Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 8. septembra numurā lasiet:

NUMURA INTERVIJA

Atbalstīt un konsultēt: IKVD jaunumi, sākot jauno mācību gadu. IKVD darba prioritātes 2017./2018. mācību gadā ir izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana, tostarp pirmsskolas iestāžu vadītāju novērtēšanas sākums 2018. gadā. Pirmsskolas iestāžu vadītāju vērtēšana būs Latvijā vēl nebijis process. Kas jauns likumos, kādas aktualitātes skolu un mācību programmu akreditācijā un izglītības iestāžu vadītāju vērtēšanā – par to un citu intervijā ar IKVD vadītāju Initu Juhņēviču.

IZGLĪTĪBAS FORUMS

Izglītības speciālistus māca darīt vēl labāk. Augusta nogalē jau desmito reizi norisinājās izglītības līderu forums Iespēju tilts. 23. augustā konference ar nosaukumu Darīt vēl labāk aptuveni 900 dalībnieku pulcēja Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, kur visas dienas garumā varēja klausīties desmit Latvijas un ārvalstu lektoru uzstāšanos par trim galvenajām tēmām: pozitīvas ietekmes nozīmīgumu, izaugsmes skatījumu izglītībā un ceļu uz apzinātu mācīšanos.

Izglītības konsultāciju uzņēmuma Imagine Education vadītājs Džims Vinns (Jim Wynn), runājot par tēmu Mācīšanās sabiedrības veidošana, skolotājiem uzsvēra: skolēni atcerēsies jūsu kā skolotāja uzvedību, nevis to, kā jūs mācījāt.

Somijas pilsētas Espo Zviedru izglītības un kultūras pārvaldes direktore Barbro Hogstroma (Barbro Högström) prezentācijā Domā citādi labākām pārmaiņām aicināja skolotājus uzdrošināties strādāt citādi.

Lelde Vaivode prezentācijā Citā gaismā: perspektīva pārmaiņām dalījās savā praktiskajā pieredzē programmā Iespējamā misija un stāstīja par to, kā viņa redz pārmaiņas izglītībā.

Edurio atgriezeniskās saites platformas dibinātājs Ernests Jenavs savā prezentācijā Ieklausīties vēl labāk uzsvēra, ka viss sākas ar jautājumu, kur mēs vēlamies nokļūt, un mērķu izvirzīšanu.

Izglītības tehnoloģiju uzņēmuma Promethean lietotāju iesaistes departamenta vadītāja Emma Leisija Džonsa (Emma Leacy Jones) prezentācijā Mācīšanās digitālajā laikmetā stāstīja par tehnoloģiju lomu mācību procesā, kā tās var atvieglot dzīvi. 

Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas asociētais profesors un bakalaura programmas direktors Klaudio Rivera prezentācijā Sapņu skola 2.0 beta: trīs pārbaudītas idejas uz sadarbību balstītai izglītībai izglītības darbiniekus aicināja sapņot un izveidot savu ideālo skolu, skolu bez robežām.

KONFERENCE

Dabaszinību un matemātikas skolotāji konferencē diskutē par caurviju prasmēm. Dabaszinātņu un matemātikas skolotāju konferencē Dabaszinātnes un matemātika skolā efektīvi un radoši, kas 28. augustā notika Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, skolotāji, skolu direktori, zinātnieki un izglītības speciālisti diskutēja par jaunā kompetenču pieejā balstītā mācību satura ieviešanu, skolotāju sadarbošanos, kā arī dalījās pieredzē, kā viņi māca skolēnus iedziļināties, būt uzņēmīgiem, radošiem, darboties kā pētniekiem.

Paneļdiskusijā Caurviju prasmes dabaszinātnēs un matemātikā – kas, kāpēc un kā? LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Līga Čakāne runājot par to pie  kā vēl jāstrādā, norāda - pie sasniedzamā rezultāta stundā, pie formatīvās vērtēšanas, jāiedarbina pašvadīta mācīšanās. Darba vēl ir daudz, un par to signalizē PISA testi. Skolotājiem ir jāattīsta skolēnu prasmes risināt kompleksus uzdevumus, jāmāca metakognitīvās prasmes un stratēģijas.

Psiholoģe Liene Hačatrjana skolotājus aicināja būt nevis mācītājiem, bet līdzatklājējiem un līdzpētniekiem un skolēnus gatavot nevis par uzdevumu pildītājiem, bet par problēmu risinātājiem.

Tukuma 2. vidusskolas direktore Anita Locāne dalījās pieredzē, kā viņas vadītajā skolā skolotāji savstarpēji sadarbojas. Stundu rezultāts skolā tiekot plānots no 2013. gada.

Skolotāja Inese Purmale izklāstīja Valmieras Valsts ģimnāzijas pieredzi: „No 2007. gada darbojamies Izglītības un zinātnes ministrijas projektā. Mūsu skolēniem jau vajadzētu būt izcilniekiem, bet tas tā nav, jūtamu rezultātu nav.

Rīgas 85. vidusskolas ģeogrāfijas skolotāja Māra Lagzdiņa, kura ideju tirgū prezentēja savu bakalaura darbu – spēli Āzijas daba pamatskolai, pastāstīja, ka spēle paredzēta Āzijas dabas tēmas apgūšanai ģeogrāfijā, atkārtošanai pirms kontroldarba, zināšanu nostiprināšanai vai robu aizpildīšanai, ja kas palaists garām.

Savukārt Vecumnieku vidusskolas skolotāja Anda Kuzma izstādes apmeklētājus iepazīstināja ar savu piedāvājumu Darbs ar informāciju, tās sakārtošanu un pārveidošanu bioloģijas stundās.

Rīgas Valsts ģimnāzijas skolotāja Maruta Kusiņa skolotājiem bija sagatavojusi materiālu Slēgtas ekosistēmas izveide un novērošana.

SKOLA UN SKOLĒNS

Radošo prasmju attīstības īpatnības pusaudžu un jauniešu vecumā. Pusaudža gados radošā darbība kļūst jēgpilna un funkcionāla, tāpēc radošuma produkts var būt ne tikai unikāls, bet arī derīgs – tas, pēc radošuma pētnieku domām, ir viens no radošuma priekšnosacījumiem. Jaunieša gados aktīvi pilnveidojas iemaņas, kuras ir būtiskas arī radošuma izpausmēm: hipotēžu veidoša­na, improvizēšana, spēja domāt abstraktāk, neatkarīgums, spēja izvēlēties no vai­rākiem variantiem, individualizēšanās un individualitātes paušana, spēja atlasīt pēc konkrētām pazīmēm. Stāsta Meldra Sevele, pedagoģijas doktorante, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas Mākslas profesionālās ievirzes programmas skolotāja.  

METODISKAIS MATERIĀLS

Starptautiskā Labestības stunda Jēkabpils vakara vidusskolā. Pieredzē dalās Daina Spuriņa, Jēkabpils vakara vidusskolas vēstures un kulturoloģijas skolotāja un klases audzinātāja.

Mērķauditorija: izglītojamie vidusskolas 10.–12. klasē (darba grupā četri izglītojamie).

Laiks darbam: divas mācību stundas – 40 min. x 2.

Stundas mērķis: pilnveidot jauniešus labestības un patriotisma garā.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.