Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 30. aprīļa numurā lasiet:

AKTUĀLI

Saeima konceptuāli atbalsta skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Saeima 26. aprīlī konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākas no sešu gadu vecuma. Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

SKOLAS VADĪBA

Direktoru novērtēšanai nav jāgatavojas – jādara ikdienas darbs. Pozitīvs novērtējums paaugstinās izglītības iestādes vadītāja pašapziņu, motivāciju un sniegs pārliecību par pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt vērtēšanas rezultātus var ņemt vērā, veicot izglītības iestādes vadītāja materiālo stimulēšanu. Turpretī negatīva novērtējuma gadījumā izglītības iestādes dibinātājs, pamatojoties uz vērtēšanas rezultātiem, var lemt par izglītības iestādes vadītāja atbilstību ieņemamajam amatam. Stāsta  Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājas vietniece, Licencēšanas un reģistru departamenta direktore Andra Šenberga.

SKOLAS VIDE

Sociāli emocionālā mācīšanās – katrā Latvijas skolā. Valsts izglītības satura centrs ir iesaistījies starptautiskā projektā Mācīties būt. Projekta īstenošana notiks 20 Latvijas skolās un tā mērķis ir ar laiku sociāli emocionālo mācīšanos ieviest katrā Latvijas skolā. SEM ir process, kurā bērni un jaunieši apgūst prasmes saprast sevi, pārvaldīt sevi – savas emocijas, domas, uzvedību –, saprast citus un saprasties ar citiem, kā arī pieņemt atbildīgus lēmumus. Visas šīs prasmes rada pamatu apzinātam mācību procesam un mazina iespēju atsvešināties no skolas.

KONFERENCE

Skola – augsne, nevis audzētava. Vērtīgākais no konferences Lietpratība sākumizglītībā. Kā skolēnos raisīt mācīšanās prieku un ko nozīmē sociāli emocionālā mācīšanās – par to aprīļa nogalē notikušajā konferencē ar savu pieredzi dalījās skolotāji un augstskolu mācībspēki izteica savus viedokļus no pētnieku pozīcijām.

CIEMOS PIE SKOLAS

Skolotājas kā iedvesmas avots. Carnikavas pamatskola. Šogad Carnikavas pamatskolas dzīvē tiek pāršķirta nozīmīga lappuse, jo šajā mācību gadā darbu pabeidz divas pieredzējušas skolotājas: latviešu valodas un literatūras skolotāja Velta Pētersone un matemātikas skolotāja Žaneta Kovaļevska. Abu skolotāju darba mūžs ir mērāms vairākos gadu desmitos – V. Pētersone skolā ir pavadījusi 50, savukārt Ž. Kovaļevska – 40 gadus. Aizvadīto gadu daudzums varbūt arī nebūtu unikāls, jo Latvijas skolās vēl aizvien varam sastapt skolotājus ar šādu darba pieredzi, taču būtiskais ir tas, ka šīs skolotājas ar savu darba stilu un attieksmi pret darbu un bērniem ir uzlikušas augstu latiņu skolēnu priekšstatos par to, kāds ir labs skolotājs.

AKTUĀLI

Pirmskolas jaunajās vadlīnijās uzsvērta caurviju prasmju apguves nozīmība. Mācības tiks organizētas kā rotaļnodarbība visas dienas garumā. Valodas apguve un fiziskās aktivitātes bērniem būs katru dienu, bet daļa dienas jāpavada ārā svaigā gaisā jebkuros laika apstākļos. Skolotājs vairāk darbosies kā bērnu mācīšanās virzītājs, vērojot bērnu darbu, piedaloties tajā un tad pamanot brīdi, kad virzīt.

SKOLA UN SKOLĒNS

„Es negribu viņam sēdēt blakus!” Tieši skolotājam ar savu attieksmi jāparāda, ka jebkāda veida atstumšana, pazemošana, ignorēšana klasē ir nepieļaujama. Skolotājs ievēro konsekventu un līdzvērtīgu attieksmi pret visiem skolēniem, veicina diskusijas un organizē dažādas aktivitātes, lai paplašinātu bērnu apziņu par katra cilvēka vērtību, veicinātu iecietību un empātiju vienam pret otru, uzsverot katra cilvēka individualitāti, mazinot stereotipus un aizspriedumus.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 16.-27.APRĪLIS

METODISKIE MATERIĀLI

Ideja skolēnu talantu attīstīšanai. Marija Tuče, Rīgas 19. vidusskolas sākumskolas skolotāja.

Klases stunda – draudzība. Dace Puriņa, Cēsu Pilsētas vidusskolas skolotāja.