Žurnāls "Skolas Psiholoģija"
E-izdevuma "Skolas Psiholoģija" jaunajā numurā lasiet:
Būs vērīgi un centīsies nepieļaut ņirgāšanos un vardarbības draudus skolā. Rīgas Teikas vidusskolas pagalmā 21. septembrī bija pulcējušies bērni, kuru rokās kā krāsaini karodziņi ņirbēja daudzkrāsainas plaukstas. 1. līdz 6. klašu skolēni katrs ar savu plaukstu un kopā ar saviem skolotājiem un skolas komandu pauda atbalstu un gatavību parakstīties, lai skolā ieviestu KiVa bulinga novēršanas programmu, kas palīdzētu veidot draudzīgāku vidi. Skaidrojot vārdu “bulings” latviski, tā ir sistemātiska, atkārtota un apzināta rīcība – ņirgāšanās, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, kas vērsta pret kādu no skolasbiedriem. KiVa programmas koordinatore Rīgas Teikas vidusskolā, direktores vietniece Evija Augustāne kā galveno uzsver, ka visiem kopā jārada tāda skolas vide, kurā var justies droši un patīkami, līdz ar to arī labi mācīties.Skolotājs ir meistars, darītājs, mācīšanas un audzināšanas speciālists. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra praktiskajā konferencē “Būšu pirmklasnieks!” izglītības psiholoģe Dace Lapiņa runāja par skolotāju jaunā mācību gada ieskaņā, par skolotāju un bērnu labizjūtu un kā to veicināt. Psiholoģes galvenās atziņas, ka skolotājs sevi var stiprināt ne tikai ar profesionālo izaugsmi, bet arī esot kopā ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, kā arī smeļot spēkus dabā. “Pedagoga un arī citu izglītības speciālistu profesija ir unikāla ar to, ka pamatdarba instruments ir mūsu pašu personības. Ja paši esam noguruši, nepārliecināti, ar dzīvi neapmierināti, tad mēs neskanam,” norāda psiholoģe Dace Lapiņa.
Par septiņgadnieku krīzi un emociju regulāciju. Daudzi bērni šogad septembrī uzsāka skolas gaitas 1. klasē. Pārsvarā tas notiek septiņu gadu vecumā un pieaugušajiem – vecākiem un skolotājiem ir gaidas, kā bērniem šajā vecumā ir jāuzvedas. Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte skaidro, vai pastāv septiņgadnieka krīze, kā arī par to, kā emociju regulācija notiek caur attiecībām. Pētījumi liecina, ka atšķiras meiteņu un zēnu uzvedība. Puiši vēlas pierādīt, kurš ir drosmīgāks, ātrāks, stiprāks, tādēļ biežāk rodas konflikti un emocijas, bet meitenes biežāk sacenšas par lielāku uzmanību no skolotāja un klasesbiedriem, kas var novest pie konfliktiem.
Pamani, ieklausies un atbalsti! Atskats uz projektā PuMPuRS sešos gados paveikto. Septembra beigās norisinājās projekta “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” noslēguma konference “Vakar. Šodien. Rīt”. Tajā par paveikto projekta laikā stāstīja projekta komandas pārstāvji, sadarbības partneri un eksperti. Galvenā atziņa – projekts PuMPuRS ir bijis nepieciešams un sniedzis būtisku atbalstu tiem skolēniem, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.
“Papardes zieds”: Pedagogiem trūkst zināšanu un mācību materiālu par seksuālo un reproduktīvo izglītību. Skolotāju ieskatā, galvenais ir nodrošināt, lai izglītošana notiktu pakāpeniski un būtu pielāgota jauniešu attīstības līmenim un izpratnei, kā arī informāciju būtu jāpasniedz objektīvi un izglītojoši.
P.s. Žurnāls "Skolas Psiholoģija" no 2024. gada 1. janvāra neiznāks. Šī izdevuma saturs tiks integrēts izdevumā "Skolas Vārds".
