Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 2. aprīļa numurā lasiet:

VIEDOKLIS

Tālmācība Latvijā ir saturiski un tehniski labi attīstīta. Tālmācība kā mācību forma ir jānošķir no mācīšanās attālināti, tomēr abos gadījumos ļoti svarīga loma ir modernajām tehnoloģijām, skolēna prasmēm pašam apgūt mācību saturu un motivācijai sasniegt noteiktus mācību rezultātus. Izglītība tālmācības formā liek skolēnam pašam uzņemties lielāku atbildību un būt daudz motivētākam, nekā apmeklējot klātienes izglītības programmu. Noteikti nepieciešama lielāka paškontrole un izpratne, ka ir apzinīgi jāmācās.  Inita Juhņēviča, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

IZM izveido izglītojošu TV kanālu "Tava klase".

Jaunā izglītības kanāla satura izstrādē iesaistītie pedagogi saņems autoratlīdzības.

Ārkārtējās situācijas pagarināšanas gadījumā pedagogi atbalstītu centralizēto eksāmenu atcelšanu.

IZM: 96% skolu direktoru norādījuši, ka pedagogiem ir pieejams attālinātajām mācībām nepieciešamais aprīkojums.

LIZDA: Ar attālinātajām mācībām visas iesaistītās puses tiek galā labi.

Pedagogi: Attālinātajā mācību procesā ļoti būtiska ir atgriezeniskā saite ar vecākiem.

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu valsts konference notiks tiešsaistē.

Arī ārkārtas situācijas laikā turpina sniegt atbalstu skolēniem, kuriem identificēti priekšlaicīgi mācību pārtraukšanas riski.

LIZDA aicina piešķirt piemaksas arī pirmsskolas pedagogiem, viņu palīgiem un tehniskajam personālam.

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcels uz 2021. gadu.

INTERVIJA

Tālmācība prasa pašdisciplīnu. Jau otro nedēļu visi skolēni mācās attālināti, un arī skolotāji strādā šādā sistēmā, kas gan vieniem, gan otriem ir jauna pieredze. Taču Latvijā jau vairāk nekā desmit gadu pastāv tālmācība, tātad izglītību iespējams iegūt attālināti. E-žurnāls „Skolas Vārds” sarunājas ar Rīgas Tālmācības vidusskolas direktoru Edgaru Grīni.

ATTĀLINĀTĀ MĀCĪŠANĀS

Mācoties attālināti, liekam pamatus nākotnei. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla „eTwinning” ietvaros 26. martā organizēja vebināru „Attālinātā mācīšanās – īstermiņa risinājumi ārkārtas situācijā vai jaunas iespējas ilgtermiņā?”, kurā izglītības konsultante, supervizore Inga Pāvula stāstīja, kā tikt galā ar attālinātās mācīšanās izaicinājumiem. „Es visiem sludinu – ir jāmēģina, ir jākļūdās! Nebūs pareizās atbildes un risinājumu,” saka I. Pāvula.

Mācīšanās tiešsaistē – kā tajā nepazaudēt cilvēcību? „Tas ir liels izaicinājums, situācija ir neordināra, risinājumi arī, tāpēc jāizvērtē, kas der katram konkrēti, un nevajag steigt uzreiz visu ieviest,” tā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Eiropas skolu sadarbības tīkla „eTwinning” ietvaros 19. un 20. martā organizētajos vebināros atgādināja „eTwinning” vēstniece Edīte Sarva, stāstot un praktiski rādot, kā veiksmīgi organizēt mācību darbu tiešsaistē.

IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE

Pārmaiņas izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmā un akreditācijas norisē. Kāpēc šobrīd ir aktuāla izglītības kvalitātes vērtēšanas sistēmas maiņa? Pārliecību, ka nepieciešamas izmaiņas izglītības kvalitātes vērtēšanā un akreditācijas norisē, radījuši vairāki apstākļi. Pirmkārt, Latvija gatavojas pārejai uz jaunu izglītības saturu, un, ja mainīsies izglītības saturs, noteikti jāmainās arī veidam, kā vērtējam šī satura īstenošanas kvalitāti. Inita Juhņēviča, Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja.

PIEREDZE

Mācību risinājumi attālināti. Frīdis Sarcevičs ir Auces vidusskolas informātikas skolotājs, kurš kopā ar savu kolēģi Gati Seršņevu (Auces Pieaugušo izglītības un informācijas centra ārštata informācijas tehnoloģiju pasniedzējs) jau ilgus gadus organizē kursus skolotājiem par darbību interneta vidē ne tikai klātienē, bet arī attālināti.

Pirmās dienas attālinātā mācību procesā. Daiga Rubene Jaunpiebalgas vidusskolā strādā sešpadsmit gadu. Viņa pasniedz dabaszinības 5. un 6. klases skolēniem un bioloģiju 7.–12. klases skolēniem. Šogad D. Rubene saņēma Ekselences balvu, ir novērtēta skolotājas prasme ieinteresēt skolēnus dabaszinātnēs un izglītot skolēnus, lai viņi varētu sasniegt arvien labākus rezultātus mācībās.

Kā iemācīties domāt un neaizmirst pajautāt: kāpēc? „Cilvēkiem, kas darbojas eksaktajā sfērā, neķeras klāt dažādas publiskajā telpā izskanošas muļķības un saprotami kļūst dažādu šarlatānu mēģinājumi pārdot apšaubāmas preces vai pakalpojumus. Prāts, kas trenēts šādi domāt, allaž prasīs, kā, kāpēc,” teic Ģirts Zāģeris. Viņš strādā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā piekto gadu un šogad saņēma Ekselences balvu par lielisku darbu un skolēnu motivēšanu fizikas mācībām.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.