Žurnāls "Skolas Vārds"
Žurnāla SKOLAS VĀRDS 21. septembra numurā lasiet:
AKTUĀLI JAUNAJĀ MĀCĪBU GADĀ
Skolēnu skaits pieaudzis 38 pašvaldībās.
Mazākajā skolā Latvijā šogad mācās astoņi bērni, lielākajā – 1610.
Šogad 10.klase nav atvērta 26 vidusskolās.
IZGLĪTĪBAS ZIŅOJUMS
OECD pārskats: Latvijā ir mazākās skolotāju algas no visām OECD dalībvalstīm. Latvijai raksturīga skolotāju darbaspēka novecošanās. Gan pamatizglītības otrajā posmā, gan vidējā izglītībā skolotāju vidējais vecums Latvijā ir 48 gadi, kas ir trešais lielākais visās OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Šie un vēl citi fakti par Latvijas izglītību tapa zināmi 12. septembrī, kad tika publiskots ikgadējais OECD izglītības pārskats Education at a Glance 2017.
SKOLAS PIEREDZE
Jāsāk ar sadarbības sistēmas izveidi skolā. Par to, ka skolotājiem jāsadarbojas, tiek runāts daudz. Taču ko realitātē – nevis vārdos, bet darbos – nozīmē skolotāju savstarpējā sadarbība, Skolas Vārds izzināja Tukuma 2. vidusskolā. Laikā, kamēr daudzas Latvijas skolas vēl domā, kā labāk organizēt skolotāju savstarpējo sadarbību, Tukuma 2. vidusskolas direktore Anita Locāne teic, ka viņas vadītajā skolā tas ir pašsaprotams veids, kā kopā sasniegt izvirzītos mērķus. Šobrīd projekta Kompetenču pieeja mācību saturā nodarbībās daudz tiek runāts par to, ka jāsadarbojas, taču aizvien vēl rodas jautājums: kā to izdarīt praktiski?
DISKUSIJA
Skolotāju izglītības sistēmas restarts. Kādam jābūt superskolotājam? Kādas ir mūsdienīga skolotāja un skolas vērtības un loma? Kāds ir jaunās skolotāju izglītības konceptuālais modelis, un kādas ES fondu investīcijas paredzētas skolotāju izglītības modernizācijai? Par šiem un citiem jautājumiem izglītības nozares eksperti, speciālisti un izglītības iestāžu pārstāvji sprieda Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajā diskusijā Skolotāju izglītības modernizācija Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanai, kas 13. septembrī notika Latvijas Universitātē.
ATBALSTS SKOLĀM
Eiropas atbalsts Latvijas skolēnu individuālo kompetenču attīstībai. Ieviest jaunas mācību formas, lai izkoptu skolēnu individuālās kompetences – tāds ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projekta Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībā mērķis. To solījušas gandrīz visu pašvaldību paspārnē esošās skolas. Ko paredz projekts un kā līdz šim veicies, stāsta VISC pārstāve, šī projekta vadītāja Liene Voroņenko un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas galvenā speciāliste – eksperte Zane Doniņa.
ATBALSTS SKOLOTĀJAM
Lasītprasmi uzlabo darbs pārī un bezpalīdzības ierobežošana. Pirms jaunā mācību gada, Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs organizēja vasaras skolu Lasītprasmes attīstīšanas laboratorija, kurā kopā ar psiholoģi Ivetu Aunīti tika meklēti risinājumi, sadarbības veidošanai starp pamatskolas skolēniem un pusaudžu vecumā mācību procesā. Skolotāja Jana Bistere dalījās pieredzē par VIMALAs ( vienaudžu mācīšanās lasītprasmes veicināšanai) ieviešanas pozitīvo pieredzi savā skolā. Skolas Vārds piedāvā sarunu par šo tēmu ar psiholoģi Ivetu Aunīti un skolotāju Janu Bisteri.
SKOLA UN SKOLĒNS
Kādos apstākļos skolēni labprāt rada? Pusaudžiem un jauniešiem ir svarīgi, lai radošās prasmes veicinošā vidē ir pieejami visi nepieciešamie materiāli, arī personīgie iedvesmas objekti. Lai rīkotos radoši, viņiem ir nepieciešama sakārtota vide, kā arī iespējas to sakārtot. Stāsta Meldra Sevele, pedagoģijas doktorante, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas Mākslas profesionālās ievirzes programmas skolotāja
PIEREDZE
Skolu reorganizācija Smiltenes novadā – veiksmīgs un pamatots lēmums. Jau otro gadu Smiltenē bērni un jaunieši 1. septembri pilsētā sagaida ne vairs kā trīs atsevišķu skolu pārstāvji, bet gan vienā – Smiltenes vidusskolas – kolektīvā. Novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore stāsta, ka reorganizācijas patiesos rezultātus jutīs vēlāk, bet jau šodien ir skaidrs, ka izdevies veiksmīgi optimizēt infrastruktūru: atteikties no īrētām telpām, uzlabot esošās, izbūvējot trīs pirmsskolas izglītības grupu telpas, kas samazināja bērnudārza rindu, un stabilizēt pedagogu atalgojumu.
NOVADOS
Mazo skolu liktenis novados. Apkopojam novadu pārstāvju viedokļus par skolu optimizācijas plāniem.
Latvijas otro mazāko pamatskolu šogad neslēgs.
Lai lemtu par skolu tīklu Vecumnieku novadā, gaida skaidrāku valsts politiku.
Bauskas novada reorganizējamās vidusskolas absolvēs 30 skolēni.
Alūksnes novadā tuvāko gadu laikā tiks reorganizētas divas skolas.
Piltenes vidusskolu, visticamāk, varētu reorganizēt par pamatskol
No nākamā gada varētu slēgt Istras vidusskolu.
Atsevišķas Sēlijas pašvaldības plāno uzturēt mazākās pamatskolas.
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 9.-21.SEPTEMBRIS
METODISKIE MATERIĀLI
Nejaušie atklājumi. Angļu valodas stunda 10. klasei. Pieredzē dalās Vineta Pavlova, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas angļu valodas skolotāja.
Darbs ar tekstilmateriāliem mājturības un tehnoloģiju stundās 2. klasei. Pieredzē dalās Katrīna Groza, Rudzātu vidusskolas mājturības un tehnoloģiju skolotāja.
Dabas dāvanu izmantošana sporta stundās. Pieredzē dalās Rīgas Ziepniekkalna sākumskolas sporta skolotāja Dace Ametere.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
