Žurnāls "Skolas Vārds"
Žurnāla SKOLAS VĀRDS 27.februāra numurā lasiet:
Šogad reorganizācija skars vismaz 15, bet likvidācija - vismaz piecas izglītības iestādes. Līdz jaunajam mācību gadam vismaz septiņām izglītības iestādēm tiks mainīta īstenojamā izglītības pakāpe. Vēl kopumā vismaz astoņas izglītības iestādes skars pievienošanās vai apvienošanās process. Savukārt jaunajā mācību savas durvis vaļā nevērs vēl vismaz piecas izglītības iestādes. Ņemot vērā, ka līdz šim lēmumus par skolu tīkla sakārtošanu plānots pieņemt vēl vairākās pašvaldībās, tostarp Rīgā, kopējais reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu skaits, visticamāk, pieaugs.
Reirs: Pedagogu algas pieaugums būs atkarīgs no izglītības reformu izpildes. Pedagogu prasības par papildu finansējuma novirzīšanu algas pieauguma nodrošināšanai būs iespējams izpildīt, ja tiks īstenotas solītās izglītības reformas, 27. februārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
12.klašu skolēniem tiks piedāvāts izvēlēties sevi interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei. Jaunajā vidējās izglītības mācību saturā vidusskolēniem tiks piedāvāta iespēja izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei, stāsta projekta "Skola 2030" vadītāja Zane Oliņa. Domājot par risinājumiem vidusskolas mācību satura pilnveidei, ļoti rūpīgi izvērtēta citu valstu pieredze. Lielākajā daļā valstu vidējā izglītības pakāpē skolēnam ir iespēja izvēlēties apgūstamos mācību priekšmetus. Īpaši padziļināti pētīts Igaunijas un Somijas vidējās izglītības modelis.
Par atkārtotu kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām draud statusa atņemšana. Trīs no četrām izglītības iestādēm - Gulbenes novada valsts ģimnāzija, Jūrmalas valsts ģimnāzija un Viļakas valsts ģimnāzija - atkārtoti neizpilda noteikumos par ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību un kritērijiem noteikto minimālā skolēnu skaitu kritēriju. Viļakas valsts ģimnāzija 2018.gadā nav izpildījusi arī skolēnu rezultātu valsts centralizētajos eksāmenos kritēriju. Šo pašu kritēriju, taču jau atkārtoti, neizpilda arī Krāslavas valsts ģimnāzija. Skolu vadītāji stāsta par situāciju savās skolās.
MĀCĪBU SATURS
Par jauno mācību saturu matemātikā. Projekta Skola2030 matemātikas mācību jomas vadītājs, vecākais eksperts Jānis Vilciņš uzskata, ka lielākais izaicinājums ir plānot skolas matemātikas saturu no skolēna pieredzes un izziņas procesa skatupunkta: “Viens no darba rīkiem, ko veidojam, ir pēctecīga un saistīta galveno jēdzienu un apgūstamo prasmju matrica no 1. līdz 12. klasei.”
Jaunais mācību saturs sociālajā un pilsoniskajā jomā. Viens no lielajiem izaicinājumiem ir mainīt līdzšinējo mācīšanas pieeju. „Iepriekš tā vairāk balstījās faktu iegaumēšanā, īpaši vēsturē. Tagad virzāmies uz dziļāku izpratni, prasmju attīstīšanu, kritisko domāšanu,” stāsta projekta Skola2030 sociālās un pilsoniskās mācību jomas vadītājs, vecākais eksperts Ansis Nudiens. Tādējādi galvenā vērība tiek pievērsta nevis datumu un faktu iegaumēšanai kā pašmērķim, bet gan to analīzei, sakarību meklēšanai, tādā veidā mācoties patstāvīgi spriest.
SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBA
Ilgtspējīga attīstība – aktualitāte skolotāju izglītībā. „Skolotājiem būtu jāmāca bērniem dzīvot lielajā pasaulē pat tad, ja viņi dzīvo mazā ciematā, un mūsu skatupunktam, rīcībai un atbildībai jābūt pasaules plašumā, jo tā ir ienākusi mūsu ikdienā ar dažādām citās valstīs audzētām un ražotām lietām,” uzskata Latvijas Universitātes Skolotāju izglītības nodaļas pasniedzēja, biedrību Zaļā brīvība un Latvijas Platformas attīstības sadarbībai pārstāve Inga Belousa.
SKOLA UN TEHNOLOĢIJAS
BETT Show 2019: kas jauns izglītības tehnoloģijās? 2019. gada janvārī ar lielu pārliecību var teikt, ka izglītības sistēma arī ir satraukusies par mākslīgā intelekta (MI) ienākšanu nozarē. Zinot, ka daudzās pasaules valstīs skolās trūkst pedagogu, pamatots ir jautājums, vai MI jau drīzumā spēs klases telpā aizstāt skolotāju, lai skolēniem sniegtu pamatzināšanas, bet īstais skolotājs būs konsultants vai nodarbosies ar spējīgāko skolēnu izglītošanu. Stāsta Sintija Buhanovska, Zvaigzne ABC Interaktīvo mācību materiālu izstrādes grupas vadītāja.
SKOLA UN SKOLĒNS
Līdzās digitālajai paaudzei. Varas attiecības šobrīd mainās, un mēs piedzīvojam jaunās civilizācijas dzimšanu. Vai ir viegli? Nē. Vai ir viegli šajos apstākļos audzināt bērnus? Nē. Bet būtībā viss agri vai vēlu sociālo zinātņu teoriju radītājiem nostabilizēsies un mēs nokļūsim līdz konsensam.
Z paaudze. Interesanti, ka Z paaudzes bērni Latvijā tomēr par nozīmīgākām darbībām nekā tehnoloģiju lietošana uzskata zīmēšanu, galda spēļu spēlēšanu kopā ar vecākiem, braukšanu ar velosipēdu un rotaļas svaigā gaisā.
SKOLOTĀJA PIEREDZE
Digitālie rīki ietaupa skolotāju laiku. Mežciema pamatskolas matemātikas un informātikas skolotāja Inga Kauškale Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā skolotājiem pasniedz kursus “Digitālās prasmes un /vai digitālā caurvija mācību procesā 21. gadsimta prasmju attīstīšanai.”
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS 11.-28. FEBRUĀRIS
METODISKIE MATERIĀLI
Kas ir laba klase? Klases stundas apraksts 3.klasei. Pieredzē dalās Silva Liepiņa, Rūjienas vidusskolas skolotāja.
Empātijas attīstīšana, citādā pieņemšana. Klases audzināšanas stunda 7. klasei. Pieredzē dalās Sanita Arāja, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskolas skolotāja.
Atraktīva veselības mācības alternatīva – datorspēle VESELĪBNIEKS. Apzinoties, ka tehnoloģiju izmantošana ir nozīmīgs instruments informācijas ieguvei, radīts gan skolā, gan ģimenē izmantojams rīks – atraktīva veselības mācības alternatīva – datorspēle jaunākā skolas vecuma bērniem „Veselībnieks”. Tās mērķis – rosināt jautāt, uzzināt, saprast un mācīties pielietot.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
