Žurnāls "Skolas Vārds"

Žurnāla SKOLAS VĀRDS 21. maija numurā lasiet:

AKTUĀLI

Latvijas vidusskolās un ģimnāzijās dažādi uzņemšanas noteikumi. Tā kā atcelti centralizētie eksāmeni 9. klases skolēniem, tad izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska deleģēja skolām un pašvaldībām pašām lemt, kādu kārtību noteikt, vai un kādus iestājpārbaudījumus rīkot, uzņemot nākamajā izglītības līmenī. Uzrunājām vairāku skolu vadītājus, lai uzzinātu, kādi risinājumi meklēti un kāda ir gaidāmā situācija skolēniem, kā arī kādi izvēļu grozi tiek piedāvāti.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS

Eksāmenu dalībnieki maskas varēs nelietot, ja eksāmena telpā nepiedalīsies personas ar paaugstinātiem veselības riskiem.

Konkursa "FIZMIX Eksperiments" uzvarētāji noskaidroti vēl nebijušā neklātienes finālā.

Pirmo reizi organizēs kombinētos iestājpārbaudījumus mācībām vairāk nekā 20 Rīgas skolās.

IZM: Lēmums par liecību izsniegšanas organizēšanu klātienē skolām jāpieņem patstāvīgi.

VIEDOKLIS

Nopietni vai pa jokam – gribu būt skolotājs. 12. maijā notika bezmaksas digitālā konference „Skolotājs: misija vai darbs?”. Tā tika pieteikta kā iespēja uzzināt vairāk par jauno skolotāju izglītības projektu „Mācītspēks”, kā arī uzklausīt nodibinājuma „Iespējamā misija” skolotāju pieredzes stāstus. Laikraksts izvēlējās atspoguļot pieteikto diskusiju no skolotāju skatpunkta, bet radās dažādas pārdomas.

EMOCIJU VIESISTABA

Viss labais sākas ar sarunām un ieinteresētu attieksmi. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tiešsaistē izveidojusi „Emociju viesistabu”, kurā notiek sarunas par atbalstu nedrošā brīdī. 13. maijā žurnāliste Daina Jāņkalne sarunājās ar Pusaudžu psihoterapijas centra klīnisko vadītāju Nilu Konstantinovu, psihoterapeiti Dr. psych. Diānu Zandi un Raunas vidusskolas direktoru, vēstures skolotāju Edgaru Plētienu par stresu, emocionālo diskomfortu un arī emocionālo spiedienu, kā to visu pamanīt laikus un neitralizēt. Žurnāls sniedz ieskatu galvenajās atziņās, bet ierakstu varat noskatīties un noklausīties IZM tīmekļvietnē.

VIEDOKLIS

Bez prasmju pilnveidošanas nav iedomājama nākotne. „Digitālās prasmes” – šis vārdu salikums liekas tik pašsaprotams, ka dažreiz pat kaitina, ka par to atkal ir jārunā. Tas nav tāpēc, ka esmu programmētāja vai perfekti pārvaldu dažādas tehnoloģijas. Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmijas laiks licis saprast, ka dažiem tik elementārā „Google Hangouts” un „MS Teams” zvani vai „WhatsApp” lietošana interneta pārlūkā ir jaunas prasmes, kas jāapgūst un prasa laiku. Tieši šī iemesla dēļ man ļoti patīk vadīt IT Izglītības fondu „Start(IT)”, kas strādā pie tā, lai skolās un ikvienam būtu iespēja apgūt nākotnes prasmes. Tas ir daudz svarīgāk par nākotnes profesiju apguvi, jo par to, vai viena vai cita profesija pastāvēs, mēs varam tikai spekulēt.

RUNAS MĀKA

Lai varētu runāt precīzi, skaidri un pašpārliecināti.  „Viena lieta ir izmantot ātrus pašpalīdzības paņēmienus, bet cita – sākt savas runas uzlabošanu, kad strādājat ar savām maņām, ķermeni, domāšanu un pieslēdzat uzmanību visiem tiem slēptajiem resursiem, kas jau ir pieejami, un ar tiem rīkojaties apzināti. Ir dažādi psiholoģiski paņēmieni, kā sevi noskaņot un atbrīvot, lai balss rezonētu, atvērtos, būtu spēcīga, jaudīga un iedvesmojoša,” stāsta „Runas skolas” lektore Zane Daudziņa. Viens no skolotāja darbarīkiem ir arī viņa balss un runas māka, tādēļ iedvesmai daži viņas ieteikumi, kā ātri sagatavoties pirms uzrunāt citus.

PIEREDZE

Pieredzes stāsts: līdz ar pirmo viesošanos skolā jutu, ka tā ir pareizā izvēle. Sākot ko jaunu, pārmaiņas ierastajā dzīves ritmā ir neizbēgamas. Reizēm šīs pārmaiņas var biedēt vai atturēt cilvēku no dažādu iespēju izmantošanas. Taču Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotāja un nodibinājuma „Iespējamā misija” absolventa Valda Zutera pieredzes stāsts liecina, ka pārmaiņas ikdienā var nest ko labu.

TĀLĀKIZGLĪTĪBA

Ielikti pamati spēcīgai programmēšanas skolotāju kopienai. Maijā noslēdzās programmēšanas skolotāju mācības, lai programmēšanas skolotāji varētu pasniegt augstākā līmeņa programmēšanu vidusskolas vecuma skolēniem pēc projektā „Skola 2030” izstrādātā vidusskolas pilnveides modeļa. 31 skolotājs, viņu vidū 21 pedagogs no reģioniem, saņēma IT Izglītības fonda „Start(IT)” apliecības.

PIEREDZE

“Skola2030” eksperti viesojas Somijas skolās. Somijas izglītības sistēma pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (angliski – Organisation for Economic Co-operation and Development jeb OECD) starptautiskajiem skolēnu salīdzinošajiem pētījumiem ir viena no labākajām pasaulē. Par to stāsta, raksta un lasa daudzviet pasaulē, apraksta zinātniskos izdevumos, un par to ir dzirdējuši vairākums pedagogu. Gatavojoties pārmaiņām Latvijas izglītības sistēmā un izstrādājot pilnveidoto mācību saturu un pieeju, pērn “Skola2030” ekspertu komanda devās izzināt Somijas izglītības panākumu stāstu.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.