Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 1. februāra numurā lasiet:

AKTUĀLI

LIVA diskutē ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāju. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valde janvāra beigās tikās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Aldi Adamoviču, lai pārrunātu nozarē aktuālus jautājumus – Izglītības un zinātnes ministrijas ieceri par obligāto vidējo izglītību, plānotos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kā arī ieceri veidot jaunu nevalstisko organizāciju un citus.

NUMURA INTERVIJA

Starpdisciplinārās mācības nav pašmērķis, bet līdzeklis. Par starpdisciplināro mācību pieeju dzīvesprasmju, praktiskā radošuma, uzņēmības un uzņēmējspējas attīstīšanai, kā arī jaunām pieejām un metodēm dažādu veidu domāšanas pilnveidei sarunājamies ar pedagoģijas doktori Rīgas Tehniskās universitātes asociēto profesori Karini Oganisjanu, kura ir izveidojusi savu Starpdisciplināro mācību un kompetenču attīstības centru.

DISKUSIJA

Kas skolas beidzējam ir nepieciešams vairāk – zināšanas vai prasmes? Jaunā mācību satura sabiedriskās apspriešanas gaitā janvāra beigās notika diskusiju forums Kas skolas beidzējam ir nepieciešams vairāk – zināšanas vai prasmes?, kurā viedokļu līderi un nozaru profesionāļi diskutēja par aktuāliem jautājumiem, kā arī apzināja konkrētus priekšlikumus un ierosinājumus jaunā mācību satura pilnveidei.

PROBLĒMA

Vēstures pārbaudes darbu veidošanas metodika kavējas 20 gadus senā vēsturē. Iespējams, ka sabiedrība neko neuzzinātu, katrs savā skolā klusi parūktu, viss noklustu, ja vien Vēstures skolotāju biedrības vadītājs Valdis Klišāns savā Facebook vietnē neierakstītu, ka 12. klases Vēstures olimpiādes uzdevumi atprasījuši sausus faktus, sīkas detaļas, kuras zina tikai tāds cilvēks, kas padziļināti pētījis konkrēto tematu. Valdis Klišāns, kurš ir arī Teikas vidusskolas vēstures skolotājs, norāda, ka šie uzdevumi bija pilnīgi pretēji uz kompetencēm balstīto izglītību, kas tieši aicina jauniešus domāt un argumentēt – nevis skaitīt datumus un gadus vai, piemēram, mēģināt Latvijas kontūrkartē iezīmēt 1918.gada februāra frontes līniju, kas tajā laikā bijusi ārpus Latvijas. Tas bija jautājums, par kuru sociālajos tīklos ciniski uzjautrinājās gan vēstures skolotāji, gan paši skolnieki.

IESPĒJAS

Iespējamās misijas dalībnieki nav supervaroņi. Iespējamā misija ir kustība, kas strādā, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā. Par kustības lomu, šā brīža izaicinājumiem un sadarbību ar skolām stāsta Iespējamās misijas direktors Kārlis Andersons.

ATBALSTS SKOLOTĀJAM

Skolotājs nedrīkst dusmoties? Ja skolotājs ir emocionāli uzvilcies, ir grūtāk koncentrēties, un rodas loģiska nepieciešamība izlādēties. Klases darba laikā pedagoga tā sauktā slēptā agresija var izpausties dažādās formās, piemēram, varas demonstrēšanā, otra noniecināšanā, atriebībā, vēlmē sodīt, pārmācīt vai ignorēt u.c. Stāsta Dace Caica, psihoterapeite.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 17. – 31. JANVĀRIS

Valdība piekrīt 2019. gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Šajā mācību gadā par 1213 obligātā izglītības vecuma bērniem pašvaldībām nav nekādas informācijas

Ilggadējā IZM ierēdne Papule kļuvusi par Ušakova padomnieci

Izsludina pieteikšanos darbam Augšlīgatnes Jaunajā sākumskolā

Siguldas pilsētas vidusskolā izveidos 1.klasi ar mākslu novirzienu

Slēgs Jaunburtnieku pamatskolu

METODISKIE MATERIĀLI

Iecietība un empātija – tolerance. Klases stundas plāns 2. klasei. Pieredzē dalās Ilze Ruģele, Babītes vidusskolas skolotāja.

Mēs esam dažādi. Klases stundas plāns 11.klasei. Pieredzē dalās Līga Kaļišuka, Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolas skolotāja.

 Žurnāla saturs pieejams abonētajiem.