Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 3.aprīļa numurā lasiet:

AKTUĀLI

Skolu direktori lūdz VISC turpmāk vairs nepubliskot konkrētu skolu rezultātus eksāmenos. LIVA ir nosūtījusi oficiālu lūgumu VISC, lai turpmāk vairs netiktu publiskoti individuālu skolu sasniegumi valsts pārbaudes darbos. LIVA tāpat lūdz šādus datus neizsniegt arī trešajām pusēm. VISC savukārt neplāno mainīt pastāvošo centralizēto eksāmenu rezultātu publiskošanas kārtību. Kā norāda VISC direktors Guntars Catlaks, ņemot vērā, ka izglītības iestādes īsteno programmu, par kuru maksā valsts, respektīvi, nodokļu maksātāji, sabiedrībai ir tiesības zināt skolēnu snieguma rezultātus

Pedagogu arodbiedrība sāk streika procedūru. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome 27. martā nolēma sākt streika procedūru, jo nav guvusi pārliecību, ka valdība šogad izpildīs pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku. Tas nozīmē, ka tuvākajās nedēļās LIZDA reģionālajās arodorganizācijās tiks lemts par atbalstu streikam, tā iespējamo formātu un laiku. Pēc tam notiks LIZDA padomes sēde, kas plānota 17.aprīlī. Pagaidām tiek pieļauta iespēja streiku rīkot septembrī, taču par tā konkrētu norises formu un laiku vēl tiks lemts.

KONFERENCE

Skolā jādomā tāpat kā biznesā. Uzņēmība un uzņēmējspēja, kā šīs īpašības skolotājiem attīstīt bērnos, bija šā gada konferences Gandrīz ideāla skola galvenās tēmas. Uzmanība tika pievērsta arī skolotāju iekšējām sajūtām – kā saglabāt pozitīvismu un neizdegt mūsdienu steidzīgajā pasaulē. Konference 15. martā norisinājās Cēsu 2. pamatskolā.

Dodiet vārdu bērniem, un viņi mācīsies ar prieku. Skolotājs kā mācību procesa virzītājs, jādod iespēju bērniem pašiem jautāt, pētīt, meklēt atbildes, sadarboties un mācīties ar prieku – par to tika spriests konferencē pirmsskolai Darbojos, izzinu – mācos ar prieku!, kas 14. martā norisinājās Valmieras kultūras centrā.

PĒTĪJUMS

4. klašu skolēni piedalās pasaulē prestižākajā matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču pētījumā. Šis ir pēdējais starptautiskais pētījums matemātikā un dabaszinātnēs, kas vēl notiek pēc līdzšinējā mācību satura, jo nākamajā pētījumā jau piedalīsies skolēni, kuri no 1. klases mācās pēc jaunā satura un pieejas. Pētījums kalpos kā atskaites punkts, vai izglītības reformai ir rezultāti.

MĀCĪBU SATURS

Aktualitātes mācību saturā: dabaszinātņu mācību joma. Dabaszinātņu jomā paši svarīgākie atslēgvārdi jaunajā saturā ir skolēnu patstāvīgums, darba disciplīna, pētniecība, starpdisciplinaritāte, uzskata projekta Skola2030 eksperts Mihails Basmanovs.

Valoda ir instruments, kurš jākopj un jāskaņo ik dienu. Kāda ir izglītības ieguves valodas nozīme konkurētspējīgas izglītības ieguvē? Kas mainīsies pilnveidotā mācību satura ieviešanas gaitā latviešu valodas stundās? Kā veidot latviešu valodas apguvei labvēlīgu vidi un panākt, lai latviešu valodas apguves process sagādātu prieku? Tie ir jautājumi, par kuriem vairāk nekā 130 latviešu valodas skolotāju diskutēja Latviešu valodas aģentūras organizētajā konferencē „Aktualitātes latviešu valodas apguvē”.

Skolās veiksmīgi noris Valsts aizsardzības mācības aprobācija. Valsts aizsardzības mācību kā obligātu mācību priekšmetu plānots ieviest no 2024. gada. Šogad 13 skolās notiek mācību satura aprobācija. Atsauksmes pozitīvas, turklāt nākamajā mācību gadā paredzēta aprobācija vēl 50 skolās.

SKOLOTĀJA PIEREDZE

Bez aktīva skolotāja nebūs aktīvas klases. Bauskas sākumskolas skolotāja un klases audzinātāja, eTwinning vēstniece Līga Bajāre  vebinārā Metodes aktīvas klases veidošanai sākumskolā dalījās ar pieredzi par metodēm un uzdevumiem aktīvas klases veidošanai sākumskolā. Bauskas sākumskolas skolotāja stāsta par dažādām metodēm, kuras izmanto ikdienas darbā, lai organizētu aktīvu un mūsdienīgu mācību procesu.

CIEMOS PIE SKOLAS

Iespēja katram. Rīgas Austrumu vidusskola. Rīgas Austrumu vidusskolas logopēdi sadarbībā ar Latvijas skolām Rīgā un Rēzeknē, kā arī ar Latvijas Logopēdu asociāciju, kolēģiem Igaunijā, Baltkrievijā un Krievijā ir komplektējuši un nemitīgi uzlabo materiāltehnisko bāzi darbam ar skolēniem, kuriem ir valodas traucējumi, un ar šo bāzi ir kļuvuši par starptautisku profesionālu palīgu citiem kolēģiem.

IR PAR KO PARUNĀT

Ilūzijas, domājot par sevi un citiem. Visdrīzāk ikviena cilvēka dzīvē ir bijuši brīži, kuros esam vērtējuši, kā citi cilvēki rīkojušies konkrētā situācijā – kolēģi, bērni, radi, bērnu vecāki, politiķi, kaimiņi, draugi utt. Iespējams, pat esam teikuši: to nu es nekad nedarītu! Piemēram, nepamestu citu nelaimē, būtu iejūtīgs pret citu ciešanām vai nekļūtu agresīvs. Taču Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas profesors Ivars Austers stāsta, ka dažādi eksperimenti un pētījumi parāda – patiesībā nav pamata tik optimistiskiem apgalvojumiem par mūsu prognozēto rīcību, jo „īsti nespējam aptvert to, cik daudz un cik lielā mērā mūs ietekmē situācija”.

Situācijas ietekme uz cilvēka uzvedību. „Domājot par kāda cita cilvēka uzvedības cēloņiem, mēs par maz ņemam vērā situāciju, kurā darbība notikusi, bet pārlieku lielu vērību pievēršam cilvēkam pašam,” ir pārliecināts psiholoģijas doktors Ivars Austers un paskaidro, ka tā ir pamata atribūcijas kļūda – stabila tendence saskatīt vai piedēvēt uzvedības cēloņus lielākā mērā cilvēkam nekā situācijai. Izrādās šī tendence piemīt mums visiem. Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā norāda, ka patiesība, protams, ir pa vidu – abi faktori (gan personība, gan situācija) iespaido to, ko mēs darām.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

METODISKIE MATERIĀLI

Kam es labs? Kam es slikts? Klases audzināšanas stunda, ārpusklases lasīšana. Viktorija Dervanova, Maltas speciālās internātpamatskolas skolotāja.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.