Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 7. oktobra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Sabiedriskajai apspriešanai nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts. Sabiedriskajai apspriešanai 25. septembrī nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts "Izglītība mūsdienīgai lietpratībai". Ar to var iepazīties vietnē www.skola2030.lv. Dokumentā vienkopus aplūkoti mērķi, galvenie sasniedzamie rezultāti skolēnam, apgūstamais mācību saturs, pieeja mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā.

KONFERENCE

Jauna veida vērtēšana: vērtēt, lai mācītos, atbalstītu un iedrošinātu. Kādi ir priekšnoteikumi veiksmīgai vērtēšanai, un kā to panākt? Kā vērtēt kompleksu sniegumu? Ko vērtēšana iemāca skolēniem? Vērtēšana kā mācīšanās atbalsts. Kā novērtēt vērtīgo? Uz šiem jautājumiem atbildes tika meklētas konferencē Vērtēt, lai mācītos, kas septembra beigās notika Cēsīs.

SKOLA UN SKOLĒNS

Ko vērtēšana iemāca bērniem? Skola 2030 vecākā eksperte, Rīgas pilsētas sākumskolas direktore Solvita Lazdiņa gandrīz gadu teju vai dzīvojusi skolās, lai pētītu tur pastāvošo dzīvesveidu, ko bērni iemācās līdztekus mācību priekšmetiem. Viens no svarīgākajiem secinājumiem bijis, ka daļa bērnu skolās mācās izvairīties no mācīšanās. Atzīmju sistēma ir viens no instrumentiem, kas viņiem to māca. Galvenais iemesls – atzīmes nebūt neraksturo, kā skolēns mācās, kas viņam ir izdevies, ar ko vēl jāpastrādā.

ĀRVALSTU PIEREDZE

Somijas izglītība: atskaitīšanās vietā ir autonomija un atbildība. „Mēs nekoncentrējamies uz kontroles mehānismiem, Somijā nav skolu kvalitātes testēšanas iestāžu, nav reitingu. Mēs koncentrējamies uz atbalsta sniegšanu viens otram. Ja nepastāv konkurence starp skolām, tad izglītības sistēmā nav strupceļu,” tāsta emeritētā Somijas pamatizglītības mācību satura izstrādes vadītāja Somijas Valsts izglītības aģentūrā Irmeli Halinena.

SKOLU VADĪTĀJI DISKUTĒ

Skolu vadītāji diskutē par valsts aizsardzības mācību. Latvijas Izglītības vadītāju asociācija septembra beigās valdes sēdē sprieda par valsts aizsardzības mācību vidusskolās, jauno skolotāju izglītības modeli, brīvprātīgā skolu tīkla aktivitātēm un citām tēmām, diskutējot un paužot savu viedokli par aktuālo izglītības jomā.

SKOLOTĀJA PIEREDZE

Viss pa īstam – paši veidojam, paši vērtējam. „Atzīstos, ka 20 gadus strādāju stingri pēc priekšrakstiem, bet tagad ļauju vaļu savām idejām, līdz ar to rodot prieku gan sevī, gan bērnos. Ja bērni pasaka, ka šī bijusi labākā stunda viņu mūžā, ka bijis tik interesanti kā vēl nekad, tad saprotu, ka manas pūles nav veltas.” Par to, kā aizraut skolēnus un pašai aizrauties ar mācīšanu, stāsta Laurenču sākumskolas skolotāja Valentīna Voiciša. Viņa, sadarbojoties ar citiem skolotājiem, skolēniem un vecākiem, izveidojusi projektu Mana sapņu pilsēta Laurēnija.

INTERVIJA

Skolotājam jākļūst par virzītājspēku un uzmundrinātāju! Rīgas 25. vidusskolas direktora vietniece, karjeras izglītības pasniedzēja un sociālā pedagoģe Irīda Morozova savā kabinetā pirms intervijas diskutē ar vidusskolas puišiem par kāda jauna projekta virzību. Darāmā esot tik daudz, ka bieži pat nejūtot laika ritumu. Viņa norāda: „Daudzi kolēģi stāsta, ka lietas izprot un jau tā strādā ikdienā, bet pēc šādas tikšanās rodas lielāka drošības sajūta un apstiprinājums, ka viss jau tiek darīts pareizi.”

ATBALSTS SKOLOTĀJIEM

Kā veidojas attieksme pret skolotāja profesiju? Apmierinātībai ar darbu ir liela saistība ar personības iezīmēm. Tas nozīmē, ka cilvēkiem piemīt tādas rakstura iezīmes, kas nosaka viņu apmierinātību vai neapmierinātību ar darbu neatkarīgi no reālās situācijas. Skolotājus uztrauc tas, ka skolās strādā daudz pedagogu, kuri nevar pieņemt pozitīvu domāšanu un izmantot to savā darbā. Tas, viņuprāt, ir viens no „lielākajiem prestiža grāvējiem”. Stāsta Juta Upīte, izglītības zinātņu maģistre, Siguldas valsts ģimnāzijas direktora vietniece.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS  25.SEPTEMBRIS – 5. OKTOBRIS

Pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā.

Mācību satura plānošanā grib palielināt izglītības iestāžu autonomiju.

Sadala mērķdotācijas pedagogu algām šā gada četriem mēnešiem.

Atbalsta deleģējumu Ministru kabinetam noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē un klašu grupā vispārējās izglītības iestādēs.

Pirmspensijas vecuma pedagogi no reorganizējamām vai slēdzamām skolām varēs saņemt valsts sociālo atbalstu.

No dotācijas bērnu brīvpusdienām pārdala 230 000 eiro IZM darbinieku samaksai.

Vidzemes pašvaldības atzīst, ka mazās vidusskolas neizbēgami nāksies reorganizēt.

Tukuma novadā plānots reorganizēt divas vidusskolas.

Atklāj  digitālo mācību platformu jauniešiem “Skolēna digitālais IQ”.

Siguldas Valsts ģimnāzijā iegādāti 15 mācību roboti.

METODISKIE MATERIĀLI

Mācību stunda ekonomikā Darba meklētāju iespējas darba tirgū. Pieredzē dalās Iveta Krilova, Daugavpils 17. vidusskolas skolotāja.

Klases audzināšanas stunda Izteikto vārdu ietekme. Pieredzē dalās Ligita Ķimse, Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas skolotāja.

Matemātika 2.klasei. Kā reizrēķina mācīšanos padarīt aizraujošāku? Pieredzē dalās Antra Freimane, Mārupes pamatskolas skolotāja.

 

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.

Atgriešanās atpakaļ
Lasīt izdevumu
Vēlos abonēt Arhīvs

Šī gada izdevumi

Skolas Vārds

01.05.2024

Pirmsskolā

26.04.2024

Izglītība un Kultūra

04.05.2024

Normatīvie akti

27.03.2024