Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla "Skolas Vārds" 6. novembra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamība un kvalitāte. Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana, pēc apstiprināšanas amatā sacīja ministre.

NUMURA INTERVIJA

Matemātika sākumskolā: stāstījums atmirst, dominē darbība. Kāds ir matemātikas mācīšanas mērķis, un kā mācīt matemātiku mūsdienās – turpinām iepriekšējā numurā aizsākto sarunu ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas  asociēto profesori Dr. paed. Inetu Helmani.

NUMURA TĒMA

Starpdisciplināra mācību vide. Starpdisciplināra mācību vide veicina skolēnu uzņēmību un uzņēmējspēju. Latvijā ir izstrādāta uzņēmību un uzņēmējspēju sekmējoša starpdisciplināru mācību metodoloģija un viela, kas tika aprobēta un pilnveidota piecās Latvijas skolās. Pedagoģijas doktore, Latvijas Universitātes vadošā pētniece un ESF projekta Atbalsts izglītības pētījumiem pētījuma Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību vadītāja Karine Oganisjana Skolas Vārdu informē par konferenci, kurā tika prezentēti pētījuma rezultāti, un citām aktualitātēm.

KONFERENCE

Vai maz atalgots darbs var būt cienījams? LIZDA pēta un diskutē. Oktobra nogalē notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konference Sociālā dialoga loma nodarbināto sociāli ekonomisko apstākļu uzlabošanā. Tajā apbalvoja skolotājiem draudzīgākās skolas un sprieda par pedagoga cienīgu darbu. Par to, kā skolotāji streiko Norvēģijā, stāstīja norvēģu arodbiedrības pārstāvji.

VALSTS SVĒTKUS SAGAIDOT

Patriotisma nedēļa skolā. Gatavošanās valsts svētkiem un to svinēšana ir viens no veidiem, kā izkopt bērnos un jauniešos patriotismu, valstisko apziņu un emocionālo saikni starp paaudzēm. Mērķtiecīga un radoša darbošanās skolotāja vadībā sekmē piederības un vienotības izjūtu un motivē skolēnus konkrētai rīcībai, jo patriotismu nevar iemācīt – tas rodas pozitīva pārdzīvojuma un reālas darbības rezultātā.

PIEREDZE

Kas norāva lācītim kāju jeb kā mācīt komisko literatūrā. Ne tikai saruna ar latviešu valodas un literatūras skolotāju, literāro redaktori Sarmīti Paegli, bet arī mana personiskā pieredze pierāda, ka komiskais literatūrā ir tēma, kuru var mācīt gan citu tēmu kontekstā, gan atsevišķi, analizējot konkrētā rakstnieka darbu saistībā ar komiskā elementiem.

METODISKIE MATERIĀLI

Audzinātāja stunda 4. klasē Nevēlamie svešinieki. Pieredzē dalās Mairita Rimoviča, Ilūkstes 1. vidusskolas sākumskolas skolotāja.

Mācīšanās ar modeļu palīdzību dabazsinību un bioloģijas stundās. Pieredzē dalās Daiga Martinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja.

***

Žurnāla "Skolas Psiholoģija" novembra numurā lasiet:

Skolotāja perfekcionisms – draugs vai drauds? Daudzi skolotāji cieš no hroniska stresa un izdegšanas. Hronisks stress ir pastāvīgas raizes, nespēja atslābināties, pārāk spēcīgas stresa reakcijas arī samērā neitrālās situācijās; tas var izraisīt arī imunitātes pazemināšanos un tādējādi biežākas saslimšanas vai hronisku slimību saasinājumus. Izdegšanai raksturīgs pastāvīgs enerģijas trūkums, attālināšanās no cilvēkiem, cinisms, kā arī zaudēta pārliecība par savām spējām un prasmēm profesionālajā jomā. Stāsta Karīna Andersone, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite.

Konflikti darba vietā. Konflikti ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, tomēr tie spēj sagādāt mums patiešām nepatīkamus brīžus. Lai arī pieņemam, ka nevienam neizdodas savu ikdienu pavadīt pilnīgi bez jebkādām domstarpībām ar kolēģiem vai vadību, sadarbības partneriem un piegādātājiem. Tomēr, ielūkojoties šajā tēmā mazliet dziļāk, iespējams rast veidus, kā konflikta situācijas darīt kaut mazliet jēgpilnākas, cerot uz aizvien veiksmīgākiem risinājumiem. Stāsta Ieva Kimonte, psiholoģe, izaugsmes trenere.

Neefektīvas skolēnu un skolotāju sadursmju risinājuma stratēģijas. Sadursmes starp skolēnu un skolotāju ir ikdienišķa un ļoti svarīga pedagoģiskā procesa daļa. Tās izriet no abu pušu vecuma – un tāpēc zināšanu, prasmju un pieredzes atšķirībām. Skolotājs vēlas un ir gatavs strādāt, bet skolēns tieši tajā brīdī nav darbam gatavs: grozās, skatās apkārt, sarunājas, darbojas ar telefonu vai dara ko citu, kas mācību stundā nebūtu jādara. Protams, skolotājs jūtas nepatīkami, dažreiz ļoti nepatīkami, tomēr viņš savalda savas emocijas un ar dažādiem pedagoģiskiem paņēmieniem cenšas sasniegt abām pusēm svarīgo mērķi – mācīties. Šoreiz padomāsim par uzvedību jeb par to, ko sadursmju gadījumā dara skolēni un ko – skolotāji.   Stāsta Inga Raškova, skolotāja, Mg. philol.

Vai skolotājam obligāti kaut kas ir jāiemāca bērniem? Atgūstot neatkarību un paveroties plašākam redzeslokam, mēs – vecāki un pedagogi – tvērām jaunas audzināšanas un izglītošanas idejas un pieejas no Rietumiem, bet aizmirsām par savējām. No mūsu dzīvēm sāka pazust mūsu pašu pamatvērtības. Aizmirsām, ka veiksmi nodrošina neatlaidīgs darbs un apņemšanās likt lietā visu to, ko gēni cilvēkam dāvājuši. Stāsta Iveta Pudāne, Mg. paed., izglītības metodiķe PII Lotte.