Žurnāls "Skolas Psiholoģija"
Ja nerunā ģimenē, tad cerības ir uz skolu. Jau ilgāku laiku ārsti ceļ trauksmi, ka sabiedrībā ļoti zemā līmenī ir veselības pratība. Ja par šiem jautājumiem nerunā ģimenē, tad cerības ir uz skolu, taču skolās vairs nav tāda mācību priekšmeta kā veselības mācība, tādēļ rakstā mēģinājām izprast, kas jaunajā mācību saturā ir tās vietā un kāpēc jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu. “Mūsu uzstājīgos mēģinājumus iebilst, lai skolās nepārtrauc veselības mācību, neņēma vērā,” norāda ārste. To, ka jauniešiem trūkst izpratne un zināšanas, liecina fakts, ka gadā vidēji ap 500 dzemdību ir pusaudzēm vecumā no 15 līdz 17 gadiem. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja, profesore Dace Gardovska uzskata, ka nepārdomāti un nepamatoti lēmumi būtu jāmaina. “Joprojām vajadzētu uzstāt, ka veselības mācībai ir jābūt kā atsevišķam mācību priekšmetam vismaz vecākajās klasēs. Pasaules prakse liecina, ka skolu veselības dienesti tiek ļoti stiprināti, jo bērni pavada garas stundas skolās.”
Biologs Aivars Cīrulis: eksistē tikai divi dzimumi – vīrietis un sieviete! Zinātnieks nosauc punktus, kas bērniem par seksualitāti ir jāmāca skolās. Nesen sabiedrību, jo īpaši vecākus, satrauca Valsts izglītības satura centra (VISC) publiskotais metodiskais materiāls “Seksuālā izglītība. Jautājumi un atbildes”. To izvērtējot, biologs Aivars Cīrulis saka: “Vislielākās problēmas tajā saskatu ar neskaidrajiem dzimšu jēdzieniem, piemēram, “bezdzimuma” persona, plūstoša dzimte, nebināra identitāte, daudzveidīga dzimte, dzimtes kvīri… Šķiet, paši šie aktīvisti ir patiesībā apjukuši terminos un īsti nezina, ko tie objektīvi nozīmē.” Aivars Cīrulis ir bioinformātiķis un bioloģijas doktors; doktora grādu ar specializāciju ģenētikā ieguvis Lundas universitātē Zviedrijā. Viņš ir arī neirobioloģijas kursa pasniedzējs Latvijas Universitātē un biedrības “Papardes zieds” padomes viceprezidents. VISC materiāls ir atcelts, tomēr sabiedrībā diskusija par seksuālo izglītību skolās, tās nepieciešamību un saturu turpinās.
Skolotājs nevis māca un lieto metodes, bet iemieso metodes. Matemātikas skolotāju konferencē Latvijas Universitātes (LU) klīniskās psiholoģijas profesore Baiba Martinsone runāja par bioloģiskiem un psiholoģiskiem aspektiem, kas iespaido matemātikas mācīšanos. “Matemātiku nevis mācāt, bet jūs matemātiku iemiesojat. Skolotājs vispār nevis māca un lieto metodes, bet iemieso metodes, tāpēc skolotāja loma ir nepārvērtējama,” atzīst B. Martinsone. Uzsākot lekciju “Matemātiskas stunda skolēnu zināšanām un personības attīstībai”, LU profesore B. Martinsone apsver, kādas prasmes bērnam ir vajadzīgas, lai varētu mācīties. “Tiek runāts par pašvadītu mācīšanos, bet tā vispār nav iespējama, ja nav noregulētas emocijas – galvā ir troksnis, izmisums, bailes, ka neko nesaprot, neuzrakstīs, tad nevaram gaidīt augstākās domāšanas procesus,” skaidro B. Martinsone.
Skolēnu motivēšanai darbam palīdz dinamiskās pauzes. Nereti skolotāji atzīst, ka nav viegli skolēnus motivēt darbam, bet Laurenču sākumskolas matemātikas skolotājas Agita Kalniņa un Anta Paula atklājušas, ka skolēnu vēlmi sākt domāt un iesaistīties palīdz dinamiskās pauzes. Ar savām metodēm skolotājas iepazīstināja arī konferences “Ienāc matemātikas stundā” praktiskajā darbnīcā “Skolēnu motivēšana darbam. Dinamiskās pauzes mācību stundās – pārslēgšanās no viena veida uz citu”, par kuru kolēģiem bija liela interese.
