Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS 11.septembra numurā lasiet:

AKTUĀLI

Vai turpmāk skolā atzīmes neliks? Vērtēšanas procesā iesaistīsim pašus skolēnus – vērtēs sevi un savstarpēji cits citu. Vērtēšana vairs nav tikai skolotāja atbildība. Pētījumi liecina, ka sākotnējā ballu jeb atzīmju vērtēšanas sistēma bērna motivāciju ietekmē negatīvi un neveidojas iekšējā motivācija. Mazajās klasēs ir ārkārtīgi svarīgi saprast sevi un savu mācīšanos un veidot iekšējo motivāciju. Ko izdara atzīmes? Skolēns secina, ka mācās vērtējuma dēļ, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc mācās.

IZGLĪTIBAS ZIŅAS

Pirmo reizi Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē skolēns no Latvijas izcīna zelta medaļu.

IKVD: Skolām nav tiesību pieprasīt apliecinājumu par bērna un ģimenes atgriešanos no ārvalstīm.

Covid-19 skartā klase mācījusies vienā telpā, skolēnu plūsmām nekrustojoties.

Teju visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu nekā OECD valstīs vidēji.

Latvijā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidz krietni retāk nekā vispārējā izglītībā.

ATGĀDINĀM

Rīcība, ja ir aizdomas vai tiek atklāts infekcijas gadījums iestādē. Informācija pirmsskolām, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm.

SKOLA UN SKOLĒNS

Kāpēc rodas dusmas un agresija un kā tās pamanīt laikus. „Esmu ievērojusi, ka gan pieaugušajiem, gan bērniem, ja viņi nezina, kas un kā notiks, sākas uzvedības problēmas, bet ir instrumenti sarežģītas uzvedības risināšanai,” stāsta Līga Bērziņa, uzsākot vebināru „Dusmu un agresijas mehānismi skolā”, kas notika 4. septembrī. L.Bērziņai ir 13 gadu pieredze, strādājot ar pieaugušajiem un meklējot cēloņus emocionālajai vardarbībai darba vidē, sešus gadus viņa vada Latvijas Autisma apvienību, un pēdējos gados ir arī portāla www.uzvediba.lv vadītāja. Viņasprāt, nekas nenotiek bez iemesla, tikai jābūt vērīgam un ieinteresētam izprast, kāpēc cilvēks kļūst dusmīgs un agresīvs, jo tic, ka cilvēki piedzimst labi.

PĒTNIEKA DOMĀŠANA

Kā mācīt skolēnam domāt, apgūstot STEM? Par to, kā mācīt skolēnam domāt, apgūstot STEM, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (SIIC) sākumskolas konferencē „Uzdrīkstos! Domāju! Radu! Dabaszinātnes, matemātika, inženierzinātnes un tehnoloģijas skolā” stāsta SIIC izpilddirektors Uldis Dzērve. „Palīdzēsim skolēnam salikt dabas „bildi” – no puzles gabaliņiem izveidot ābola attēlu, kas ir SIIC pamatlogo!” atraktīvā videolekcijā, rādot dažādus eksperimentus, kurus skolotāji var izmantot arī savās stundās, aicina Uldis Dzērve.

PIEREDZE

Domāšanas trenēšana ar ķīmijas palīdzību. „Skolēni man dažkārt jautā: kas es esmu vairāk – ķīmiķis vai skolotājs? Un es skaidri zinu, ka esmu vispirms pedagogs. Uzskatu, ka skolotājs nevis māca, bet gan palīdz iemācīties,” uzskata Ogres Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Ilze Pomere. Viņa uzskata, ka patiesa interese par ķīmiju rodas tikai „dzīvajā”. Tas ir klātienes efekts, eksperimenti un darbošanās.

PIEREDZE

Mērķis – izcilnieku sagatavošana ķīmijā. Skolotāja darbā galvenais ir būt skolotājam! Ne metodēm, ne norādēm no augšas nav nozīmes, ja neesi „skolotājs” šī vārda plašākajā nozīmē, uzskata Laura Fjodorova, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas ķīmijas skolotāja. Skolotājas mērķis ir skolot talantīgus jauniešus, veidojot izcilniekus dabaszinātņu jomās.

VIEDOKLIS

Jaunā mācību gada mājasdarbi. Ir jāstrādā pie vairākiem būtiskiem jautājumiem: Covid-19 seku apzināšanas izglītības sistēmā, pedagogu izdegšanas problēmas, mācību procesa digitalizācijas popularizēšanas un daudziem citiem tematiem. Zane Ozola, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja.

APLIKĀCIJAS

Aplikācijas eksakto zinību apgūšanai. Nav noslēpums, ka pēc vasaras brīvlaika un ilgāka skolas pārtraukuma, ir visai grūti atsākt mācības. Ņemot vērā, ka tieši eksaktās zinības skolēniem mēdz sagādāt visvairāk grūtību, „STEaMup” komanda ir apkopojusi dažādas aplikācijas, kuras ikvienam ir viegli pieejamas un mācības padarīs vieglākas un interesantākas.

Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.