Žurnāls "Skolas Vārds"
Žurnāla SKOLAS VĀRDS 24.marta numurā lasiet:
AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
Valdībā apstiprināti nosacījumi par izglītības procesa organizēšanu no 1. aprīļa.
LIZDA vēlas, lai pedagogiem atceļ prasību par Covid-19 sertifikātu darbam skolās.
A. Muižniece: IZM ir gatava strādāt pie jebkura vispārējās izglītības pedagogu slodzes modeļa.
330 skolēni piedalīsies 46. zinātniskās pētniecības darbu valsts konferencē.
LIVA prezidents: Nepieciešams palielināt koeficientu mērķdotācijai valsts ģimnāziju pedagogu algām.
Rīgas skolu direktori: Zemsliekšņa iepirkuma summas samazināšana atstās negatīvu ietekmi uz iepirkumiem.
Liepājā izveidots metodiskais centrs iekļaujošās izglītības atbalstam.
Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas pilnveidē IZM sadarbosies ar OECD.
Sagatavots mācību materiāls pamatskolām par apdrošināšanu.
Bēgle no Ukrainas: Neskatoties uz valodas barjeru, ukraiņu bērni veiksmīgi integrējas skolās.
Katram ukraiņu bēgļu bērnam izstrādās individuālu izglītības apguves plānu.
Izglītības iestādes mēnesī saņems 257 eiro par katru skolēnu no Ukrainas.
Psihiatrs: Ukraiņu bērniem nepieciešams atbalsts valsts valodā īstenotajā mācību procesā.
NUMURA TĒMA
Uzskata, ka reformai mazākumtautību skolās nav īstais laiks. “Tas ir murgs!” Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktore Svetlana Semenkova neslēpj sašutumu par gaidāmo pāreju uz mācībām valsts valodā. Sākoties karam Ukrainā, pāris nedēļu laikā tika izlemts, ka izmaiņām mazākumtautību skolās vajadzētu notikt jau no 2023./2024. mācību gada. Izglītības iestāžu vadītāji uzskata, ka šis nav īstais brīdis tādiem lēmumiem un procesam būtu jāļauj notikt dabiski. Tendence rāda, ka aizvien vairāk krievvalodīgo ģimeņu izvēlas savus bērnus sūtīt skolās ar latviešu mācību valodu. Kaut arī spēkā esošie noteikumi paredz, ka visiem pedagogiem jāprot valsts valoda augstākajā līmenī, sazinoties ar mazākumtautību skolām un bērnudārziem, ne reizi vien nācies apjaust, ka darbinieki nesaprot vai tikai daļēji saprot, ko viņiem vaicā latviski. Arī dažu skolu vadības atbildes vedina domāt par ļoti sliktām valsts valodas zināšanām. Sevišķi bieži šādas situācijas pieredzētas Latgales izglītības iestādēs.
SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBA
Skolotāju meklējumus var salīdzināt ar kosmonautu atlasi. Iespējams skolotāja profesijas prestižs ir samērā augsts, jo 2022. gadā par projektu “Mācītspēks” interesi izrādījuši 770 cilvēki, tomēr ne visi, kuri izteikuši vēlmi kļūt par skolotāju, ieceri arī varējuši īstenot. No palikušajiem 170 kandidātiem patlaban tikai 45 izturējuši atlasi. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kampaņā “Esi skolotājs!” tiek uzrunāti ne tikai dažādu jomu profesionāļi, kuri vēlas mainīt savu profesiju un kļūt par skolotājiem, bet ikviens interesents, kurš vēlas uzsākt studijas izglītības zinātnē bakalaura, maģistra vai doktorantūras līmenī. Uz sarunu aicinājām projekta kandidātu koordinatori Danuti Grīnfeldi par atlases norisi un to, kā noskaidro, vai cilvēkā mīt mācītspēks.
SKOLOTĀJS
Fizikas skolotāja: par vērtību kļūst spēja savas zināšanas pielietot praktiski. Rīgas 40. vidusskolas fizikas skolotājai un Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas vadītājai Ludmilai Belogrudovai arī pēc skolā nostrādātiem 23 gadiem joprojām mirdz acis, runājot par fizikas mācīšanu. Viņa ikdienā iedvesmo un atbalsta ne tikai skolēnus, bet arī fizikas skolotājus visā Latvijā. Ludmila atzīst, ka nebeidzamā vēlme izzināt pasauli liek katru dienu iemīlēt šo zinātni no jauna. Šobrīd Ludmila kā asociācijas vadītāja ir kļuvusi par viedokļu līderi fizikas skolotājiem. Vaicājot, ko, viņasprāt, nozīmē moderni mācīt fiziku, Ludmila saka – ļaut skolēnam būt aktīvam procesa dalībniekam.
ATBALSTS
Rīgas Starptautiskajā skolā ir pārstāvētas 47 tautības – kā bērniem nodrošināt vidi bez mobinga? Latvija pēc mobinga līmeņa skolās ierindojas 1. vietā starp 37 attīstītākajām pasaules valstīm, kas ir apvienotas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Pie mums katrs trešais skolēns cieš no mobinga. Rīgas Starptautiskajā skolā, kurā mācās 280 skolēni un tiek pārstāvētas 47 tautības, viena no svarīgākajām vērtībām ir vide, kurā visi jūtas droši, tāpēc skola aktīvi iestājas pret mobingu. Tiek veicināta sapratne skolēnu vidū, kā veidot sarunas un savstarpējās attiecības, lai komunikācija noritētu draudzīgi un bez naida vai vardarbības. Rīgas Starptautiskās skolas direktora vietniece Amanda Romey sarunā dalās ar efektīvām metodēm, kuras savā ikdienas ritmā ir ieviesusi skola.\
ATBALSTS
Latvijas skolās mācības uzsāk bērni no Ukrainas. Ko bērns piedzīvo, nomainot skolu? Šobrīd daudzās skolās Latvijā mācības uzsāk skolēni no Ukrainas, kuri bēguši no dzīvības briesmām paši savās mājās. Skolēnu pieredze rāda, ka iejusties jaunā skolā, atrast kontaktu ar klasesbiedriem nav viegli. Jauna skola ir lielas pārmaiņas, kurā skolēnam nepieciešama vienaudžu, vecāku un pedagogu palīdzība.
METODISKIE MATERIĀLI
6 domāšanas cepures.
Decimāldaļu saskaitīšana un atņemšana, 5. klase.
Kas ir laikapstākļi, un kā tie mainās? Tēmas noslēguma darbs. 2.klase.
Žurnāla saturs pieejams abonētājiem.
