Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS aprīļa numurā lasiet:

AKTUĀLI
Streiks būs! Kas un kā piedalīsies? Pedagogu atalgojuma palielināšanas grafiks paredz, ka no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1224 eiro. Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1.septembra būs 1240 eiro. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša valdības sēdē norādīja, ka apstiprinātie grozījumi Ministru Kabineta noteikumos paredz streika prasību izpildi, noliedzot kādu pedagogu grupu neiekļaušanu. LIZDA vadītāja Inga Vanaga atkārtoti uzsvēra, ka streiks būs. Vanagas ieskatā, neesot pieņemami, ka IZM katru dienu piedāvā jaunas redakcijas, jo arodbiedrībai neesot pietiekami laika iepazīties, lai spētu noteikt, vai tiešām visas streika prasības un vienošanās ir izpildītas.

SARUNA
Saruna ar ministri laikā pirms pedagogu streika. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša 19. aprīlī uz attālinātu sarunu aicināja pirmsskolas, vispārējās, pamata un vidējās izglītības iestāžu vadītājus un pedagogus, kā arī pašvaldību izglītības pārvalžu pārstāvjus, lai atbildētu uz vairākiem aktuāliem jautājumiem. Viens no tiem, kādi ir kritēriji, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību skolēniem un atbilstošu atalgojumu skolotājiem.

INTERVIJA
No projekta Skola2030 gaida mācību grāmatas, taču tās nekad nav solītas. “Kur varbūt ir notikusi kļūdīšanās? Sākumā netika pietiekami skaidri pateikts, ka par Eiropas sociālā fonda līdzekļiem projektā Skola2030 netiks izdoti mācību līdzekļi – mācību grāmatas. Tās izdod izdevniecības, tā nav valsts funkcija. Tāpēc ir atrasti citi veidi – digitālie mācību līdzekļi, mācību atbalsta materiāli, lai palīdzētu skolotājiem soli pa solim pierast pie jaunās pieejas, ieraudzīt dažādus veidus, kā īstenot kompetenču apguvē balstīto pieeju. No projekta gaida grāmatas, taču tās nekad nav solītas, nav bijis paredzēts finansējums ne autoru kolektīviem, ne izdošanai,” intervijā Izdevniecībai Skolas Vārds norāda Skola2030 satura izstrādes virzītāja Santa Kazaka.

AKTUĀLI
Cik un kādās Eiropas valodās pratīs sazināties skolēni. Cik un kādās valodās turpmāk pratīs sazināties skolēni, atkarīgs no skolas piedāvātajām iespējām. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir informējusi, ka no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs kā otrā svešvaloda būs jānodrošina kāda no Eiropas Savienības (ES) valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā, tad kā otro svešvalodu skolās vairs nevarēs izvēlēties krievu valodu. Nav noslēpums, ka līdz šim daudzi apguva krievu valodu, jo Latvijā komunikācija joprojām notiek arī šajā valodā. Jautājot vairākiem skolu vadītājiem, ko plāno mācīt kā otru svešvalodu pēc trim gadiem, pārsvarā tā ir vācu valoda.

VIEDOKLIS
Vēstures mācīšana kā labs treniņš šodienas realitātei. Atsaucoties uz diskusijām sabiedrībā, kāpēc un kā skolās māca vēsturi, Skola2030 sociālās un pilsoniskās jomas vecākais eksperts, Ādažu Brīvās Valdorfa skolas vēstures un sociālo zinību skolotājs Ansis Nudiens skaidro, kāpēc izstrādāta jauna pieeja un kāds ir tās mērķis. “Mācot vēsturi skolā, mērķis nav mācīt zinātni, bet skolēns izprot, kā ir būt un dzīvot sabiedrībā. Un to vislabāk var izdarīt ar dažādiem piemēriem, uzdevumiem. Vēstures apguves pamatā tiek attīstītas kritiskās domāšanas prasmes, jo jāizvērtē ļoti daudz faktu un avotu,” norāda A. Nudiens.

PIEREDZE
Mācām skolēnus stundā domāt. Projekts Scientix 4 veicina un atbalsta Eiropas mēroga sadarbību starp STEM skolotājiem, pētniekiem, politikas veidotājiem, bet galvenais – skolotāji dalās ar labās prakses piemēriem. Jau pērn Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centrs (LU SIIC), iesaistoties šajā projektā, organizēja DZMIT konferenci dabaszinībās un matemātikā, bet nesen martā sākumskolas skolotāji (1. līdz 3. klase) varēja piedalīties metodiski praktiskā konferencē “Mācām skolēnus stundā domāt”. LU SIIC eksperts Uldis Dzērve dalās pieredzē, kā skolēnam veidot izpratni par jēdzieniem.

PIEREDZE
Kā palīdzēt saprast un risināt teksta uzdevumus matemātikā. Daudzi skolotāji sastopas ar faktu, ka bērniem ir grūti saprast teksta uzdevumus matemātikā. Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra rīkotajā sākumskolas skolotāju metodiski praktiskajā konferencē Rīgas 47. vidusskolas sākumskolas skolotāja Iveta Irbe atklāja savas tekstpratības stratēģijas, risinot teksta uzdevumus.

PIEREDZE
Eksperimenti dabaszinībās sākumskolā. Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) eksperts, Mg.chem. Andris Nikolajenko dalās pieredzē, kā sarunāties ar sākumskolas skolēniem pirms un pēc eksperimentiem dabaszinībās, kas ir eksperimentēšanas cikls un par novērojumiem kā svarīgāko elementu šajā procesā.

PIEREDZE
Pieredze, kā veidot izpratni par parastām daļām un parastiem daļskaitļiem. Cēsu 2. pamatskolas sākumskolas skolotāja Marita Dzene, daloties pieredzē Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra rīkotajā konferencē atklāja, kā skolēniem matemātikas stundās veidot izpratni par parastām daļām un parastiem daļskaitļiem.

VIEDOKLIS
Atkal jau par skolotājiem un par skolām. Kāpēc tas, ka mums trūkst skolotāju, ir slikti? Tāpēc, ka tas tiešā veidā ietekmē to, kā mācīsies mūsu bērni, vai viņiem būs iespējams pilnīgi apgūt kompetences, kas nepieciešamas. Vai mums izdosies radīt inovācijas vai mums būs jāpērk inovatīvi pakalpojumi no citām valstīm? Vai mēs spēsim piesaistīt skolotāja darbam pašus labākos? Linda Daniela, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne, profesore un vadošā pētniece, maģistra studiju programmas “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” direktore.