijas pamatideju iedzīvinātāja. Tās pamatā ir atziņa, ka katra cilvēka attīstībā lielākā nozīme ir pirmajiem dzīves gadiem, kad līdztekus individuālai apmācībai ir jābūt bērna vecumam atbilstošai emocionālai un sociālai attīstībai. Pašlaik Montesori pedagoģijai ir sevišķi liela nozīme, jo mūsdienu tehnokrātijas vidē bērna veselības attīstība ir īpaši apgrūtināta.

Viena no būtiskākajām lietām, kam viņa pievērsa īpašu uzmanību arī savā grāmatā Montesori pedagoģija, ir klusums. Viņa bija pārliecināta, ka sabiedrībai lielu ļaunumu nodara pastāvīgi pieaugošais troksnis, un uzskatīja, ka klusums darbojas kā kļūdu kontrole.

Turpmākajā tekstā esam apkopojuši H. Helmingas būtiskākās atziņas par klusuma nozīmību darbā ar bērniem.

***

Kā dalīties ar savu profesionālo pieredzi? Zināšanas un pieredze tiek uzskatītas par vissvarīgākajiem līdzekļiem ilgtspējīgu panākumu nodrošināšanā. Mūsdienās zināšanas ir kļuvušas par galveno konkurences instrumentu, tāpēc ir uzskats, ka zināšanu pienācīga koplietošana, uztveršana un atkārtota izmantošana samazina risku no jauna izgudrot riteni un atkārtot kļūdas. Mācīšanās no citiem ir būtiska alternatīva secinājumu gūšanai darbā.

Izaugsmes trenere un psiholoģe Ieva Kimonte uzskata, ka prasme dalīties ar pieredzi ir viena no svarīgākajām izaugsmē. „Prasme to darīt ir fundamentāla šobrīd izglītībā. Daudz tiek runāts par vēlamo, tomēr reti kad cilvēki ir izvērtējuši reālos ieguvumus un arī runā par izmaiņām procesā vai neveiksmēm un mācīšanos no tām.” Gan runāšanai par saviem sasniegumiem, gan arī kļūdām un risinājumiem cēloņi rodas vienuviet – pašvērtējumā. Tālāk jau varam runāt par sabiedrībā pieņemtajiem stereotipiem par lielīšanos un komunikācijas – sevis prezentēšanas prasmēm.

Ie. Kimonte stāsta, ka arī cilvēki ar samērā zemu pašvērtējumu ir un var būt veiksmīgi un iemācīties komunikācijas stilu, kas ne tikai ļauj dalīties ar pieredzi tā, lai citi no tā varētu būt ieguvēji, bet arī procesā stiprināt savas vērtības izjūtu.

Turpinājumā piedāvājam izaugsmes treneres stāstījumu par to, kā dalīties ar savu profesionālo pieredzi.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.