Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 17. oktobra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Jaunais pamatizglītības standarts dos skolām lielāku brīvību mācību procesa organizēšanā. Pamatizglītības standarts ir pirmais no lielajiem saturiskajiem dokumentiem. Tas noteiks veidu, kādā skolēni nākotnē Latvijā apgūs pamatizglītību. Jaunā satura mērķis visās izglītības pakāpēs ir izglītība mūsdienīgai lietpratībai, lai cilvēki ne tikai zina faktus, bet arī prot pielietot zināšanas. Būtiska inovācija ir, ka sasniedzamie rezultāti definēti tematiskajās jomās, nevis atsevišķos mācību priekšmetos, turklāt visās jomās integrētas caurviju prasmes, kā arī attieksmes un tikumi.

AKTUĀLI

Valsts kontrole: Necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam. Neskaidra, nesaprotama un necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un apdraud profesijas prestižu, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Valsts kontrole veikusi revīziju, vērtējot, vai valsts piešķirtā mērķdotācija pedagogu darba samaksai pašvaldībās tiek izlietota likumīgi, kā arī lai sekmētu pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas sistēmas atbilstību normatīvajiem aktiem.

SKOLAS PIEREDZE

Akcentu pārbīde un jauns metodiskā darba modelis – Rīgas Imantas vidusskolas pieredze. Mūsu valstī notiekošās pārmaiņas izglītības procesā prasa pārmaiņas arī katras skolas metodiskajā darbā un tā organizēšanā – lai varētu strādāt citādi, darbs arī jāplāno citādi. Rīgas Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga dalās pieredzē metodiskā darba akcentu pārbīdē un jauna metodiskā darba modeļa izstrādē un īstenošanā, kura pamatā ir regulāra dažādu jomu pedagogu sadarbība – kopīga darba plānošana, īstenošana un izvērtēšana jēgpilna mācību procesa nodrošināšanai ne tikai skolas telpās, bet arī ārpus tām.

KONFERENCE

Pārmaiņas klasē sākas ar katra skolotāja pārmaiņām. Apmēram tūkstotis skolotāju no visas Latvijas septembra beigās pulcējās Rīgas Latviešu biedrības namā projekta Skola 2030 rīkotajā konferencē Lietpratība pamatizglītībā, lai iepazītos ar pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanas aktualitātēm un pilotskolu pieredzi. Svarīga lieta ir skolēnu sadarbība. Kad bērni strādā kopā, atmosfēra klasē mainās. Ja bērni klasē var justies droši, ērti, izpaužas viņu kreativitāte. Var mainīt mācību programmas u.c., bet pārmaiņu nebūs, ja nemainīsies atmosfēra klasē.

PROBLĒMA

Iekļaujošā mācību procesa nodrošināšana vispārējā izglītības iestādē izmaksā desmit reižu dārgāk un nav sakārtota. Lai vispārizglītojošā skolā varētu mācīties bērni ar speciālām vajadzībām, mācību iestādē jābūt psihologiem, logopēdiem un speciālajiem pedagogiem, kuri nereti skolās ir tikai dažas reizes nedēļā. Daudzviet šādi bērni vispārizglītojošās skolās iekļauti vien pēdējo gadu laikā, lai nodrošinātu kopējo skolēnu skaitu mācību iestādē. Latvijas Speciālo pedagogu asociācijā uzskata – lai gan runāts par iekļaujošu izglītību jau 20 gadu, praktiskā darbība ir zīdaiņa autiņos un sākta tikai pēdējos gados.

SKOLAS VIDE

Kur pazūd kritiskā domāšana. Kritiskā domāšana ir mūsu jaunās izglītības filozofijas pamatmotīvs. Šī jēdziena neprecīza izpratne rada daudz problēmu, kas buksē pārmaiņu ieviešanu Latvijas izglītības sistēmā, uzskata bijusī matemātikas skolotāja, SIA Dots.365 informācijas tehnoloģiju procesu un kvalitātes vadītāja Silvija Avota. Viņa uzskata, ka ir labi un pareizi, ka mēs protam iemācīt zināt un atcerēties. Bet nav labi, ka liekam atcerēties par daudz un nemācām atdalīt to, kas jāzina obligāti no galvas un ko vienmēr ātri un viegli varam izdomāt atkal un atkal no jauna.

CIEMOS PIE SKOLAS

Saglabāt, pielāgot, uzlabot. Skaistkalnes vidusskola. Skaistkalnes vidusskola atrodas ēkā, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Sākotnēji šķiet, ka šī ir arī galvenā atšķirība no citu Latvijas skolu ikdienas – mācību process notiek vēsturiskā ēkā. Taču drīz vien saprotam – tā vis nav. Pēdējo 13 gadu laikā ir notikuši ne tikai skolas fiziskās vides saglabāšanas un uzlabošanas darbi, bet arī mācību procesa pilnveidošana un modernizēšana. Skolas direktore un ekonomikas skolotāja Svetlana Vāverniece atzīst: „Vides saglabāšana un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšana ir uzdevumi, kuri katru dienu ir manā darba kārtībā un vienmēr iet roku rokā.”

SKOLA UN SKOLĒNS

Mācīšanās atkarībā no uztveres tipa. Veiksmīga komunikācija ir atkarīga arī no tā, vai mēs atšķiram un izprotam cilvēku pasaules uztveres īpatnības, proti, vai mēs atšķiram vizuāļus, audiāļus un kinestētiķus. Izrādās, daudz potenciālu konfliktsituāciju izzūd, attiecības uzlabojas, ja apzināmies savu, mūsu tuvāko cilvēku, arī darba kolēģu un skolēnu uztveres tipu.

ATBALSTS SKOLOTĀJAM

Kā ārstēt dvēseli – izdegšanas sindroms. „Bez cīņas nav uzvaras” – labi, ja darbs pieprasa spēkus attīstībai un motivē virzīties uz priekšu. Slikti, ja darbs pārvēršas par sāpīgu ikdienas cīņu ar sevi, atņem dzīvesprieku un nedod neko, izņemot pastāvīgu nogurumu. Šoreiz raksts ir veltīts izplatītai problēmai – emocionālai izdegšanai.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 24. SEPTEMBRIS – 16. OKTOBRIS

METODISKIE MATERIĀLI

Atklātā stunda Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā Pavadoņi apkārt Zemei.

Daudzstūra perimetrs. Matemātikas stunda 2. klasei.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.