Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS augusta numurā lasiet:

JAUNUMS!
Digitālo mācību līdzekļu krātuve – atbalsts skolotāja darbā! Lai atvieglotu skolotāju darbu vadot mācību procesu un gatavojoties mācību stundām, Izdevniecība Skolas Vārds ir izveidojusi DIGITĀLO MĀCĪBU LĪDZEKĻU KRĀTUVI. Digitālo mācību līdzekļu krātuvē ir publicēti Izdevniecības Skolas Vārds autoru veidotie mācību līdzekļi, kas sniedz metodisku atbalstu skolotājiem un skolēniem jaunā mācību satura apguvē posmā no 1.–9. klasei.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
IZM noteikusi minimālā skolēnu skaita kritērijus izglītības iestādēm piepilsētās un ciematos. Izglītības un zinātnes ministrija rosina noteikt, ka piepilsētās un ciematos 1.–3. un 4.–6. klašu posmā būs jānodrošina vismaz 30 skolēnus grupā, kā arī vismaz 45 skolēnus 7.–9. klašu grupā un 60 skolēnus – 10.–12. klašu grupā, izriet no informatīvā ziņojuma par skolu tīkla reformu, kas 15. augustā tika iesniegts Ministru kabinetā. Atbilstoši skolu tīkla reformas iecerei, apvienotās klases nebūs atļauts organizēt, izņemot privātās izglītības iestādēs, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes.

NUMURA INTERVIJA
Skolotājs un viņa atalgojums ir atslēga uz izglītības kvalitāti. Izdevniecības Skolas Vārds saruna ar izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu notiek īsi pirms izskatīšanai valdībā tika iesniegts ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums „Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā“.

Runājot par mācību līdzekļu nodrošinājumu skolās, ministre norāda, ka atbilstoši 2022. gada cenām un pieejamai informācijai par mācību līdzekļiem, vidējās viena izglītojamā izmaksas ir 53,85 eiro gadā. Šogad finansējums mācību līdzekļu iegādei vienam izglītojamajam gadā ir 21,81 eiro, kas nozīmē, ka mācību līdzekļu komplekta nodrošinājumam uz vienu izglītojamo vidēji nepieciešams palielināt finansējumu par 32,04 eiro, jeb 8 342 479 eiro uz 260 337 izglītojamiem (izglītojamo skaits uz 2022. gada 1. septembri). Šāds finansējums, vidēji 53,85 eiro vienam izglītojamajam, būtu jānodrošina vismaz 3 gadu periodā, kurā izglītības iestādēm būtu iespēja iegādāties nepieciešamos pilnveidotam mācību saturam un pieejai atbilstošos mācību līdzekļus, tādā veidā uzlabojot gan izglītības procesa kvalitāti, gan mazinot pedagogu pārslodzi.

VIEDOKĻI
Direktoriem joprojām daudz neskaidrību. Uzrunājot direktorus no dažādu novadu skolām, vairākums atzīst, ka visumā ir apmierināti ar skolēnu mācību sniegumu, kārtojot centralizētos eksāmenus, bet satrauc neziņa un neskaidrība par skolas un skolēnu nākotni. Ciblas vidusskolas direktore Aija Jonikāne norāda, ka skolotājiem lielākās grūtības sagādā mācību materiālu trūkums. Lielākoties tos sagatavo paši, jo piedāvājums līdz šim ir bijis niecīgs, bet arī līdzekļu nav tik daudz, lai kaut ko uzreiz iegādātos.

EKSĀMENI
Skolēni prot sarunāties svešvalodās, bet citos priekšmetos trūkst pamatzināšanu. Lai gan Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko ne vienu vien reizi ir atgādinājusi, ka ļoti būtiski ir mainīt kopējo uztveri par to, ka augstāki eksāmenu rezultāti ir viennozīmīgs izglītības kvalitātes rādītājs, tomēr sabiedrībā nerimst debates par devīto un vidusskolas klašu centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem. Pēc eksāmenu datu publiskošanas pirmie secinājumi, ka skolēniem vidējās izglītības posma noslēgumā augstāko vidējo rādītāju ir izdevies sasniegt svešvalodu pārbaudījumos, kur vidējais sniegums gan optimālā, gan augstākā līmeņa pārbaudījumos ir virs 60%, toties pārējie rezultāti raisa pārdomas. VISC vadītāja pieļauj, ka runa ir gan par skolēnu vāju motivāciju, gan iespējamām nepilnībām mācību metodikā. Kā Izdevniecībai Skolas Vārds atzinuši skolu vadītāji, vēl ilgi būs jūtamas arī kovida pandēmijas sekas, kad jauno mācību saturu nācās apgūt attālināti un bez pietiekama vispusīga atbalsta skolotājiem.

AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS
30 pašvaldības tiesībsargam apliecinājušas, ka to piešķirtais finansējums mācību līdzekļu iegādei ir pietiekams. Tiesībsargs Juris Jansons prognozē, ka situācija ar mācību līdzekļu iegādi kopumā varētu būt uzlabojusies, jo, atbilstoši vairāku pašvaldību paustajam, to piešķirtā finansējuma apmērs mācību līdzekļu iegādei ļauj izglītības iestādēm nodrošināt visus izglītības satura apguvei nepieciešamos mācību līdzekļus.

Jaunajā mācību gadā pieaug pedagogu atalgojums un notiek pāreja uz vienotu skolu. Latviska – vienota un iekļaujoša skola – pāreja uz izglītību valsts valodā, pedagogu darba samaksas palielināšana, jaunas un mūsdienīgi pārbūvētas skolas iezīmē vienas no svarīgākajā pārmaiņām, kas skar skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā. Izvērtējot mācību saturu, ir plānotas izmaiņas, proti, radīt alternatīvas paraugprogrammas latviešu valodā, programmēšanā, sportā un veselībā, dizainā un tehnoloģijās, tāpat iespējamas izmaiņas standartā tādā mācību priekšmetā kā vēsture un sociālās zinības.

Piešķir papildu finansējumu pedagogu atalgojuma palielināšanai no jaunā mācību gada. Pedagogu atalgojuma palielināšanai jaunā mācību gada pirmajiem četriem mēnešiem, papildus no valsts budžeta piešķirti vairāk nekā 13,2 miljoni eiro. Papildu finansējums 2024. gadam un turpmāk ik gadu, lai nodrošinātu pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafika laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, iekļauts valsts budžeta bāzes izdevumu 2024. – 2026. gadam projektā.

Rīgas pašvaldības skolās vēl turpina uzņemt 10. klasē. Rīgas pašvaldības noteikumi par skolēnu uzņemšanu vidusskolu 10. klasēs vasaras vidū pārsteidza daudzus skolēnus un viņu vecākus, jo, lai tiktu kādā no vidusskolām, devītās klases beidzējam centralizētā eksāmena rezultātiem bija jābūt vismaz 35%, lai arī eksāmenu nokārtošanai valstī noteiktais slieksnis ir 10%. Uz lielo atšķirību norādīja Tiesībsarga birojs, tādēļ noteikumi ir nedaudz mīkstināti.

IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA
Sabiedrībai jāpalīdz mācīties kļūt iekļaujošākai. Liela sabiedrības daļa ir jaunieši ar speciālām vajadzībām, kuru dzīve un likteņi pēc pamatskolas visbiežāk ir atkarīga no līdzcilvēku atbalsta un izpratnes. 9. un 10. augustā ap 80 pārstāvji no vairāk nekā 20 dažādām skolām pulcējās divu dienu ”Vasaras Universitātē 2023” Kuldīgas novadā, lai lemtu, kā palīdzēt šiem jauniešiem tālāk iekļauties darba tirgū. Izdevniecība Skolas Vārds uzrunāja Rīgas 3. pamatskolas direktori Daci Skeransku, kura ir viena no šīs iniciatīvas autorēm un kurai rūp iekļaujošas izglītības reāla iedzīvināšana izglītības sistēmā.

PIEREDZE
Jaunas idejas rastas Eiropas skolu eTwinning seminārā “Inovācijas vidējā izglītībā”. Pedagogiem, kas ir eTwinning sadarbības platformas dalībnieki, bija iespēja piedalīties Eiropas skolu eTwinning seminārā “Inovācijas vidējā izglītībā”, kas norisinājās Slovākijā, Bratislavā maija beigās.