Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 5.septembra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Skolu vadītāji par galvenajiem izaicinājumiem jaunajā mācību gadā. Rīgas skolu vadītāji kā galvenos izaicinājumus gaidāmajā mācību gadā min kompetencēs balstīta satura ieviešanu un pedagogu trūkumu, atzina aptaujātie skolu direktori. Viens no jaunā mācību satura trūkumiem ir kvalitātes noteikšanas sistēmas trūkums. Nav izveidota kvalitātes noteikšanas sistēma, kas būtu saprotama un atbilstu realitātei. Daudz sola un daudz deklarē, bet joprojām ir ļoti dekoratīvi mērķi. Mācību saturs ir pārblīvēts. Tas neatbilst mūsdienu laikam un neveicina atbalstošas vides radīšanu, kurā katrs skolēns varētu attīstīt savas zināšanas un prasmes.

JAUNO MĀCĪBU GADU UZSĀKOT

Izglītības un zinātnes ministre stāsta par jaunā mācību gada aktualitātēm. Galvenais ir pedagogu darba samaksas noteikumi un valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai. No nākamā gada ir plānots mainīt arī budžeta vietu izmaksas un paaugstināt latiņu iestājai augstskolās. Plānots, ka uz budžeta vietu varēs pretendēt tikai skolēns, kura atzīmes ir 6 un augstāk. Iecerēts arī pārskatīt kritērijus ģimnāzijām.

KONFERENCE

STEM jomas skolotāji – atraktīvi un radoši. Interaktīvā izstāde „Ideju tirgus”. Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrs 20. un 22. augustā Rīgā organizēja divas metodiski praktiskās konferences dabaszinātņu, matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas skolotājiem, akcentējot STEM jomu nozīmību no sākumskolas līdz vidusskolai. Skolotāji dalījās labās prakses piemēros interaktīvajā izstādē „Ideju tirgus” un piedalījās metodiski praktiskajās darbnīcās.

Izplatītākie 9 maldīgie skolēnu priekšstati ķīmijā. Metodiski praktiskajā konferencē dabaszinātņu, matemātikas, inženierzinātņu un tehnoloģiju jomas skolotājiem, „Skolas Vārds” apmeklēja darbnīcu „Kā identificēt un mainīt skolēnu maldīgos priekšstatus ķīmijā?”, kuru vadīja LU SIIC eksperts un Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas skolotājs Kārlis Greitāns. Sākumskolas skolotāji savā darbnīcā skolēnu maldīgos priekšstatus ķīmijā nodēvējuši par „pekstiņiem, ko bērns izdomājis”. Savukārt pasaulē skolēnu maldīgie priekšstati, patiesības sapratne un izpratnes apzināšanās ir ķīmijas didaktikas pētnieku izpētes objekts. Tos savā maģistra darbā pētījis arī K. Greitāns.

AKTUĀLI

Tehnoloģiju gada īstenošanai piešķirs 750 000 eiro finansējumu. 2019./2020. mācību gads pasludināts par Tehnoloģiju gadu. Izglītības iestādes līdz 2019. gada 30. septembrim var iesniegt savus pieteikumus Tehnoloģiju gada īstenošanai skolās, piesakot tādus pasākumus kā jaunu speciālistu piesaiste datorikas un tehnoloģiju apguvei, papildu nodarbības pedagogiem, interešu izglītības programmu īstenošana un apguve pašvaldībās.

Skolotāji Latvijā: vecums, mācību metodes klasēs, tālākizglītība. Pētījuma TALIS rezultāti. 51% Latvijas skolotāju ir vecumā no 50 gadiem un vairāk (citur – 34%). Skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi. Šis rādītājs ir augstāks nekā vidējais skolotāju vecums citās TALIS pētījuma valstīs – 44 gadi. Tas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jāaizvieto apmēram puse skolotāju no pieejamā skolotāju darbaspēka.

VIEDOKLIS

Pedagogs: īstenoju savu izpratni par ideālo skolu. Skolu redzu kā vietu, kur bērni ne tikai iegūst zināšanas, atklāj savus talantus un iegūst no katra pedagoga personības, bet arī iepazīst īsto dzīvi – to, kas ir aiz klases sienām, domās par jauno mācību gadu stāsta privātās vidusskolas „Patnis” pedagogs ar desmit gadu pieredzi Kaspars Fogelis. Viņa darbs ar jauniešiem aizsācies jau ļoti sen, kad viņš bijis vairāku nevalstisko organizāciju vadītājs un dažādu izglītojošu piedzīvojumu nometņu organizators un vadītājs laikā, kad pats vēl bija jaunietis. K. Fogelis uzsver, ka skola kā sistēma ir diezgan atrauta no īstās un reālās dzīves, bieži vien ļoti izolēta no apkārtējās sabiedrības ar izveidotu mākslīgu atsevišķu sistēmu.

FORUMS

Drosme būt pedagogam. Kas skolotājam ir jāmāk, lai viņš būtu profesionāls un drosmīgs jebkurā situācijā savā darbā? Vai skolotājs var augt un pašizpausties, ja viņu nemitīgi kontrolē? Par to un daudz ko citu sprieda forumā „Drosme būt pedagogam”. Ir svarīgi nepārtraukti pašizglītoties. Skolotājam ir jāiet pie skolas vadības un jāsaka, ka viņš labprāt pašizglītotos, lai labāk spētu strādāt ar skolēniem. Skolotāja drosme šajā ziņā ir saprast, kā viņam pietrūkst, lai varētu tālāk pilnveidoties un strādāt produktīvāk.

ATBALSTS

Uz sadarbību vērsts vadības stils. Lai gūtu panākumus profesionālajā darbībā un veidotu labas, veiksmīgas darba attiecības ar saviem darbiniekiem, viens no galvenajiem  izglītības iestāžu vadītāju uzdevumiem ir izveidot efektīvu un saliedētu darba komandu, ar kuru kopā sekot iestādes vīzijai un realizēt izvirzītos mērķus. Kādreiz darbinieks bija padotais, kurš izpildīja vadītāja jeb darba devēja norādes. Mūsdienās darbinieki ir līdzvērtīgi komandas locekļi. Darba devējs iesaista darbiniekus iestādes jeb organizācijas vīzijas radīšanā un plānošanā. Tas paver iespēju katram darbiniekam parādīt un realizēt savas spējas un sniegt savu ieguldījumu kāda iestādes līmeņa jautājumu risināšanā.

PROJEKTS

„Erasmus+” kursu pieredze Kaunatas vidusskolā. Kaunatas vidusskolā „Erasmus+” nav svešs jēdziens, jo īstenoti divi projekti ar mobilitātēm uz tādām partnervalstīm kā Vācija, Itālija, Grieķija, Francija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija un Igaunija, kā arī nu jau divi projekti ar skolotāju mobilitātēm jaunas pieredzes uzkrāšanai Kiprā, Slovēnijā un Spānijā.

METODISKIE MATERIĀLI

Radošs darbs dzejas pasaulē – grūts darbs vai prieka noslēpums? Latviešu valodas un literarūras stundas 5.–9. klasei. Pieredzē dalās Solvita Vencjuna, Vangažu vidusskolas latviešu valodas skolotāja.

Meitenes un puiši – kā vienam otru saprast? Audzināšanas stunda 8.-9. klasei. Pieredzē dalās Kristīne Aizpurve, Madonas pilsētas vidusskola skolotāja.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.