Žurnāls "Skolas Vārds"

E-žurnāla SKOLAS VĀRDS septembra numurā lasiet:

JAUNUMS!
Digitālo mācību līdzekļu krātuve – atbalsts skolotāja darbā! Lai atvieglotu skolotāju darbu organizējot  mācību procesu un gatavojoties mācību stundām, Izdevniecība Skolas Vārds ir izveidojusi DIGITĀLO MĀCĪBU LĪDZEKĻU KRĀTUVI. Digitālo mācību līdzekļu krātuvē ir publicēti Izdevniecības Skolas Vārds autoru veidotie mācību līdzekļi, kas sniedz metodisku atbalstu skolotājiem un skolēniem jaunā mācību satura apguvē posmā no 1.–9. klasei.

INTERVIJA
Jārada pienācīgs atbalsts skolotājiem – gan skolā uz vietas, gan sistēmā kopumā. Šovasar tika prezentēts Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) sešus gadus ilgušais pētījums “Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāju, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību?”. Datu analīze ļāvusi konstatēt, ka skolēnu iespējas nozīmīgi atšķiras atkarībā no tā, pie kura skolotāja vai kurā skolā viņi mācās. Pētnieki piedāvā savu redzējumu un risinājumus, kā šīs atšķirības pārvarēt. Sarunā ar LU SIIC vadītāju un vadošo pētnieci Dr. Paed. Daci Namsoni par pētījuma galvenajām atziņām un skolotāju mācīšanas kvalitāti. “Mēs esam uzbūvējuši tādu rīku kopumu, kas ļauj ieraudzīt dziļāk, kas notiek mācību stundā. Pagāja diezgan ilgs laiks, kamēr instrumentu vispirms izmēģinājām un uzbūvējām. Tagad runājam par tām stundām, kurās tas ir darbināts un ļāva ieraudzīt mācīšanas atšķirības, kam ideālā variantā nevajadzētu būt,” intervijā norāda D. Namsone.

AKTUĀLI
Pēc skaļo rezonansi izraisījušo mācību materiālu nokļūšanas izglītības sistēmā no amata uz laiku atstādināta VISC vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrijā ir sākta dienesta pārbaude par VISC publicētā metodiskā materiāla "Seksuālā izglītība, jautājumi un atbildes" izstrādes un publicēšanas norisi, tai skaitā minētā materiāla virzības publiskošanai procesā pieņemto lēmumu un risinājumu atbilstību labas pārvaldes principam un VISC iekšējai kontroles un risku vadības sistēmai. Dienesta pārbaudes laiks noteikts līdz 13. oktobrim.

Ar ieguldījumiem zinātnē pētīs Latvijas izglītības attīstībai nozīmīgus jautājumus. Līdz šim izglītības zinātnēs Latvijā padziļināti nav pētīti jautājumi, kas saistīti ar pētniecībā pamatotu atbalstu nacionālā mērogā rosinātu pārmaiņu īstenošanai, piemēram, metodiskais un didaktiskais atbalsts pilnveidotā mācību satura vispārējā izglītībā nodrošināšanai, pieaugušo mācīšanās rezultātu ieviešana praksē, izglītotāju domāšanas (vērtību, pārliecību) un rīcības modeļu analīze, kas ietekmē spēju efektīvi vadīt pārmaiņas un inovācijas.

Ikgadējā OECD izglītības pārskatā Latvijai labi sasniegumi profesionālās izglītības rādītājos. Starp OECD valstīm Latvijai ir labi rādītāji profesionālās izglītības jomā un viens no straujākā skolotāju faktiskā atalgojuma pieauguma rādītājiem, liecina nesen publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējais pārskats  “Īsumā par izglītību 2023” (Education at a Glance 2023) par izglītības rādītājiem OECD valstīs un partnervalstīs.

PIEREDZE
Kāpēc lasītprasme ir ļoti svarīga jau 1. klasē. Konferencē “Būšu pirmklasnieks!” Jūrmalas Aspazijas pamatskolas metodiķe Liene Jankovska dalījās pieredzē, kā skolā veicina skolēnu lasītprasmi. “Vispirms ar bērniem pārrunājam un radām izpratni, kāpēc lasīt,” stāsta L. Jankovska. Skolas noteikumi paredz, ka katram bērnam ir līdzi lasāmā grāmata. Skolotāji ir novērojuši, ka lasīšana bērnus nomierina un palīdz savākties.

PIEREDZE
Bērni lēnām pierod, ka rakstīšana ir fantastiska lieta! Rīgas 6. vidusskolas sākumskolas skolotāja Kadrija Beirote ir arī Montessori pedagoģe un koučs. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra organizētajā konferencē “Būšu pirmklasnieks!” viņa dalījās ar savu pieredzi par to, kas liecina, ka pirmklasnieks ir gatavs skolai un rakstīšanai. Rakstītprasmes kontekstā lektore aicina izvērtēt, kādi ir bērna ierobežojošie un attīstošie uzskati. Piemēram, ierobežojoši uzskati: rakstīt ir grūti, tas ir ilgi, diez vai sanāks. Pedagogi kā profesionāļi skolēnu ierobežojošos uzskatus var izķert, pamanīt un ietekmēt, lai tie mainās, tad būs vieglāk strādāt, nevis tikai likt trenēties rakstīt.

PIEREDZE
Par septiņgadnieku krīzi un emociju regulāciju. Daudzi bērni šogad septembrī uzsāka skolas gaitas 1. klasē. Pārsvarā tas notiek septiņu gadu vecumā un pieaugušajiem – vecākiem un skolotājiem ir gaidas, kā bērniem šajā vecumā ir jāuzvedas. Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte skaidro, vai pastāv septiņgadnieka krīze, kā arī par to, kā emociju regulācija notiek caur attiecībām. Pētījumi liecina, ka atšķiras meiteņu un zēnu uzvedība. Puiši vēlas pierādīt, kurš ir drosmīgāks, ātrāks, stiprāks, tādēļ biežāk rodas konflikti un emocijas, bet meitenes biežāk sacenšas par lielāku uzmanību no skolotāja un klasesbiedriem, kas var novest pie konfliktiem.

AKTUĀLI
Novadu mācība kā alternatīvs piedāvājums un jauna metode valodas apguvē. Patlaban arvien aktīvāk tiek aktualizēts jautājums par latgaliešu valodas mācīšanu Latgales skolās. Latgaliešu kultūras biedrība augusta beigās rīkoja tiešsaistes diskusiju, kuras laikā apsprieda gan jautājumus par iespējām stiprināt latgaliešu valodu, gan par novadu mācību visās Latvijas skolās.

ATBALSTS
Četri padomi vecākiem, pirms uzticēt viedtālruni sākumskolniekiem. Mācību gada sākums ir brīdis, kad daudzi vecāki iegādājas saviem sākumskolniekiem viedtālruni. Galvenais iemesls – panākt, lai bērns būtu allaž sasniedzams. Taču jāsaprot, ka viedierīce ar interneta pieslēgumu uzliek vecākiem atbildību par to, ar kādu informāciju bērns var saskarties globālajā tīmeklī. Kā rīkoties vecākiem, lai mazinātu riskus, kas izriet no saskarsmes ar vecumam neatbilstošu saturu, piemēram, vardarbību, pornogrāfiju vai bērna veselībai kaitējošu vielu slavināšanu? Stāsta Maija Katkovska, Drossinternets.lv vadītāja.

AKTUĀLI
“Papardes zieds”: Pedagogiem trūkst zināšanu un mācību materiālu par seksuālo un reproduktīvo izglītību. Skolotāju ieskatā, galvenais ir nodrošināt, lai izglītošana notiktu pakāpeniski un būtu pielāgota jauniešu attīstības līmenim un izpratnei, kā arī informāciju būtu jāpasniedz objektīvi un izglītojoši.