Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 11. novembra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Mācību satura plānošanā un īstenošanā īpašu uzmanību pievērsīs integrētām mācībām. Jaunajā mācību saturā paredzētas vairākas būtiskas pārmaiņas "stundu sarakstā" - otrā svešvaloda tiks mācīta nevis no 6.klases, bet no 4.klases, sociālās zinības un vēsture tiks mācīta 4-6.klasē, Latvijas un pasaules vēsture tiks mācīta kopā. Literatūras mācību priekšmets tiks iekļauts kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā. Tāpat izveidota sports un veselības joma, kā arī ieviests jauns mācību priekšmets "Drāma".

Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslas jomā skolēnus mudinās atklāt un pilnveidot savus radošos talantus. Jaunajā mācību saturā ietvertajā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā tiks sagaidīts, ka skolēni sevī spēs atklāt un pilnveidot savus radošos talantus, zināšanas un prasmes.

MĀCĪBU SATURS

Aicina diskutēt par literatūras mācīšanu skolās. Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija ir sagatavojusi atsauksmi par projektu Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem, kas ir pamanīta un izraisījusi plašu rezonansi sabiedrībā. Projekta Skola2030 vadība ar atsauksmi ir iepazinusies un aicina sabiedrību uz produktīvāku diskusiju, kas neaprobežotos ar pārmetumiem par atņemtu vai samazinātu stundu skaitu.

SKOLU TĪKLS

Solītie skolu reorganizācijas labumi makā nekrīt. Izglītības un zinātnes ministrija un skolu tīkla pētījuma autori apgalvo, ka, sakārtojot skolu tīklu, skolotājiem, skolēniem un sabiedrībai gaidāmi daudzi ieguvumi. Uzrunājot vairāku reorganizēto skolu direktorus, šādu pārliecību gan neizdevās gūt, jo izglītības iestāžu vadītāji reformas vērtē visai skeptiski. Lielākas skolotāju algas, efektīvākas skolu apsaimniekošanas dēļ ieekonomēti līdzekļi, ietaupījums uz transporta rēķina, augstāka izglītības kvalitāte, mūsdienīgāk aprīkotas klases – tas viss ir tikai mīts.

SKOLA UN SKOLĒNS

Mediju kompetences caurvija ikvienā priekšmetā. Mediju kompetences nepieciešamību apliecina fakts, ka joprojām 70% skolēnu nepievērš uzmanību raksta autoram, nevērtē avota ticamību un izturas nekritiski pret iegūto informāciju, bet internetu lieto neierobežoti ilgi un daudz. Latviešu valodas aģentūras pārstāve Liene Valdmane uzskata: ir jāsaprot, ka mediju kompetence ir integratīva prasme, kas nozīmē, ka tā ir jāattīsta un to ir iespējams attīstīt jebkurā mācību priekšmetā, nodrošinot starppriekšmetu saikni un mācību procesa kopveselumu.

SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS

Jaunāko tehnoloģiju izmantošana izglītībā. Skola2030 tehnoloģiju jomas satura izstrādes vadītājs, Siguldas pilsētas vidusskolas skolotājs Edgars Bajaruns stāsta, ka pamatskolas mācību standartā aktuālais mērķis ir panākt, lai skolēns spēj radīt sev un sabiedrībai vajadzīgus produktus un digitālus risinājumus.  Atšķirībā no līdzšinējās pieredzes tiek mainīti uzsvari un izcelti divi jēdzieni: domāšana un prasmes. Ar domāšanu saprotot, ka skolēns izprot, kā rodas digitāli risinājumi, vispirms apzinoties problēmas un vajadzības, meklējot ideju, kā tās risināt, un visbeidzot radot risinājumu un izstrādājot to.

CIEMOS PIE SKOLAS

Mājsaimniecība – sagatavošanās patstāvīgai studentu dzīvei. Salacgrīvas vidusskola. Salacgrīvas vidusskolas 12. klases skolēni iepriekšējā mācību gadā skolotājas Līgas Siliņas vadībā sāka apgūt jaunu mācību priekšmetu – mājsaimniecība. Tajā tiek aplūkoti privātās mājsaimniecības ekonomiskie, sociālie un ekoloģiskie jautājumi. Skolotāja piedāvā skolēniem apgūt šīs zināšanas galvenokārt caur pētnieciskām, radošām un praktiskām darbībām. „Mans mērķis ir sagatavot jauniešus patstāvīgai studentu dzīvei,” stāsta L.Siliņa un dalās pieredzē par to, ko nozīmē piedāvāt jauniešiem zināšanas par stereotipiem bagāto un novecojošo jomu – mājsaimniecība.

SKOLAS VIDE

Ja rodas bailes no vadības. Emocionāli labvēlīgs kolektīvs ir katra darbinieka klusa vēlēšanās. Gan lielākā, gan mazākā kolektīvā nevar izvairīties no attiecību samezglojumiem ar  kolēģiem, kā arī, sākot darbu, iepriekš nekad nevar paredzēt, kādas izveidosies attiecības ar skolas vadību. Protams, ka kolektīvs strādā labāk, ja savstarpējās attiecības tajā ir siltas un omulīgas, taču, kā rīkoties, ja rodas bailes no vadības, tās motivēšanas paņēmieniem, tajā skaitā sodiem un divdomīgiem mājieniem?

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 1. - 11 NOVEMBRIS

METODISKIE MATERIĀLI

Projekta metodes lietojums vēstures stundās. Pieredzē dalās Edgars Plētiens, vēstures skolotājs, Raunas vidusskolas direktors.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.